Sestdien, 7. martā no plkst. 10 līdz plkst. 20 viena no skaistākajām Rīgas centra ielām – Ģertrūdes iela no Brīvības līdz A. Čaka ielai tiks atvērta gājējiem, riteņbraucējiem un dažādām uzņēmēju aktivitātēm, piedāvājot dažādu izklaižu programmu. Idejas iniciatori ir apmierināti ar cilvēku lielo interesi par šo aktivitāti un ieguvumiem, ko šādu ielas svētku rīkošana sniedz uzņēmējiem, tādēļ ar pašvaldību tiek apsvērta ideja atvēlēt Tērbatas ielas posmu gājējiem sestdienās vasarā, kā arī vēlas pulcināt kopā galvaspilsētas centra uzņēmējus forumā, lai stiprinātu Rīgas centra kopienu.
7. martā visas dienas garumā Ģertrūdes ielas trīs kvartālu posmā būs iespēja baudīt nesteidzīgu atpūtu un iesaistīties dažādās aktivitātēs. Par atspirdzinājumiem un ēdināšanu gādās ne vien šīs ielas kafejnīcas un restorāni, bet vēl arī “Charlestons BBQ” un “Meatchef.lv”, “AUGam” MINI ēdiena svētki, “EDS Coffee”. Nekustamo īpašumu uzņēmums „Latio” visiem interesentiem, kuri vēlēsies uzzināt ko vairāk par nekustamā īpašuma iegādi, pārdošanu, vērs plašāk sava biroja durvis Ģertrūdes ielā 47, kā arī no šīs vietas plkst.13.00 organizēs ekskursiju līdz pat Brīvības ielai, kuru vadīs mākslas un arhitektūras vēsturniece Inga Karlštrēma. Darbosies „Satori” lasījumu telts un Kopienas skapis, paredzēts arī mini koncerts, tikšanās ar apvienību “Pilsēta Cilvēkiem” un “Rīgas Centra attīstības biedrības” pārstāvjiem, savu erudīciju varēs pārbaudīt „Brain Games” prāta spēlēs.
Ģertrūdes iela būs jau trešā galvaspilsētas centra iela, kurā kopš šī gada sākuma mobilitātes eksperimenta rezultātā tiek apturēta satiksme, atvēlot šo pilsētas daļu tikai gājējiem, velobraucējiem un uzņēmējdarbībai. Šīs ieceres mērķis ir atdzīvināt Rīgas centru, veicinot pilsētvides attīstību. Mobilitātes eksperimenta idejas iniciatori - Rīgas centra attīstības biedrības dibinātāji Anete Kauce, Jānis Aufmanis un Toms Krilovs - ir apmierināti ar sasniegto. Kā liecina aptaujas dati, pēc Tērbatas ielas mobilitātes eksperimenta 67 % šajā ielā strādājošo uzņēmēju bija ļoti apmierināti ar sasniegto, pusei no tiem palielinājās pirmreizējo apmeklētāju skaits (dažviet pat pietrūka trauki ēdiena pasniegšanai - tik liels bija pieprasījums!). Vietējo kafejnīcu un tirdzniecības vietu apmeklējums un peļņa pieauga pat līdz 30%. Savukārt Blaumaņa ielas svētkus apmeklēja 665 gājēji un kopējais ielas apmeklētāju skaits bija par aptuveni 20 % lielāks nekā ikdienā.
„Pirmajā eksperimentā - Tērbatas ielā janvārī - bija pārsteidzoši liela cilvēku interese, lai gan nebija nekādu aktivitāšu un bija salta ziemas diena. Blaumaņa ielā februārī, neskatoties uz spēcīgo lietu, pasākumu organizēšanā īpaši aktīvi iesaistījās paši ielas iedzīvotāji. Esam secinājuši, ka no šādiem pasākumiem ieguvēji ir ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji, kas ir īpaši gatavojušies šiem svētkiem. Turklāt šajos svētkos uz ielas iznāk ne tikai to iedzīvotāji, lai socializētos, bet ierodas rīdzinieki arī no citām pilsētas apkaimēm,” saka Anete Kauce.
„Bija redzams, ka, slēdzot satiksmei ielu un to atverot gājējiem, dzīve pilsētā neapstājas, gluži pretēji - šādās vietās tā uzvirmo ar jaunu jaudu. Pašvaldības satiksmes organizatori, pētot satiksmes plūsmu šajos svētkos, secinājuši, ka tā neatstāj būtisku ietekmi. Jāatgādina, ka iedzīvotāji ar rīdzinieka kartēm, kas savu transportu tur ielas stāvvietās, šo svētku laikā drīkst to turēt blakus esošajās ielās,” piebilst Jānis Aufmanis.
Kā katrs jauninājums, arī šī iniciatīva saskaras ar kritiku un arī negatīviem komentāriem. Idejas inciatori gan norāda, ka lielākais vairums tomēr ir pozitīvi noskaņoti. „Tas, ka introvertie latvieši iesaistās diskusijā, ir pozitīvs rādītājs. Atbildam komentāriem, kas soctīklos adresēti biedrībai, tomēr no oponentiem dzirdam tikai „man nepatīk”, bet argumentēta pretviedokļa iztrūkst. Acīmredzot, cilvēkiem vienkārši nepatīk pārmaiņas, un šāds dialogs ir nepieciešams arī turpmāk,” secina Jānis Aufmanis.
Organizētie pasākumi sagrāvuši vairākus stereotipus, secina idejas autori. „Domājam, ka pilsētnieks ir „pielipis” pie sava auto un bez tā nevar iztikt, ka brīvdienās visi izbrauc no pilsētas, ka esam kūtri un nemēdzam iesaistīties utt. Redzējām, ka rīdzinieki, ģimenes ar bērniem pat ļoti labprāt pavada laiku pilsētā, ja vien var piedāvāt atbilstošas aktivitātes, iespējas. Esam draudzīgi, izbaudām satikšanos, socializējamies un arī paši aktīvi iesaistāmies svētku sajūtas radīšanā. Tas pierāda, ka rīdzinieki īstenībā ir citādāki, nekā esam pieraduši paši par sevi domāt, un arī pilsētas centrs var pārsteigt, tas nav izmiris. Cilvēkiem ir liela interese par pilsētvidi, ko apliecināja arī Mārtiņa Enģeļa no „Capital R” organizētās ielu ekskursijas. Daudzi priekšstati šī eksperimenta laikā ir pozitīvā ziņā apgāzti. Tas nozīmē, ka gan pašiem centra kopienai, gan mums - biedrībai, gan jo īpaši pašvaldībai ir jāpārvērtē priekšstati par pilsētnieku vajadzībām,” saka Anete Kauce.
Idejas iniciatori atzīmē, ka, nomainoties domes vadībai, dažādas NVO iniciatīvas beidzot sāktas uzklausīt, un biedrība cer, ka arī jaunais pašvaldības deputātu sasaukums turpinās sadarbību. „Jau sen galvaspilsētas dokumentos ir rakstīts, ka Rīgā prioritāte nr.1 ir gājēji, tad - riteņbraucēji un sabiedriskais transports. Realitātē tā diemžēl nav, tāpēc mēs ar šo mobilitātes eksperimentu cenšamies izcelt pilsētas galveno prioritāti - gājējus. Ja Eiropā tieši pašvaldības ir ideju avangardā, tad pie mums pilsētvidei būtiskas idejas rosinājuši un realizējuši iedzīvotāji caur apkaimju biedrībām, NVO sektors, privātie investori, bet pašvaldība ir pretojusies šīm iniciatīvām vai vienkārši neko nav darījusi. Ceram, ka nu situācija sāks mainīties,” saka Jānis Aufmanis.
Mobilitātes eksperimenta pozitīvais iznākums rosinājis Rīgas Centra attīstības biedrību sadarbībā ar Rīgas domi mēģināt realizēt ideju atvēlēt Tērbatas ielas posmu gājējiem ik sestdienu jau šajā vasarā. Pēc pērn vasaras izskaņā veiksmīgi noorganizētā Rīgas centra iedzīvotāju foruma biedrība gatavojas šovasar vai rudenī līdzīgu kopā sanākšanu noorganizēt arī Rīgas centrā strādājošiem uzņēmējiem, lai stiprinātu vietējo uzņēmēju kopienu un apmainītos ar idejām un pieredzi. „Jau ielu eksperimentu laikā redzējām, kā uzņēmēji, pat it kā būdami konkurenti, palīdz viens otram ar padomu, apmainās ar informāciju, kas atvieglo birokrātisko šķēršļu pārvarēšanu. Tas ir neredzēts gadījums! Tas nozīmē, ka uzņēmēju kopiena jau veidojas, un mēs gribētu, lai tā būtu vēl ciešāka, lai uzņēmējs uzņēmējam spētu palīdzēt,” saka Anete Kauce.