Jauna uztura tendence - fleksitārisms. Kas tas ir?

© Publicitātes foto

Arvien vairāk iedzīvotāju visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, pievēršas fleksitārismam – uztura veidam, kas galvenokārt balstās uz augu izcelsmes produktiem, taču pavisam neizslēdz arī dzīvnieku izcelsmes produktus.

Galvenā motivācija, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ievēro fleksitārismu, ir veselības ieguvumi - 34% kā iemeslu min laktozes nepanesamību vai alerģijas, savukārt 30% norāda, ka iemesls ir svara kontrole, liecina "Alpro" jaunākie aptaujas dati.

Uztura speciāliste Lizete Puga fleksitārismu skaidro šādi: "Fleksitārisms līdzsvaro augu valsts un dzīvnieku izcelsmes produktus, mudinot ikdienas ēdienkartē iekļaut arvien vairāk augu izcelsmes produktus. Fleksitārisms ir ideālais komplekts, jo “veselīgs uzturs” ir daudzveidīgs, regulārs un mērens uzturs. Piekopjot šādu diētu, ir iespējams mazināt liekā svara, sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta izplatību, kā arī kopumā uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti."

Jaunieši ir augu izcelsmes produktu patērētāju līderi

Aptaujas dati liecina, ka jaunākās paaudzes pārstāvji - 18 līdz 29 gadus veci jaunieši - ir aktīvākie augu izcelsmes produktu patērētāji. Jaunieši regulāri lieto dažādus augu izcelsmes dzērienus, piemēram, sojas, mandeļu un auzu dzērienus. No visiem aptaujātajiem 15% Latvijā šos produktus patērē vismaz 3 līdz 4 reizes nedēļā. Tas nozīmē, ka tendences mainās un arvien vairāk cilvēku sāk iekļaut augu izcelsmes produktus ikdienas uzturā. Tajā pašā laikā 34% Latvijas iedzīvotāju uzturā augu izcelsmes produktus neizmanto - lielākoties tie ir vecāka gadagājuma vīrieši vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Augu izcelsmes produkti - droši un vērtīgi ikdienas uzturā

Izvēlei par labu augu izcelsmes produktiem respondenti min trīs iemeslus - 35% izvēlas augu izcelsmes produktus garšas dēļ, 32% to dara, lai kontrolētu svaru, bet vēl 32% - veselības apsvērumu dēļ. “Cilvēkiem, kas bieži lieto piena produktus ikdienas maltītēs, augu izcelsmes produkti var palīdzēt atrast līdzsvaru, mazinot dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu. Tie būs lieliska alternatīva arī cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni,” stāsta L. Puga.

“Augu izcelsmes produkti piešķir ēdienam ne tikai jaunas garšas, bet arī nodrošina uzturvielu daudzveidību. Taču, ja plānots pilnībā aizvietot kādu dzīvnieku izcelsmes produktu ar augu izcelsmes alternatīvu, ir svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam, īpaši kalcija un olbaltumvielu saturam. Olbaltumvielu daudzums šajos produktos var būt atšķirīgs. Lai nodrošinātu pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, uzturā var pievienot, piemēram, riekstus,” norāda uztura speciāliste.

Uzturs

Sadzīvē var novērot situācijas, kad ievārījumam tiek noņemta pelējuma kārta, lai ievārījumu tālāk lietotu uzturā, vai tiek nogriezta maizes iepelējusī daļa, turpinot ēst it kā nebojāto daļu. Tomēr šādi paradumi nav balstīti zinātnē un var būt kaitīgi mūsu veselībai. Laboratorisko izmeklējumu metodes ir strauji attīstījušās un spēj efektīvi noteikt pelējuma klātbūtni arī produktiem, kuriem nav acīmredzamu pelējuma pazīmju.

Svarīgākais