Kā viesnīcas iztiek bez viesiem

BRĪDINĀJUMS. Kopš padomju laikiem Rīgas–Jelgavas šosejas malā palikušais ēkas karkass atgādina par viesnīcu pakļautību politiskās un ekonomiskās konjunktūras izmaiņām: arhitektoniski izteiksmīgs un tehniski stiprs (vairāk nekā 30 gadus grausta stāvoklī noturējies, šeit 2021. gada gada 4. februāri izdarītā fotouzņēmumā attēlots) viesnīcai domātas ēkas karkass ir izrādījies nevienam nevajadzīgs un nekam nederīgs © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Publicitātes līderes Lindas Mūrnieces vadītās viesnīcas “Hotel Roma” slēgšana pagājuša gada pavasarī nav tipiskākais, kas līdz šim noticis ar viesnīcām Latvijā.

Jautājums par viesnīcu pastāvēšanu bez viesiem bez pārspīlējuma skan tā, vai viesu ir tik daudz, lai nosegtu viesnīcu pastāvēšanas minimālos izdevumus. Kura viesnīca tik daudz naudas nesavāc, to nākas slēgt. Tad bez viesnīcas jāpaliek arī tiem, kuri viesnīcu varētu, gribētu un drīkstētu izmantot. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) savus aprēķinus par klientu kopskaita samazinājumu Latvijas viesnīcās 2020. gadā ir publicējusi zem virsraksta “Tūristu mītnēs uz pusi mazāk viesu”. 2020. gadā Latvijas tūristu mītnēs fiksēti 1,46 miljoni klientu. Pārejot no virsraksta uz tekstu, CSP precizē, ka ārvalstu un vietējo viesu kopskaits samazinājies par 48,7% un viņi viesnīcās pārlaiduši 2,89 miljonus nakšu (-47,6% pret 2029. gadu).

Vidējie rādītāji iegūti no ārkārtīgi atšķirīgām izmaiņām sadalījumā pa laika periodiem un viesu grupām. 2020. gada janvārī un februārī vēl turpinājās iepriekšējos gados uzsāktais viesu skaita pieaugums, kas pēkšņi aprāvās līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu Latvijā 12. martā un ap to pašu laiku visā pasaulē. Kopš tā brīža ārkārtas situācija turpinās, lai gan juridiski un terminoloģiski tā piedzīvojusi dažādas variācijas. Šeit notiekošais nav Latvijas pašdarbība. Ja Latvija būtu uzdrošinājusies Covid-19 ignorēt, ārzemju viesu skaitu viesnīcās tas nenoturētu, jo ārvalstu tūristi līdz Latvijai netiktu jau ārvalstīs noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ. Kopējie -48,7% viesu ir vidējais aritmētiskais starp ārzemju viesu skaita samazinājumu par 63,3% un tepat Latvijā dzīvojošo viesu skaita samazinājumu par 17,6%. Netrūka gribētāju ar ceļošanu pa Latviju aizvietot aizliegtos ceļojumus uz ārzemēm, taču arī šādai ceļošanai ir ierobežojumi, tāpēc vietējiem ceļotājiem nebija iespēju noturēt 2019. gada vietējo ceļojumu apjomu., nesapņojot par to, ka viņu skaits varētu aizvietot zudušos ārzemniekus.

2020. gadam punktu pieliekošais 4. ceturksnis uzrādīja ārvalstu viesu skaita samazinājumu par 89,9% un vietējo un vietējo ceļotāju skaita samazinājumu par 24,5%.

Līdz ar ārkārtas situācijas noteikšanu Latvijas valdība sāka plānot un pēc tam pakāpeniski arī izmaksāt kompensācijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai aizvietotu viņu ienākumu zudumu. Pirmajā piegājienā tika piešķirti dīkstāves pabalsti, lai uzņēmumiem nebūtu jāatlaiž darbinieki, kuriem faktiski darba nav. Laika gaitā šie pabalsti apauga ar papildinājumiem un piemaksām par bērniem un to pieskatīšanu, par darba zaudēšanu, par daļēju nodarbinātību, par slimošanu u.tml. Pirmā palīdzības programmas realizēja un joprojām turpina Valsts ieņēmumu dienests, tagad daudzus pabalstu veidus administrē arī Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra. Juridiskas personas var lūgt nodokļu nomaksas atlikšanu VID, aizdevumus valsts finanšu institūcijā “Altum” un izmantot vēl citas iespējas.

Laika gaitā atklājās nozares, kurām nepietika ar palīdzības standartpaketi. Bez papildu atbalsta nevarēja uzturēt spēkā oficiālo viedokli, ka šīs nozares Latvijā turpina pastāvēt un atsāks reālu darbību pēc ārkārtas situācijas beigām. Pagājušā gada rudenī par vienu no šādām nozarēm tika atzīts arī tūrisms un konkrēti viesnīcas. “Hotel Roma” tajā laikā vairs nepastāvēja kā viesnīca, bet tikai kā savas ēkas apsaimniekotājs. Vizuāli šādas viesnīcas ēku grūti atšķirt no viesnīcām, kas pārtraukušas darbību uz laiku un kvalificējas valsts palīdzības saņemšanai. L. Mūrnieces pastāstītais Neatkarīgajai par “Hotel Roma” ir iekļauts šajā publikācijā.

Praktiski vai vismaz juridiski pastāvošo viesnīcu atbalstīšanai piešķirto naudu dalīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Laikā no pagājuša rudens līdz gada beigām tā izvērtēja 894 tūrisma nozarē strādājošo juridisko un arī fizisko personu iesniegumus sniegt palīdzību. 68 lūdzējiem tika atteikts, bet vairāk nekā 800 lūdzējiem izdalīja 14 563 803 eiro ar nosacījumu, ka uzņēmumu tos izlietos nestrādājošo darbinieku algošanai. Gada beigās palīdzība tika papildināta ar naudu, ko drīkst izmantot viesnīcu ēku uzturēšanai, kā arī atkal atvērta pieteikšanās uz algu kompensācijām tiem uzņēmumiem, kuri to iepriekš bija palaiduši garām. Šajā palīdzības kārtā līdz 11. februārim starp 263 uzņēmumiem sadalīti 3 102 413 eiro un vērtēšanā vēl atrodas 23 lūgumi kopā pēc 824 626 eiro. Īsāk sakot, tūrisma infrastruktūras objektiem piešķirti 19,4 miljoni eiro.

Palīdzības apjoms svārstās robežas starp 405 307 eiro viesnīcai “Latvija” un 84 eiro SIA “Baltic Sympfony”, kas Uzņēmumu reģistram pieteikusi ēdināšanas pakalpojumus Limbažu novada Skultes pagastā. 119 786 eiro saņēmis tāds pazīstams un arī ārzemniekus piesaistošs, bet ne kā viesnīca pazīstams uzņēmums “Arēna Rīga”. Fiziskas personas saņēmušas no simts līdz vairākiem simtiem eiro katra, visos gadījumos vairāk nekā “Baltic Sympfony”.

Kopējais palīdzības apjoms tūrisma nozarei ir lielāks, bet nepārskatāms, jo, piemēram, nekur netiek atzīmēts, tieši cik bērnu ir tūrisma nozarē strādājošajiem, kuri par bērniem saņēmuši pabalstu piemaksas.

Ap gadu miju valdība rezervēja 2 173 500 eiro viesnīcām par pašizolācijas telpu piešķiršanu Covid-19 pacientiem un kontaktpersonām, kam valsts sedz 80% no izmitināšanas izmaksām, bet ne vairāk kā 35 eiro diennaktī. Pakalpojumu līdz 11. februārim bija izmantojušas 168 personas tūristu mītnes par to pieprasījušas no valsts kopā 36 877 eiro.

Pagaidām nekas neliecina par esošās situācijas izmaiņām. Valdībai paliek izvēle vai nu izgudrot nākamos palīdzības pasākumus viesnīcu uzturēšanai, vai pieļaut viesnīcu ietilpības samazināšanos līdz padomju laiku līmenim. Toreiz viesnīcas bija pakārtotas iestāžu un uzņēmumu pieprasījumiem izmitināt komandējumos sūtītos cilvēkus. Pirms otrā varianta realizācijas Latvija iedzīvotāji vēl var pagūt izmantot viesnīcas savos Latvijas apceļošanas maršrutos.

Viesnīcas vairs nav

Linda Mūrniece, viesnīcas “Hotel Roma” pārvaldniece:

- Valsts palīdzību viesnīcai vajadzēja pagājušā gada aprīlī. Tajā brīdī viesnīcu varēja glābt, bet palīdzību nesaņēmu, viesnīcu slēdzu, darbiniekus atlaidu un rudenī nekādu palīdzību nelūdzu. Labi, ka viesnīcai ir īpašnieki, kas spējīgi samaksāt algu man un ēkas sargiem. Turpinu saņemt nodokļu rēķinus no valsts un Rīgas pašvaldības. Viesnīca ir izlikta pārdošanai. Nav neiespējami, ka kāds to nopirks, jo cena vairs nav tāda, kāda tā būtu, ja viesnīca strādātu. Tas nenozīmē, ka strādājošās viesnīcas ar savu darbu kaut ko nopelna. Rīgas centrā iespējams par 30 eiro pārnakšņot un pabrokastot, bet šāds cenu piedāvājums liecina par izmisumu. Ilgi tā tas turpināties nevar.

Viesnīcas vēl ir

Asnāte Ziemele, asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente:

- Laukos tikai dažas tūristu mītnes likvidējušās, bet toties pašreiz strādā arī tādas mītnes, kas pēdējos gados ziemā aizvērās. Tagad beidzot ir atnākusi īsta ziema un cilvēki grib to izbaudīt. Mītnes ir atvērtas, taču to ietilpība samazināta epidemioloģisko prasību dēļ. Esam apguvuši šo prasību izpildi - cilvēki izmitināšanu katrā otrajā numuriņā, ēdienu piegādi uz numuriņiem u.c.., bet viesiem nevajag ierasties uz labu laimi, apmeklējumi ir jāpiesaka. Ceram, ka līdz pavasarim ierobežojumi tiks mīkstināti un cilvēki drīkstēs izmantot terases un zaļās pļavas. Atbalsts nozarei Latvijā lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur mazāk ierobežojumu ēdinātājiem.

******

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais