Ierēdņu formālā attieksme liedz pašvaldību policijai cīnīties ar trokšņotājiem vasaras laikā

Cīņa ar trokšņotājiem patlaban ir aktuālākā Latvijas lielo pilsētu pašvaldību policijas problēma, taču to varētu atrisināt, ja vien valsts iestādēs strādājošie juristi gribētu un spētu iedziļināties tajā, uzskata Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) priekšnieks un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas eksperts pašvaldību policijas jautājumos Jānis Geduševs.

Intervijā aģentūrai LETA Geduševs apliecina, ka, iestājoties vasaras sezonai, lielo pilsētu pašvaldību policijas problēmas ir vienas un tās pašas, kas daudzreiz skandinātas un akcentētas. "Tā ir trokšņošana. Tie ir jebkāda veida trokšņi, kas traucē iedzīvotājiem. Un te nav starpības - vai tā ir Jēkabpils, Rīga vai Liepāja - šī problēma skar visus. Šajā gadījumā pašvaldības policija nonāk tādā kā ķīlnieka lomā, bet pa vidu - iedzīvotāju sūdzības, domes un mediju pārstāvji vaicā, kas ir izdarīts. Tomēr mūsu atbilde jau trešo gadu pēc kārtas ir likumā iekļautais neviennozīmīgais formulējums," atzīst Geduševs.

RPP priekšnieks stāsta, ka juristi piedāvā mērīt skaņu sertificētām laboratorijām, tomēr šai medaļai ir arī otra puse, laboratorijas par šo pakalpojumu prasa samaksu - no policijas un iedzīvotājiem, bet tās takse darba dienās ir ap 150 latiem, bet brīvdienās un naktīs - kā taksometru tarifs - dubultais.

"Atvainojos, bet situācija ar absurda. Lai sniegtu palīdzību, policijai un iedzīvotājiem pašiem ir jāapmaksā izdevumi par trokšņu mērījumiem, kas ikdienā nav izmērāmi. Piemēram, jaunieši piesēdīs uz soliņa un sāks spēlēt ģitāru vai kādu atskaņotāju - nospēlēs vienu dziesmu un aizies, taču laboratorijas speciālistiem pārkāpuma gadījumā mērījumi jāveic no pusstundas līdz stundai. Un tad te sākās, tā dēvētie eksperti mums šādās situācijās saka, lai policija, noformējot protokolu, izmanto pantu par huligānismu, tādējādi zem tā pavelkot visu iespējamo, lai gan situācija ir savādāka, jo jaunieši, iespējams, nav ne dzēruši, ne ko lauzuši, bet tikai uzgriezuši mūziku skaļāk," stāsta Geduševs.

Pēc viņa domām, atrisinājums šo jautājumu sakārtošanai ir viennozīmīgs - likumdošanas sakārtošana, jo 80% Latvijas iedzīvotāju dzīvo lielpilsētās un vasaras laikā vislielākais sūdzību skaits ir tieši par traucējošajiem trokšņiem. Geduševs norāda, ka arī pašas pašvaldības neko šajā jautājumā nevar izlemt.

"Zinu pašvaldības, kas savos sabiedriskās kārtības noteikumos bija iestrādājušas punktus par īslaicīgajiem trokšņiem un sūtīja tos saskaņošanai uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Vairākām pašvaldībām šī iniciatīva no ministrijas puses tika noraidīta. Kur mēs paliekam? Mēs gribam palīdzēt iedzīvotajiem, viņi savukārt prasa no mums, bet kāds no ministrijas juristiem, kurš nepārzina praksi, priekšlikumu formāli noraida, un mēs atkal esam turpat, kur bijām," atzīst Geduševs.

Vaicāts, ko tad pašvaldības policijas pašas ir darījušas lietas labā, Geduševs apliecināja, ka priekšlikumi problēmas risināšanai tiekot sniegti nemitīgi, taču līdz šim brīdim nekas nav mainījies. Vienīgi Rīgā un Daugavpilī jau iepriekš ir pieņemti saistošie noteikumi, kuros ietverta norma par īslaicīgo trokšņošanu.

Geduševs uzskata, ka arī sodu palielināšana neko nemainīs, jo esot otra likuma problēma, un jo īpaši tā attiecas uz dažādām izklaides vietām.

Tomēr uz jautājumu, kas ir traucēklis situācijas uzlabošanai, Geduševa atbild negribīgi, tomēr kā piemēru min Tieslietu ministriju. Viņš stāsta, ka pagājušajā gadā startēja lielie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur Latvijas Pašvaldību savienība, Lielo pilsētu asociācija diskusijās par visu vienojušās, tur bijušas 40 lapas ar dažādiem priekšlikumiem, bet palika minimums.

"Nonāca līdz smieklīgumam, ka Valsts policijai jāstrādā vēl vairāk, bet mums mazāk. No vienas puses, būtu tīri labi, bet mēs zinām, ka tas nav reāli, mēs zinām, ka iedzīvotāji prasa un prasīs no mums. Labi, paldies Dievam, visi saprata, ka tā tomēr nebūs labi, un atcēla tās normas. Un tagad atkal ir darba grupa, atkal ir iesniegti tie paši priekšlikumi, nedaudz pamainīti, un riņķa dancis sācies no jauna. Vai tā ir kaitniecība, nevēlēšanās dzirdēt pašvaldības vai vienkārši nolaidība?" retoriski vaicā Geduševs.

Aizkulisēs runājot ar kādu šādu juristu, Geduševs esot viņam vaicājis, vai viņš zina, kā priekšlikumi "strādās uz ielas", bet viņš esot atbildējis, ka tas juristu neinteresējot.

Svarīgākais