Svarīgākais, kas tev jāzina par margarīnu

Ja bro­kas­tīs iz­vē­las ap­ēst kā­du mai­zes šķē­li, tad vis­ti­ca­māk uz tās tiek uz­zies­ta plā­na kār­ti­ņa svies­ta vai mar­ga­rī­na.

Lai gan pirms tam dro­ši vien dau­dzi iz­vēr­tē, ko la­bāk iz­man­tot - svies­tu vai mar­ga­rī­nu; kas tad ir ve­se­lī­gāks; vai var­būt at­teik­ties pil­nī­bā gan no vie­na, gan ot­ra. Pēc ķī­mis­kā sa­stā­va mar­ga­rīns gan­drīz ne­at­šķi­ras no augu eļ­ļas un sa­tur 82 pro­cen­tus tau­ku un ne vai­rāk par 18 pro­cen­tiem ūdens, ku­rā iz­šķī­di­nāts ne­liels dau­dzums ol­bal­tum­vie­lu, cu­ku­ra un sāls.

Kva­li­ta­tī­vi pa­ga­ta­vo­tā mar­ga­rī­nā at­šķi­rī­bā no eļ­ļas pil­nī­bā nav ho­les­te­rī­na, un tas ma­zi­na ris­ku sa­slim­ša­nai ar sirds sli­mī­bām.

Pa­tei­co­ties tam, mar­ga­rīns ir fi­zio­lo­ģis­ki piln­vēr­tīgs pār­ti­kas pro­dukts. Mūs­die­nās mar­ga­rīns līdz­inās svies­tam - ar zel­tai­nu krā­su un la­bu gar­šu. Ta­ču mar­ga­rī­na ra­žo­ša­nas pro­ce­sā at­šķi­rī­bā no augu eļ­ļas vei­do­jas tā sau­ca­mās tran­stauk­skā­bes jeb tran­stau­ki, kam, pro­tams, ir ne­ga­tīvs as­pekts - tie pa­aug­sti­na ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs, brem­zē šū­nu mem­brā­nas nor­mā­lu dar­bī­bu un vei­ci­na asins­va­du sli­mī­bas. Pro­tams, ra­žo­tā­ji do­mā, kā sa­ma­zi­nāt tau­ku sa­tu­ru mar­ga­rī­nā vai lai to ne­bū­tu ne­maz. Tran­stau­kiem ne­va­ja­dzē­tu pār­sniegt vie­na gra­ma ro­be­žu uz 100 gra­miem pro­duk­ta. Mar­ga­rī­nam ir daudz la­bu īpa­šī­bu - tas sa­tur ne­aiz­vie­to­ja­mās tauk­skā­bes - Ome­ga 3 un Ome­ga 6. Ja to ga­ta­vo no kva­li­ta­tī­vas eļ­ļas, mar­ga­rīns sa­tur arī E vi­ta­mī­nu.

No­de­rī­gi!

* Pie­au­gu­šam cil­vē­kam ie­tei­ca­mā mar­ga­rī­na dien­nakts nor­ma ir 20 līdz 30 gra­mi.

* Mar­ga­rī­na ka­lo­ris­kā vēr­tī­ba - 743 kilo­ka­lo­ri­jas, bet ener­ģē­tis­kā vēr­tī­ba - 0,3 g ol­bal­tum­vie­lu, 82 g tau­ku un grams ogļ­hid­rā­tu.