Māja

Gandrīz katrs kaut vienu reizi dzīvē izjutis, kas ir galvassāpes. Protams, ja tās traucē reti, droši var tikt ar sāpēm galā, lietojot pretsāpju līdzekļus. Taču, ja galvassāpes piemeklē bieži vai ir ļoti stipras, tad noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. Par galvassāpju veidiem un iemesliem konsultē neiroloģe Iveta Barkāne un farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.

Arvien vairāk pētījumu liek domāt, ka vegānu un veģetāriešu diēta paātrina matu zaudēšanas procesu.

Nepārtraukt viedtālruņa lietošanu, pat sēžot uz tualetes poda, ir nelāgs paradums, kas veicina infekciju izplatīšanos. Rokas pēc tualetes lietošanas tiek nomazgātas, bet telefons gan ne.

Vienkrāsainas detaļas, krāsu kombinācijas, dabas klātesamība un telpaugi ir šīs sezonas galvenie interjera akcenti. Bet kas vēl aktuāls šosezon?

Pastaiga – vienkārša, visiem pieejama bezmaksas nodarbe, kas neprasa speciālu sagatavotību, var dot lielu labumu veselībai, īpaši senioriem.

Pieaugot cilvēku mūža ilgumam, aug arī vēlēšanās saglabāt skaidru domāšanu un normālu atmiņu. Līdztekus vispārzināmām ļoti nopietnām un darbietilpīgām metodēm šim mērķim var kalpot arī dažas viegli īstenojamas darbības, kas šķiet dīvainas un pat smieklīgas, taču, izrādās, ir zinātniski pamatotas.

Vai ie­spē­jams uz­kur­bu­lēt viel­mai­ņu, lai ne­vē­la­mie tau­ki ie­tu pro­jām ātr­āk? Ja gri­bi ti­kai ie­gro­žot sa­vu ēdien­kar­ti un nīkt dī­vā­nā, mo­ko­ties ar ener­ģi­jas trū­ku­mu, tad tas diez vai iz­do­sies. Pie­re­dze rā­da, ka šā­dā vei­dā no­mes­tie ki­lo­gra­mi tik­pat ātr­i at­grie­žas. Bet, ja esi ga­tavs būt fi­zis­ki ak­tīvs un vin­grot, tad, ie­spē­jams, ir vērts iz­mē­ģi­nāt di­vas la­bas lie­tas, kas vis­efek­tī­vāk dar­bo­jas abas ko­pā.

Visu svēto dienas priekšvakars jeb Helovīns ir vieni no Latvijā pretrunīgāk vērtētajiem svētkiem, taču, neatkarīgi no skeptiķu kritikas, pārdošanas dati liecina - šie svētki mūsu valstī tiek svinēti diezgan plaši, svētku svinībām visbiežāk tiek pirkti tieši saldumi.

Fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs dalījies ar stāstu, kā uz ceļa sastapts krupis kļuva par viņa mājdzīvnieku.

Ierasts, ka diētu bums sākas pirms pludmales sezonas. Arī pirms gadu nogales svinībām aktualizējas jautājums par slaidu formu, kā arī labu izskatu, un rudenī palīgos var ņemt eksotisko, bet tik ierasto hurmu.

26. septembrī madonietis, visā Latvijā un starptautiski atzītais keramiķis Jānis Seiksts atzīmēja 70. dzimšanas dienu. Gandrīz 50 savus dzīves gadus viņš atdevis keramikai, savā mūžā pārcilājis ap 100 tonnām māla. Veidots daudz kas – krūzes, vāzes, bļodas, svečturi, dārza keramika, drastiski velniņi, ziloņi laimei, Madonas simbols – gailīši. «Dzīvi esmu ļoti labi nodzīvojis. Par to esmu gandarīts. Pats saimnieks sev, pats formas domātājs. Visu daru ar savām rokām un izdomāju ar smadzenēm. Dzīve nav bijusi velta,» filozofē Jānis un pastāsta, ka septiņdesmitgadei par godu ziemā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā atklās viņa personālizstādi.

Arī Latvijā šonedēļ esam sagaidījuši pirmo šī rudens sniegu. Kamēr daļa autovadītāju, iespējams, vēl prāto, vai pienācis laiks auto nomainīt ziemas riepas, tikmēr raidījums "Zebra" vēlreiz atgādina par to, kā šoferiem ziemā jāuzvedas pie stūres.

Ir cil­vē­ki, ku­riem pa­tīk, ka ēdie­na garš­u un smar­žu ba­gā­ti­na aro­mā­tis­kā garš­vie­la – ķip­loks, bet ci­ti par tā pie­vie­no­ša­nu mal­tī­tei pa­už ne­pa­ti­ku.

Pavisam drīz daudzviet pasaulē tiks svinēts Helovīns. Pēdējo gadu laikā tas populārs kļuvis arī Latvijā. "Rimi gardēži" sagatavojuši praktiskus padomus, kā pagatavot gardus svētku našķus.

Kāds sa­ka: man ir ju­tī­ga āda. Ko viņš ar to do­mā? «Ju­tī­gas ādas jē­dzie­nu var sa­prast da­žā­di. Viens cil­vēks teiks, ka ju­tī­ga āda ir tā, kam ne­pa­tīk, ja pie­ska­ras – tas var būt sais­tīts ar ap­asi­ņo­ša­nas un iner­vā­ci­jas īpat­nī­bām vai nei­ro­tis­ku stā­vok­li. Bet ju­tī­ga āda var būt arī tā, ku­rai ne­var ie­teikt tos pa­šus kop­ša­nas lī­dzek­ļus, kas der ci­tiem, jo pēc lie­to­ša­nas var pēk­šņi pa­rā­dī­ties aler­ģis­ka re­ak­ci­ja – iz­si­tu­mi, nie­ze vai dis­kom­for­ta sa­jū­ta. Tas var pie­pe­ši at­ga­dī­ties, arī da­rot kā­du ie­ras­tu ik­die­nas dar­bu, pie­mē­ram, maz­gā­jot trau­kus,» sa­ka der­ma­to­lo­ģe Sa­ni­ta Žī­gu­re.

HOROSKOPI 27.10.–2.11.2017.

Aptuveni trešdaļu dzīves mēs pavadām guļot. Tomēr nereti cilvēki miega nozīmi neņem vērā, un, taupot laiku uz miega rēķina, izšķiež savu veselību, nodarot tai būtisku kaitējumu. Neizgulēšanās bojā arī dzīves kvalitāti un izskatu, un pat viena bezmiega nakts var būtiski pasliktināt pašsajūtu un atspoguļoties sejas izskatā. Tuvojoties 29.oktobrim - pārejai uz ziemas laiku - un aukstajiem gada mēnešiem, kad par izgulēšanos domājam aizvien vairāk, Rīgas Stradiņa universitātes docents un ārsts homeopāts Dr.med. Normunds Limba sniedz ieteikumus, kas palīdzēs ne tikai kārtīgi izgulēties, bet arī justies lieliski.

Kad jūs pēdējo reizi ēdāt rutkus? Lai gan joprojām mēdzam teikt «vesels kā rutks», tirgzinību speciālisti tos jau sāk ierindot mazāk pazīstamo dārzeņu kategorijā. Rezervētu attieksmi pret rutkiem rada to asums un sīvums, arī aromāts nav visai jauks. Un tomēr ir vērts mēģināt izveidot vairāk vai mazāk noturīgas attiecības ar šo latviešu virtuvei savulaik tik tradicionālo dārzeni.

No kļū­mēm, kas ga­dās, ga­ta­vo­jot ēst vai iz­vē­lo­ties pro­duk­tus, nav pa­sar­gāts ne­viens. Tik mil­zīgs mi­sēk­lis, ka viss ēdiens jā­met pro­jām, ne­no­tiek bie­ži. Tur gal­ve­no­kārt vai­nīgs pa­šu ēst ga­ta­vo­tā­ju stei­dzī­gums un pa­vir­šī­ba, re­cep­tes ne­iz­la­sī­ša­na vai ne­iz­pra­ša­na līdz ga­lam, pa­lai­žot ga­rām kā­du šķie­ta­mi sī­ku, ta­ču bū­tis­ku de­ta­ļu. Bet pa­ras­ti at­ga­dās ne­lie­las ķi­be­les, kas, pro­tams, bo­jā prie­ku par mal­tī­ti, pa­slik­ti­na ēdie­na gar­šu un iz­ska­tu, to­mēr ir kaut kā la­bo­ja­mas. Rei­zēm de­fek­tu var pār­vērst par efek­tu un kļū­da pa­līdz iz­do­māt jaun­as, ori­ģi­nā­las re­cep­tes – tā­di pie­mē­ri ir zi­nā­mi pa­sau­les ku­li­nā­ri­jas vēs­tu­rē un tā­di var ras­ties arī mū­su vir­tu­vē.

Novembris no astroloģiskā viedokļa ir gana labs, lai paveiktu nopietnus darbus un godam nosvinētu valsts dzimšanas dienu. Vienīgi svecīšu svētkos, Lāčplēša dienā, – ar uguni uzmanīgi.

Kvalitatīvas zivis un zivju produkti ir veselīgs un vērtīgs uzturvielu avots, kas ēdienkartē būtu jāiekļauj pat vairākas reizes nedēļā, tomēr speciālisti atzīst - izvēlēties tiešām labas kvalitātes zivis ir jāprot! Uzturzinātnes eksperte, pārtikas tehnoloģe un veselīga uztura meistarklašu vadītāja Dzintra Kokta ir apkopojusi padomus, kuros der ieklausīties, ja vēlaties sevi palutināt ar labiem zivju ēdieniem.

Do­do­ties vi­zī­tē pie ār­sta, dau­dzi pa­cien­ti jau ir ga­ta­vi dis­ku­si­jai par sa­vu sa­sā­pē­ju­šo pro­blē­mu – jo ir jau no­tei­ku­ši sev di­ag­no­zi un pa­ši zi­na, kā pro­blē­ma ri­si­nā­ma. Ta­ču ār­sti ap­gal­vo, ka lie­la da­ļa sa­bied­rī­bas dzī­vo mī­tu un aizs­prie­du­mu va­rā un svē­ti tic tam, ko tei­ku­si, pie­mē­ram, vi­su zi­no­šā kai­mi­ņu tan­te. Ta­ču īs­ta pa­ma­to­ju­ma šā­diem ste­reo­ti­piem ne­re­ti nav.