Otrdien, 29.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Kooperatīvo sabiedrību likumā. Grozījumi sakārtos un paaugstinās trešo personu aizsardzību, komersantu atbildību, komerctiesiskās vides drošību un stabilitāti.
Grozījumi paredz „tukšo” un ekonomiski neaktīvo komersantu ātru izslēgšanu no komerctiesiskās vides. Komersanta darbību varēs izbeigt pēc Uzņēmumu reģistra (UR) vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma, ja, piemēram, subjektam ilgstoši nebūs valdes, tas ilgstoši nebūs iesniedzis nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai gada pārskatu. Pašlaik, beidzot komercdarbību, daļa komersantu netiek juridiski likvidēti un netiek izslēgti no komercreģistra. Ne sabiedrības dalībnieki, ne kreditori neveic darbības, lai nodrošinātu šo subjektu likvidāciju, tajā skaitā, mantas sadali un kreditoru prasījumu apmierināšanu, līdz ar to šie subjekti neatrodas aktīvos likvidācijas vai maksātnespējas procesos. Šāda informācija var maldināt trešās personas par šo subjektu eksistenci. Šādus komersantus, par kuriem neviena persona nebūs izrādījusi interesi, izslēgs no komercreģistra divu mēnešu laikā no likumā noteiktā pārkāpuma konstatēšanas dienas. Izmaiņas papildinās regulējumu kapitālsabiedrības darbības izbeigšanai arī pēc tiesas lēmuma.
Tāpat grozījumi noteiks aizliegumus noteikta vai visu veida komercdarbībai un aizliegumus ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās. Minētos aizliegumus personai piemēros saskaņā ar Krimināllikuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) regulējumu. Persona, kurai piemērots kāds no šiem tiesību ierobežojumiem, nevarēs būt par komersanta valdes vai padomes locekli, prokūristu un likvidatoru, kā arī par personālsabiedrības biedru un individuālo komersantu. Tāpat šādai personai būs liegts dibināt jaunu komercsabiedrību.
Grozījumi arī paredz, ka UR valsts notārs varēs uzlikt sodu par pārkāpumu – ziņu un dokumentu nesniegšanu vai savlaicīgu neiesniegšanu UR. Par šiem pārkāpumiem būs lielāki sodi. Grozījumi APK noteiks soda apmēru pārkāpumiem no 50 līdz 300 Ls, iepriekšējo 20-100 Ls vietā. Pašlaik par ziņu nesniegšanu vai nesavlaicīgu iesniegšanu UR sastāda administratīvo pārkāpumu protokolu, bet tiesa pieņem lēmumu sodīt pārkāpēju vai lietu izbeigt. Nododot administratīvās sodīšanas funkciju UR, ne tikai sankciju piemērošanas mehānisms būs ātrāks un efektīvāks, bet arī mazināsies tiesu noslodze.