Māja

Kad zā­ba­kos vairs ne­sme­ļas sniegs, laiks ap­cie­mot sku­je­ņus dār­zā. Vai spil­gtā pa­va­sa­ra sau­le tos nav ap­skā­dē­ju­si kā pār­kar­sis glu­dek­lis? Augus pie­ba­rot uz­reiz vai vēl brī­di pa­ba­di­nāt? Sa­vā pie­re­dzē da­lās Lat­vi­jas Uni­ver­si­tā­tes Bo­tā­nis­kā dār­za Kok­au­gu la­bo­ra­to­ri­jas va­dī­tā­ja Ār­ija Ga­le­nie­ce.

Afo­ris­mi

Dabas atmodas un saulaino dienu vēstnesis, pavasara svētki - Lieldienas, vairs nav aiz kalniem. Latvijā, Lieldienu tradīcijām ir dziļas saknes. Tomēr, kā tās tiek svinētas kaimiņvalstīs? Vai zinājāt, kuriem kaimiņiem pieder augstākās verbas rekords un kāpēc poļi Lieldienās staigā apkārt slapji?

Tradicionāli Lieldienās galdā jāceļ krāsaini un apaļas formas ēdieni, kas simbolizē sauli un auglību – pavasara vēstnešus.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju rūpējoties par mājokļa drošību, pamatā izmanto tradicionālus un pārbaudītus paņēmienus, savukārt moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas apskata teorētisku vēlmju līmenī, liecina mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" un pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" veiktā aptauja.

Lielākā daļa jeb 95,6% aptaujāto plāno svinēt Lieldienas, turklāt gandrīz visi svinētāji jeb 99,5% krāsos arī olas. Kopumā vērtējot, lielākais svinētāju īpatsvars ir Zemgalē, savukārt mazākais – Latgalē, liecina veikalu tīkla "top!" aptauja sociālajās vietnēs.

Tuvojas Lieldienas un ir īstais laiks sākt aktīvi gatavoties svētkiem. Tas ir laiks, kad daba mostas pēc ziemas un pavasaris iedvesmo mūs pārmaiņām. Lieldienās ģimenes satiekas pie kopīga svētku galda, un, lai šī gada svētkus padarītu vēl īpašākus, Berry mēbeles ir aicinājis trīs Latvijā pazīstamas dāmas – Annu Pannu, Olgu Rajecku un Līvu Jaunozolu dalīties savās idejās par svinīgiem svētku galda klājumiem trīs dažādos stilos.

Lieldienas nāk ne tikai ar olu krāsošanu un šūpošanos, bet arī četrām garām, brīvām dienām.

Lai labi garšo!

Tuvojas Lieldienas, kas jau izsenis ir tradīcijām bagāti svētki. Lai arī katrā mājā tos mēdz godāt atšķirīgi, svētku maltīte ir neiztrūkstoša Lieldienu sastāvdaļa.

Lieldienās olas var dabīgā veidā nokrāsot visdažādākajos toņos, izmantojot galda etiķi un dažādus augus – arī garšvielas. Tāpat šo svētku ēdienkartē noteikti ir iekļaujams kāds olu ēdiens, bet iederas arī dažādi salāti, deserti un konditorijas izstrādājumi, kā arī garajās brīvdienās vērts pagatavot kādu sātīgu gaļas pamatēdienu, tā AS "Santa Maria"" mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Inga Auziņa.

Agri pavasarī pirmo zaļo lociņu ieguvei neaizstājami ir daudzgadīgie sīpoli. Ja dārzā tiem vēl nav ierādīta paliekoša vieta, tieši šobrīd ir īstais laiks iestādīt vismaz dažus eksemplārus no plašās un daudzveidīgās sīvaiņu saimes, lai vitamīniem bagātos lociņus varētu baudīt līdz pat vēlam rudenim.

Pamēģini!

Tukuma novada Slampes pagasta iedzīvotāja Vanda Langmane, kura Neatkarīgo sauc par savu avīzi, jo to lasa cītīgi jau gadiem, ir viena no pieredzes bagātākajām Latvijas dejotājām. Viņa to dara jau 74. gadu, proti, no četru gadu vecuma, un uzskata, ka tas ir viņas spēka un dzīvesprieka avots.

Lasot publikācijas, kurās uzskaitītas asinsrites problēmu pazīmes, gandrīz katram neviļus jāpadomā: bet kā tad ir man – vai es gadījumā arī neciešu no reiboņiem, trokšņa ausīs, atmiņas vājināšanās, galvassāpēm, vai arī man nav aukstas plaukstas un pēdas? Un labi vien ir, ka cilvēks nonāk pie šīs domas, aprunājas par to ar ārstu un lūdz aptiekāram ieteikt kādu produktu, kas asinsriti ietekmē labvēlīgi.

Ir gardumi, kurus tradicionāli gatavo vienreiz gadā, par godu konkrētiem svētkiem. Uz Lieldienām tāds ir kuličs. Šoreiz ierosinām kuličus izcept no pilngraudu miltiem. Kā to paveikt, mums pastāstīja un parādīja SIA Grauda spēks vadītājs Raimonds Biedrītis un konditore Dina Zavadska.

«Dzī­vē viss rit diez­gan ātr­i, un dau­dzas lie­tas stei­gā no­tiek ne­ma­nā­mi. Vie­na no tā­dām ir lie­kā sva­ra pa­rā­dī­ša­nās un pār­vēr­ša­nās no­piet­nā pro­blē­mā, ko sauc par ap­tau­ko­ša­nos,» sa­ka di­ētas ārsts An­dis Brē­ma­nis. «Vie­na lie­ta ir ne­ap­mie­ri­nā­tī­ba ar sa­vu vi­zu­ālo tē­lu un to, ka vairs ne­der pie­ras­tais ap­ģēr­ba iz­mērs, bet pār­lie­ku liels svars ra­da arī pa­aug­sti­nā­tu ris­ku, ka va­rē­tu at­tīs­tī­ties tā­das kai­tes kā ot­rā ti­pa cu­ku­ra di­abēts, tau­kai­nā he­pa­to­ze (ak­nu ap­tau­ko­ša­nās), ho­les­te­rī­na un urīn­skā­bes viel­mai­ņas trau­cē­ju­mi. Var pa­rā­dī­ties sirds un sma­dze­ņu asins­va­du pro­blē­mas, kā arī pa­aug­sti­nāts asins­spie­diens.»

Vai jūs sekojat informācijai par dažādiem «superproduktiem»? Grūti pateikt, kādēļ tā vai cita ēdamlieta pēkšņi nonāk uzmanības centrā un tiek pasludināta par īpaši vērtīgu. Reizēm tas ir kaut kas eksotisks un nedzirdēts, reizēm labi pazīstams un šķietami necils, kādreiz teju vai pretīgs un līdz šim par ēdamu nemaz neuzskatīts, bet tik un tā tiek slavināts, un jāsāk domāt, ka varbūt tiešām šis produkts var dot kādu sevišķu labumu mūsu organismam, ja jau entuziasti tā apgalvo. Daži produkti un uztura tendences saglabājas apritē ilgāku laiku, citi kā atnāk, tā aiziet. Nevajadzētu šai modei akli sekot, tāpat arī cerēt uz brīnumiem, bet saprāta robežās vairumam no mums nenāk par ļaunu mazliet dažādot ēdienkarti.

Olu krā­so­ša­na ir ļo­ti aiz­rau­jo­ša un ra­do­ša no­dar­be, ku­rā pa­ras­ti grib ie­sais­tī­ties vi­sa ģi­me­ne. Kāds tur brī­nums, ja no­krā­sots kriet­ni vai­rāk olu, ne­kā ie­spē­jams vien­kār­ši tā­pat ap­ēst. Die­nas bei­gās at­li­ku­šās olu kau­ju zau­dē­tā­jas un uz­va­rē­tā­jas no­nāks le­dus­ska­pī, lai nā­ka­ma­jā die­nā no tām pa­ga­ta­vo­tu sa­lā­tus.

Lai labi garšo!

Dzīvoklis ir mūsu privātā telpa, bet daudzdzīvokļu nams ir kā komunālais miteklis – tik daudz un atšķirīgu cilvēku vienuviet. Un pati māja uzcelta kādā vietā bez mūsu ziņas.

Pēc Lieldienām, kad aizvadītas lustīgās olu kaujas, daudzās ģimenēs aktualizējas jautājums – ko darīt ar šo batāliju upuriem?