Ēku siltināšana – solis uz labklājību

© F64

Ēku siltināšanas programmai, kas paredz segt 50% no kopējās tāmes vērtības, valdība papildus ir piešķīrusi 15 miljonus latu. Tas ir pamats Ventspils Nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētāja Valda Lesiņa optimismam, ka programmas ietvaros Ventspilī vēl pagūs renovēt pietiekami daudz daudzdzīvokļu māju.

Iedzīvotāju vēlme dzīvot sakārtotos un energoefektīvos namos ir ļoti liela.

Procesu kavē birokrātija

No vienas puses, birokrātija un kontrole ir vajadzīga lieta, jo negodīgie vienmēr atrodas, taču, no otras puses, precīzi ievērojot visus likumus, noteikumus, procedūras un tamlīdzīgas lietas, tiek zaudēts laiks. Turklāt mēs nerunājam par dienām, bet gan par mēnešiem. Valdis Lesiņš ir sarēķinājis, – ja gada pirmajās dienās notiek iedzīvotāju kopsapulce, kas lemj par labu ēkas siltināšanai, tad tikai nākamā gada otrajā pusē māja būs renovēta. Turklāt tas ir pie optimistiskākā scenārija, kurā līgumi un konkursi netiek apstrīdēti.

Uzņēmuma šā gada plānos bija paredzēta 17 daudzdzīvokļu māju siltināšana. Taču jau iepriekš minēto apstākļu dēļ visus plānotos darbus izdarīt neizdosies. Patlaban no šim gadam plānotā pilnībā ir pabeigti būvdarbi divām mājām, siltināšanas procesā ir sešas mājas, bet iepirkuma konkursi par būvdarbu veikšanu ir noslēgušies vēl trīs projektiem. Pārējie plānotie projekti un nākamā gada objekti vēl ir konkursu stadijā vai Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) gaida atzinumu. Līdz gada beigām LIAA tiks iesniegti vēl vismaz četri siltināšanas projekti. Jāatzīmē, ka māju kvartālā, kur tika realizēts pirmais projekts, arī citas mājas drīzumā būs sakārtotas. Pagājušajā gadā pilnībā tika renovētas piecas mājas, un iepriekšējās apkures sezonas rezultāti apliecina – siltuma ekonomija vidēji sastāda 40%. Vislabākie rezultāti ir sasniegti 316. un 318. sērijas ķieģeļu ēkām, kurās siltuma ekonomija pārsniedz pat 50%.

Labiem projektiem nauda vēl ir

Vaicāts, vai ES līdzfinansētā dzīvojamo māju siltināšanas programma vēl turpināsies un vai pietiks naudas, lai īstenotu visus plānotos projektus, Lesiņa kungs vēsta: «Kamēr iedzīvotāju aktivitāte bija zema un atbalstam iesniegto projektu maz, naudu varēja saņemt praktiski visi. Tagad, kad naudas kļūst mazāk, reāli var sākt strādāt konkursa sistēma – atbalstīti tiks labākie projekti, kuri garantēs vislielāko efektivitāti. Esam ieguvuši ļoti labu pieredzi, gan izstrādājot projektus, gan tos realizējot, tāpēc samērā droši varu cerēt, ka mūsu projekti naudu saņems.»

Pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi siltināšanas projektos iekļauj tos darbus, kuri dod pietiekoši augstu energoefektivitāti par salīdzinoši zemām izmaksām, lai nesadārdzinātu mājokļu uzturēšanas izmaksas pēc renovācijas. «Mūsu koncepcija ir veikt tādus renovācijas darbus, lai siltuma maksājumu ekonomija pilnībā nosegtu kredītam novirzāmo summu. Mēs labi redzam, kāds ir cilvēku labklājības līmenis, tāpēc šobrīd nedrīkstam palielināt viņu izdevumus mājokļa uzturēšanai,» teic uzņēmuma vadītājs.

Arī pašvaldība atbalsta iedzīvotāju centienus

Lai veicinātu ēku siltināšanas projektu realizāciju, savu ieguldījumu sniedz arī Ventspils pilsētas dome. Kopš 2008. gada Ventspils dome piešķir papildu finansējumu 10% apmērā no māju energoefektivitātes uzlabošanas izdevumiem, ja tie tiek veikti pašu spēkiem, ārpus ES programmas ietvariem. Tāpat iespējams saņemt atbalstu energoaudita veikšanai 50% apmērā – tas attiecas gan uz projektiem, kurus atbalsta ES fondi, gan tiem, kuros iedzīvotāji iegulda tikai savus līdzekļus. Energoaudits ir pirmais solis, kurš dod iespēju novērtēt esošo ēkas siltumefektivitāti, plānot nepieciešamo darbu apjomu un aprēķināt to izmaksas, kā arī apzināt iespējamo siltuma ekonomiju un ekonomisko efektu.

Paldies darbiniekiem

Tuvojoties pilsētas svētkiem, uzņēmuma vadītājs ne tikai saka paldies saviem darbiniekiem jau par paveikto, bet novēl vēl daudz izturības un spēka, lai godam novestu līdz galam ēku renovācijas programmu, kas pēdējos gados no visiem prasa titānisku darbu. Arī pilsētniekiem, kuri novērtē uzņēmuma darbu, par ko liecina arvien lielāks pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi apsaimniekojamo ēku skaits, V. Lesiņš novēl nebaidīties, bet uzdrošināties un padarīt savu mājokli skaistāku un tehniski kvalitatīvāku.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais