Virtuve

Kad rukolas vārds tikko sāka parādīties ceļojumu aprakstos un kulinārijai veltītās apcerēs, tam bija nedaudz snobiska pieskaņa – lūk, tur, Vidusjūras zemēs un arī tepat smalkos restorānos šie salāti ir parasta lieta, bet jūs par tādiem pat dzirdējuši neesat.

Senos laikos esot bijis tā, ka līgotāji Jāņatēvam prasījuši alu un Jāņamātei – ne tikai sieru, bet arī citus gardumus, piemēram, siltus raušus. Lai notiek, samīcīsim kārtīgu porciju rauga mīklas – sanāks visvisādi rauši, gan sāļi, gan saldi.

Brokoļi, kuriem jāsmaržo pēc svaigiem zaļumiem, ir vieni no uzturvielām bagātākajiem dārzeņiem, kas piedāvājumā ir visu gadu. Saldētos brokoļos ir tikpat daudz uzturvielu kā svaigos.

Kad rūpnieciski ražotie atspirdzinošie dzērieni izpelnās veselīga uztura aizstāvju kritiku vai arī vairs nav pa kabatai, atliek vien pievērsties limonādes gatavošanai mājās.

Mūsdienās suši kļuvis par populāru ēdienu, ko var baudīt ne tikai kafejnīcā. Daudzi suši gatavo arī mājās.

Atslodzes dienas var traktēt dažādi. Viens no variantiem – neēst neko, tikai dzert ūdeni vai zāļu tēju. Ja organisms jūtas labi, tad to var darīt.

«Ēst ga­ta­vo­ša­na man sa­gā­dā bau­du, šo pro­ce­su ne­uz­tve­ru ne kā slo­gu, ne kā ap­grū­ti­nā­ju­mu,» at­klāj ak­tri­se An­na Štei­na. «Attieksme pret vir­tu­ves dar­biem vei­do­jas jau ģi­me­nē. Ja cil­vēks ir au­dzis mā­jās, kur kār­tī­gi ga­ta­vo ēst, tad viņš pie­rod pie šā­da rit­ma un to ie­vē­ro arī vē­lāk, kad sāk dzī­vot pat­stā­vī­gi.

Dzir­dot par tē­jas la­ba­jām īpa­šī­bām, prā­tā nāk an­gļu li­te­ra­tū­ras kla­si­ķu dar­bi. Ta­jos bie­ži kā­da no va­ro­nēm ir omu­lī­ga tan­te vai vec­mā­mi­ņa, ku­ra gā­dī­gi pie­dā­vā ci­tiem ta­sī­ti tē­jas un uz­ska­ta to par uni­ver­sā­lu lī­dzek­li pret vi­sām dzī­ves lik­stām.

Lai ar kādām domām un jūtām katrs cilvēks sagaida Mātes dienu, tomēr jauka ir tradīcija, ka šajā dienā bērni cenšas māmiņu iepriecināt, pasniedzot pašu gatavotas dāvaniņas un čaklāk nekā citkārt palīdzot mājas solī.

Visbiežāk pastēte, kuru liekam uz sviestmaizēm, ir gatavota no aknām. Sātīga, ērti lietojama un plašā sortimentā nopērkama, tā iekarojusi popularitāti.

Olas ir plaši izplatīts un lēts pārtikas produkts, kuras bieži apēdam brokastīs. Olās esošās uzturvielas ir noturīgas pret karstumu, tāpēc, tās pietiekami ilgi cepot vai vārot, tiek iznīcinātas, iespējams, esošās salmonellas baktērijas.

Lieldienās nav jāpaliek bez saldumiem, vai ne? Gadā ir pietiekami daudz citu dienu, kad no tiem var un pat vajag atturēties.

Dzimšanas dienas kliņģeris. Pirms gadiem četrdesmit bērns par tādu ideju nebūtu īpaši priecīgs, jo svētku galdā jubilejas reizē bija pieņemts likt torti, jo košāku, jo labāk.

Latviešu valodā vārds «svaigēšana» ir labskanīgs un sevišķi vilinoši izklausās pavasarī, kad patiešām gribas kaut ko tādu ļoti, ļoti svaigu. «Kā tā?» sacīs cilvēki, kuri ir nevis svaigēdāji, bet «parastie» ēdāji, «mēs taču arī lietojam svaigus produktus– ne jau vecus!» Laikam gan precīzāk svaigēšanas būtību atspoguļo angliskais apzīmējums raw foodism jeb rawism, kas, burtiski tulkojot, nozīmētu– «jēlēšana», tātad– termiski neapstrādātu produktu ēšana.

Ik­die­nas stei­gā un aiz­ņem­tī­bā ēdien­kar­tē bie­ži vien iz­man­to pus­fab­ri­kā­tus un rūp­nie­cis­ki ap­strā­dā­tus pro­duk­tus. Pro­tams, šā­dai mal­tī­tei, kas ie­pa­ko­ta va­ku­u­mā vai ir sa­sal­dē­ta, ir vie­na priekš­ro­cī­ba – to var āt­ri pa­ga­ta­vot, pie­mē­ram, mik­ro­viļ­ņu krās­nī, ie­tau­pot lai­ku.

Ēdie­ni mēdz būt gar­šī­gi, ne­gar­šī­gi un arī tā­di, ku­riem nav ne vai­nas, bet ku­ri kaut kā pie­mir­stas. Ša­jā ka­te­go­ri­jā bie­ži no­nāk arī klim­pas – eko­no­mis­ki iz­de­vī­gas, sa­mē­rā vieg­li pa­ga­ta­vo­ja­mas, der kā sā­ļa­jos, tā sal­da­jos ēdie­nos, tur­klāt var aiz­stāt kar­tu­pe­ļus, ma­ka­ro­nus vai rī­sus, ja tie ap­ni­ku­ši vai krā­ju­mi pēk­šņi bei­gu­šies.

Ikdienas ēdienkarte noteikti nav iedomājama bez zupām, kuras ir lēts, sātīgs un arī garšīgs ēdiens. Mājās gatavotai zupai vienmēr ir jādod priekšroka, un to noteikti nebūs grūti pagatavot pat iesācējam.

Kad gribas uzēst kaut ko vienkāršu, sātīgu un ne pārāk dārgu, der atcerēties latviešu iecienīto miežu putru. Vai zinājāt, ka mūsu senčiem bijis pieņemts laikā no Miķeļiem(29.septembra) līdz Pavasara Mārai(25.martam) ēst tauku putru, bet pārējā laikā– piena putru. Tā bija kārtīga putra no miežu putraimiem.

"Kāds aizraujas ar pastmarku krāšanu, cits– ar gleznu kolekcionēšanu, bet man ir interese par augstas klases meistaru pavārgrāmatām un par tur izlasāmo ēdienu recepšu iedzīvināšanu," atklāj Dr.Lūkina acu klīnikas vadītājs un vadošais acu ķirurgs Felikss Lūkins, kas ir lietpratējs ne vien savā profesijā, bet arī prasmīgs kulinārs.

Margarīna ražošanā bieži izmanto augu taukus, kurus rūpnieciski hidrogenē– tas nozīmē, ka par katalizatoru izmanto niķeli. Pirmo reizi šāda tehnoloģija izmantota ļoti sen, pārtikas ražotājiem tā iepatikās, jo margarīnu bija izdevīgāk ražot nekā sviestu.

Kad vienam produktam daudz vārdu, tas parasti nozīmē, ka šis produkts ir iecienīts un pazīstams dažādām tautām. Turku zirņi, aunazirņi, garbanzo pupas, arī kalna zirņi, nahats, nuts, šišs... Labāk zināmi un laikam arī latviski pareizāki ir pirmie divi vārdi, bet apritē reizēm sastopami visi minētie un noteikti ir arī vēl citi.

Uzreiz jāteic: kungi, dariet, kā uzskatāt par pareizu, un lemiet paši, vai 8. marts ir īstais datums, kad dāmas gaida no jums apsveikumus, ziedus un īpašu uzmanību, pie kuras pieder arī ēdienu gatavošana, trauku mazgāšana un citi darbi virtuvē.