Virtuve

Ja tev patīk sēņot, tad vislabākais vēlējums: lai tev arī garšo sēņu ēdieni! Dzīvē šīs divas lietas reizēm nesakrīt.

Eļļu, ko iegūst no lazdu riekstiem, uzskata par vienu no vērtīgākajām kulinārijas eļļām. To iegūst ar aukstās spiešanas metodi no sasmalcinātiem riekstiem. Eļļai ir dzeltenīgi brūna nokrāsa un riekstu garša.

Kāds tikai nosaukums ir izdomāts topinambūram? Zemes bumbieris, Volgas redīss, Jeruzālemes artišoks, lai gan ar artišoku tam nav nekādas līdzības. Drīzāk tā tuvākais radinieks ir parastā saulespuķe.

Labam tomātam ir jāsmaržo pēc tomāta, saka lietpratēji. Izredzes atrast kvalitatīvus, smaržīgus un garšīgus vietējos tomātus ir no jūlija līdz oktobrim.

Seleriju dēvē par augu, kas atdod cilvēkiem sevi visu, proti, saknes, lapas un kātus. Atdod arī C vitamīnu, šķiedrvielas, kāliju, magniju un ēteriskās eļļas, kā arī piešķir ēdienam savu diezgan spēcīgo garšu, kura var iepatikties uzreiz vai pamazām.

Galviņkāposti. Ko gan vēl jaunu var gaidīt no tādiem dārzeņiem, kas pazīstami gadu tūkstošiem? Viss jaunais šķiet interesantāks, tomēr laiku pa laikam atgriežamies pie pārbaudītām ēdamlietām, un izrādās – par tām ne tuvu vēl nezinām visu.

Sezama sēklas ir vērtīgs produkts eļļas ieguvei. Tās pazina un izmantoja jau tālā senatnē. Sezama sēklas ir viena no senākajām cilvēcei zināmajām piedevām. Senās Babilonijas iedzīvotāji gatavoja vīnu un brendiju, bet vērtīgo eļļu izmantoja, gatavojot ēdienu un tualetes piederumus. Sezama eļļai piemīt nedaudz saldena riekstu garša.

Pesto ir klasiska itāliešu mērce, ko pasniedz kopā ar spageti. Tās galvenā sastāvdaļa ir baziliks, ko papildina ar ķiploku, pētersīli, cieto sieru, piemēram, Parmezānu, ciedru riekstiem un olīveļļu. Pesto pasniedz aukstu, tāpēc visas vērtīgās vielas un vitamīni sastāvdaļās saglabājas.

Ābolu laiks jāsteidz izmantot, jo tieši tagad tie ir visvērtīgākie, sulīgākie un vitamīniem bagātākie. Kamēr dārzā ābolu pilna zeme, mums ir izdevība saēsties svaigus augļus, atsaukt atmiņā zināmās ābolu ēdienu receptes un apgūt jaunas.

«Dzīve man iemācīja taisīt ēst jau deviņu gadu vecumā, kad māte pēc māsas piedzimšanas drīz vien atgriezās darbā. Māsai bija tikai trīs mēneši, bet es biju galvenā atbildīgā, lai viņa būtu paēdusi. Tā es pavārmākslu apguvu no pašiem pamatiem, jo pirmās, ko vārīju, bija auzu tume un mannas biezputra,» stāsta fotoaģentūras f64 galvenā redaktore Anita Vaivode.

Pirmie kraukšķīgie un tik ļoti svaigie lauka gurķi tika ar nepacietību gaidīti un, iespējams, nograuzti turpat uz vietas.

Omlete ir labs risinājums brokastīm, pusdienām vai vakariņām, kad nav laika un patikas ilgi stāvēt pie plīts, bet izsalkums liek sevi manīt.

Vasarā ir plašas iespējas sviestmaizītes papildināt ar dažādiem produktiem, lai tās būtu aromātiskākas un pikantākas – sviestam var pievienot dažādus produktus, un tas iegūs atšķirīgu garšu un krāsu.

«Nu jau krietnu laiku esmu mainījis attieksmi pret ēdienu. Es ieturos nevis ēšanas pēc, lai pieliktu pilnu vēderu, bet cenšos sev sagādāt veselīgas un, protams, arī garšīgas maltītes, jo pareizam uzturam ir ļoti liela nozīme.

Saldie pipari – tomātu, kartupeļu un baklažānu radinieki no nakteņu dzimtas – tika atklāti līdz ar Ameriku. Kamēr eiropieši 16. un 17. gadsimta mijā brīnījās par neredzēto augu un prātoja, vai tas maz ēdams, Dienvidamerikas un Vidusamerikas pamatiedzīvotāji to kultivēja jau vismaz deviņus gadu tūkstošus.

Kaperi pieder pie tiem pārtikas produktiem, ko ēdienkartē tradicionāli iekļauj svētkos, ne tik daudz ikdienā. Iespējams, ka daudzi kulinārijas receptēs ir tikai dzirdējuši par tiem un īsti pat nezina, kā izmantojams šis neparastais krūmveida augs.

Vārds steiks parasti asociējas ar kaut ko pusgatavu, taču šis ir ēdiens, kuru jāprot pagatavot, lai tas būtu labs.

Siltā laikā, iedomājoties kūpošu zupas šķīvi, ēstgriba šķiet pagaisusi. Varbūt tas tāpēc, ka nav ne mazākās vēlēšanās stāvēt pie karstas plīts.

Vienīgais plašākai sabiedrībai daudzmaz pazīstamais ēdiens, kurā izmantotas biešu lapas, ir zupa. Nav slikta, bet vai jūs bieži to vārāt? Gandrīz katrā ģimenē ir kāds, kurš, ieraugot biešu lapas savā šķīvī, saka – nē, paldies, es neēdu zāli.

Sakiet, ko gribat, bet ir ļoti jauki paviesoties tādās kārtīgās mājās, kur cita starpā jums ar lepnumu izrāda pieliekamo, kur plauktos rindojas daudzkrāsainas burkas un burciņas ar ievārījumiem, kompotiem un citiem pašu gatavotiem konserviem.

Jauko vasarīgo brīdi, kad dārzos satiekas zemenes un ķirši, var izmantot ļoti garšīgu saldo ēdienu radīšanai no abiem.

«Nesen ar mammu pārrunājām, kāpēc man ir tik liela interese par ēst gatavošanu. Un tad viņa atcerējās, ka es jau kopš četru gadu vecuma esot aizrāvusies Egila Zariņa Rīta miksli un mēģinājusi kaut ko meistarot līdzi ekrāna varoņiem.