Decembrī parādījās cerības par lētāku naftu, jo melnā zelta cena kritās arī pēc Krievijai noteiktajiem eksporta ierobežojumiem. Tomēr šī gada sākums no patērētāja viedokļa vairs tik optimistisks nešķiet, un ir jārēķinās ar nelielu naftas produktu sadārdzināšanos. Tiesa, tā var būt īslaicīga tendence, reaģējot uz tūlītējiem faktoriem, piemēram, Ķīnas atkal atvēršanos pēc ilgstošiem pulcēšanās ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību un šīs valsts iedzīvotāju iespējām atkal ceļot uz ārvalstīm
Lai arī Ķīnas iedzīvotāji var atkal brīvi ceļot uz ārvalstīm un ir iespēja pieaugt degvielas pieprasījumam Ķīnas iekšienē, pasaules naftas tirgus izjūt mazāku stresu nekā pagājušajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kā stāsta ieguldījumu pārvaldes kompānijas “CBL Asset Management” investīciju direktors Zigurds Vaikulis, pērnā gada otrajā pusē naftas tirgus pamazām kļuva aizvien “mazāk traumējošs patērētājiem” - “Brent” jēlnaftas cena mērķtiecīgi attālinājās no jūnija virsotnēm ap 125 dolāriem par barelu un gada beigās noslīdēja jau līdz 80 dolāriem. “Ieguvi audzēja amerikāņi, arī saūdi, bet krievu nafta turpināja netraucēti ieplūst kopējā asinsritē. Savukārt patēriņš jau 2022. gada sākumā pārstāja augt. Diemžēl pašlaik šis pats modelis rāda, ka pārprodukcijas ietekme uz cenām sāk izzust. Arī pati pārprodukcija nokļuvusi zem jautājuma zīmes,” tirgus norises komentē Z. Vaikulis. Attiecībā uz cenas virzību viņš norāda uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, naftas eksportētāju valstu savienība OPEC, kā iepriekš draudējusi, ir samazinājusi savu faktisko ieguvi. Otrkārt, decembrī beidzot pirmo reizi kopš kara sākuma par vienu miljonu barelu dienā ir samazinājusies Krievijas naftas ražošana - tā vēsta aģentūra “Rystad”. “Cerams, ka šis process turpināsies, samazinot šīs fašisma impērijas ienākumus, ko tērēt krievu uzsāktajam karam pret civilizēto pasauli. Pieprasījuma pusē daudzi eksperti kā galveno katalizatoru min Ķīnas ekonomikas atvēršanos. Vēl noteikti jāpiemin, ka no ASV ir izskanējis, ka “Brent” naftas cenu līmeņos ap 80 ASV dolāriem par barelu šī valsts varētu sākt atjaunot pērn nopietni paplicinātās stratēģiskās melnā zelta rezerves,” teic CBL tirgus speciālists.
Notiek arī diskusija par to, vai naftas cenas kritums pasaulē ir atbilstoši atspoguļojies degvielas cenās. Z. Vaikulis norāda, ka, krītot naftas cenām pasaulē, lētāka kļuvusi degviela benzīntankos, tomēr kopumā, viņaprāt, šeit paveras diezgan skumja aina. Eksperts atsaucas uz aģentūras “Bloomberg” datiem, norādot, ka 95. benzīna vairumcena piegādēm Ziemeļrietumeiropā jau aptuveni mēnesi svārstās 50 centu par litru līmenī. Savukārt uzpildes stacijās, neskaitot nodokļus, 95. benzīns tiekot tirgots par aptuveni 80 centiem litrā. “Šī starpība starp Eiropas biržu vairumcenām un mazumcenām benzīntankos pēdējos mēnešos nostabilizējusies līmenī 25-30 centi litrā, cik nu to ļauj spriest Eiropas Komisijas dati. Līdz 2021. gada beigām tā bija aptuveni 17 centi, līdz 2018. gadam - vēl par pieciem centiem zemāka. Jāpiezīmē, ka līdzīgas tendences EK dati uzrāda visā Eiropā,” tirgus nianses ieskicē Z. Vaikulis. Pēc viņa teiktā, līdzīgi ir ar dīzeļdegvielas cenām, taču ne tik izteikti. Šādos apstākļos ar pašreizējo akcīzes nodokļa apmēru pat tad, ja naftas cena būtu nulle, 95. benzīns benzīntankā maksātu virs viena eiro, lēš naftas tirgus eksperts. “Kas ir par iemeslu šādai patērētājam nelabvēlīgai uzcenojumu pieauguma tendencei - jājautā tirgotājiem. Jāpiebilst, ka somu “Neste” vai “Circle K” īpašnieku kanādiešu “Alimentation Couche-Tard” bizness sokas lieliski - ienākumu maržas ir augstas kā nekad, arī peļņa strauji augusi, tai līdzi arī akciju cenas,” stāsta Z. Vaikulis.
Runājot par pašreizējiem tirgus virzītājspēkiem, “Swedbank” Finanšu tirgus daļas vadītājs Igors Meļņikovs norāda, ka svarīgs ir gan notiekošais Ķīnā, gan inflācijas tendences, kuras savukārt ietekmē centrālo banku monetāro politiku, un, protams, arī globālās ekonomikas izaugsmes temps. Piemēram, ja inflācija ASV strauji saruktu, samazinātos arī nepieciešamība pēc stingras monetārās politikas. Procentu likmju kāpumam apstājoties, ekonomikas aktivitāte varētu pieaugt. Tas veicinātu gan pieprasījumu pēc degvielas, gan vienlaikus kāpinātu investoru aktivitāti, tajā skaitā arī preču biržās, un tas varētu izraisīt naftas cenas kāpumu. Eksperts norāda arī uz piedāvājuma pusi un to, kādus lēmumus varētu pieņemt eksportētāju OPEC+ valstis. Taču no “Swedbank” eksperta teiktā ir noprotams, ka minētās valstis necentīsies strauji kāpināt piegāžu apjomus. Savukārt iepriekš pieminētās inflācijas sakarā jaunākie dati liecina, ka tā ASV turpina mērķtiecīgi samazināties. Decembrī gada inflācijas rādītājs ir sarucis līdz 6,5%, salīdzinājumā ar 7,1% mēnesi iepriekš. Pēdējā laika augstāko gada inflācijas rādītāju ASV sasniedza pērn jūnijā, kad tā bija 9,1%, un kopš tā laika inflācijas skaitlis ir samazinājies jau sešus mēnešus pēc kārtas. Neraugoties uz to, tiek izteikts viedoklis, ka ASV centrālā banka tāpat varētu veikt nelielu procentu likmju celšanu. I. Meļņikovs vērš uzmanību arī uz to, ka naftas ieguvē pēdējā laikā ir ieguldīts nepietiekami daudz līdzekļu. Kā viens no iemesliem jāmin investoru lēmumi samazināt ieguldījumus naftas nozarē kopumā, lai ievērotu ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) nosacījumus. Ja ieguldītāji mazāk investē fosilās enerģijas ieguves kompānijās, tad ieguves apjomu pieaugums tiek bremzēts un augsta pieprasījuma gadījumā tirgu var piemeklēt deficīts. Runājot par naftas cenas virzību tuvāko 3-6 mēnešu laikā, I. Meļņikovs neizslēdz iespēju “Brent” naftas cenai paaugstināties līdz 90-100 ASV dolāru līmenim par barelu. Salīdzinājumam - otrdienas pēcpusdienā minētās markas naftas cena tika kotēta par 85-86 dolāriem par barelu. Arī pēc Z. Vaikuļa domām, nākamajos 3-6 mēnešos naftas cenas kāpumam labvēlīgu faktoru ir par kārtu vairāk nekā tādu, ka ļautu prognozēt tālāku cenu kritumu. “Cerams, ka tomēr iztiks bez pārliekiem ekscesiem un strauji un noturīgi cenu ralliji izpaliks,” piebilst CBL tirgus eksperts.
