Kravu pārvadājumi COVID-19 pandēmijas laikā: kādas ir visbiežāk sastopamās grūtības?

© Publicitātes foto

COVID-19 pandēmija ir apgriezusi pasauli kājām gaisā un būtiski izmainījusi gan cilvēku dzīvi, gan arī privātā un valsts sektora darbu. Sākoties globālajai pandēmijai, valstis ieviesa dažādus ierobežojumus, kas ir ievērojami palēninājuši dzīves ritmu, ierobežojuši ceļošanas iespējas un mainījuši to, kā uzņēmumi strādā. Viena no uzņēmējdarbības jomām, kas īpaši necieta no pandēmijas izraisītajām sekām, bija kravu pārvadājumi. Kā pandēmija ir ietekmējusi kravu pārvadājumu nozari, un kā uzņēmumiem ir izdevies tikt galā ar negaidītajiem izaicinājumiem?

Izaicinājumi, ko pandēmija radīja kravu pārvadājumu nozarē

Transporta nozare ir veicinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmi un ir nozīmīga tās daļa. Pieaugošās eksporta un importa plūsmas stiprina valsts ekonomiku un sociālo noturību, kā arī rada jaunas darba vietas. Tomēr globālā pandēmija radīja daudz šķēršļu arī kravu pārvadājumu nozarē, jo transportlīdzekļi nevarēja viegli šķērsot robežas, pasūtījumi kavējās un tika zaudēti klienti. Ne visi ir pārvarējuši pandēmijas radītās problēmas. Daži loģistikas uzņēmumi pandēmijas pirmā viļņa laikā izstājās no kravu pārvadājumu tirgus, savukārt citiem nācās saskarties ar ievērojamiem izaicinājumiem, lai turpinātu sekmīgi strādāt.

Piegādes termiņu kavēšanās un darbu sezonalitātes maiņa

Viens no sarežģītākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras uzņēmumi, kas piedāvā kravu pārvadājumu pakalpojumus, ir ilgāks piegādes laiks ceļošanas ierobežojumu dēļ, kā arī ir mainījusies paku pasūtīšanas sezonalitāte. Pirms pandēmijas cilvēki biežāk apmeklēja fiziskos veikalus un retāk izmantoja iepirkšanos tiešsaistē. Tomēr, valstīs iestājoties ārkārtas situācijai, patērētāju paradumi sāka mainīties, un uzņēmumi, kas piedāvāja preču pasūtīšanu tiešsaistē, guva ievērojamus panākumus. Pasūtot preces internetā, cilvēki vienmēr gaida, ka tās saņems ātri, taču pandēmijas periodā kravu pārvadājumi kļuva lēnāki, kas aizkavēja preču nonākšanu līdz galamērķim.

Kas palēnināja kravu pārvadājumu procesu?

Pēc valstu robežu slēgšanas kravu pārvadātājiem bija jārūpējas par papildu dokumentiem un jāiziet papildu pārbaudes, lai iebrauktu ārvalstīs. Tādējādi kravu pārvadājumi norisinājās lēnāk un preces galamērķi sasniedza vēlāk. Neskatoties uz to, kravu pārvadājumi pa autoceļiem pandēmijas laikā bija efektīvāki nekā citi kravu pārvadājumu veidi. Piemēram, pandēmijas pašā karstumā daudzas lidmašīnas pat nepacēlās gaisā. Tāpēc uzņēmumiem, kas izmantoja gaisa transporta pakalpojumus, vajadzēja gaidīt, kamēr kravas lidmašīna tika pilnībā piepildīta, vai arī meklēt citus, ātrākus preču transportēšanas veidus.

Svarīgi arī pieminēt, ka šādi kravu aizkavēšanās gadījumi visbiežāk bija novērojami svētku laikā, kad ievērojami pieauga pasūtījumu skaits. Tomēr pandēmijas laikā kravu pārvadājumu nozare zaudēja savu sezonalitāti, pasūtījumu plūsma nesamazinājās arī pēc svētkiem, un kravu pārvadājumu uzņēmumiem nācās visu laiku smagi strādāt, lai izpildītu pasūtījumus un piegādātu preces laikā. Protams, lielais pasūtījumu apjoms nozīmē lielāku peļņu un uzņēmējdarbības panākumus, taču pandēmijas laikā tas radīja darbiniekiem lielāku slodzi nekā prieku.

Lielākas pārvadājumu izmaksas un risks zaudēt klientus

Līdz ar robežu slēgšanu preču pārvadāšanas process kļuva daudz sarežģītāks. Pasūtījumu plūsma nemazinājās, bet transportlīdzekļi nevarēja brīvi pārvietoties starp dažādām valstīm, bija jārūpējas par papildu dokumentiem, un katrā valstī muitas punktā bija jāiziet īpaša pārbaude. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka kravu pārvadājumu pakalpojumi pēc valstu robežu slēgšanas kļuva dārgāki. Tomēr, paaugstinot kravu pārvadājumu tarifus, šīs nozares uzņēmumi riskēja zaudēt klientus.

Bailes par veselību un pašaizsardzības instinkts

Vēl viena problēma bija autovadītāju, kas devās uz vīrusa visvairāk skartajiem reģioniem, bailes. Saskaroties ar neredzamu un nepazīstamu ienaidnieku, ir dabiski uztraukties par savu un apkārtējo veselību. Tāpēc daži kravas automašīnu vadītāji atteicās pārvadāt preces uz pandēmijas karstākajiem punktiem, baidoties inficēties ar vīrusu. Šis pašaizsardzības instinkts radīja problēmas ne tikai kravu pārvadājumu uzņēmumiem, bet arī brokeriem, kas piedāvā kravas. Brokeri nevarēja nogādāt kravu uz citu valsti, un, ja šoferi atteicās pieņemt pasūtījumu, kravas pārvadājumu uzņēmums zaudēja lielu peļņu. Uzvarētāji šajā situācijā bija tie, kas rūpējās par savu darbinieku drošību un nodrošināja, lai transportlīdzekļu vadītājiem un citiem loģistikas darbiniekiem būtu pēc iespējas mazāk kontaktu ar svešiniekiem.

Kā rast izeju no sarežģītas situācijas?

Kravu pārvadājumu uzņēmumi ir iemācījušies pielāgoties esošajai situācijai, lai turpinātu veiksmīgi strādāt. Viens no šādas pielāgošanās piemēriem ir lidaparātu pārveidošana. Tā kā pandēmijas sākumā cilvēku pārvadājumi bija stipri ierobežoti un kravu pasūtījumi tikai pieauga, pasažieru lidmašīnas tika pārveidotas tā, lai tajās ietilptu pēc iespējas vairāk kravas. Bija arī gadījumi, kad uzņēmums nemaz nemēģināja pārveidot lidmašīnas un izvietoja kravu tieši uz pasažieru sēdvietām.

Vēl viens loģistikas uzņēmumu pielāgošanās piemērs ir pārvadājamo kravu veida maiņa. Ja pirms pandēmijas pārvadātāji transportēja vairāk pārtikas, būvmateriālu vai tekstilizstrādājumu, tad pandēmijas laikā no autoparka izbrauca vairāk kravas automašīnu ar pretvīrusa aprīkojumu.

COVID-19 problēmas: Kam ir izdevies pārorientēties?

Jau 2019. gadā globālās pandēmijas sākums spēcīgi satricināja pasauli un palēnināja tās attīstību. Dažiem šī apstāšanās kļuva par iespēju atpūsties un veltīt vairāk laika sev. Citiem tas radīja nopietnas grūtības: uzņēmumi pārtrauca darbu, daudzi cilvēki zaudēja darbu un finansiālo stabilitāti. Pandēmijas radītās problēmas ir smagi skārušas arī kravu pārvadājumu nozari. Tomēr lielākā daļa uzņēmumu spēja ātri atrisināt problēmas un turpina sekmīgi darboties arī tālāk. Tādējādi var teikt, ka pandēmijas periods kļuva par īstu pārbaudījumu, kas ļāva pārbaudīt kravu pārvadājumu uzņēmumu izturību un kapacitāti.

APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais