Ekonomika

Dārga elektrība Latvijā ir temats, kas apspriests jau gadiem, diemžēl gan bez pozitīva rezultāta gala patērētājiem. Varētu teikt, ka pēc jauno sadales tarifu stāšanās spēkā šā gada 1. jūlijā lielākie zaudētāji ir iedzīvotāji, kamēr uzņēmējsabiedrībām tarifu izmaiņa var visai kardināli atšķirties. Tomēr kopumā arī Latvijas uzņēmumi turpina strādāt ar augstām energoizmaksām, kas nekādā veidā neuzlabo konkurētspēju, kas būtu bijis ļoti noderīgi pašreizējā šaubīgajā pasaules tautsaimniecības situācijā.

Atziņas, ka Rietumu ekonomiskās sankcijas uz Krieviju neatstāj nekādu ietekmi, neiztur kritiku. Jau tuvākajā laikā agresorvalsti gaida aizvien lielākas finansiālās problēmas. Tas nozīmē arī to, ka pagājušajā nedēļā izskanējušajām līdzīgas bažas par ekonomisko attiecību uzturēšanu ar agresorvalsti pamazām kļūs par pagātni.

Šis gads iesākās ar ziņām par straujo Ķīnas ekonomikas atgūšanos kopš Covid-19 pandēmijas. Tas varētu pozitīvi ietekmēt arī pārējās pasaules tautsaimniecību, kas būtu svarīgi, jo tā piedzīvojusi pagurumu līdz ar dažādu finanšu atbalstu izsīkšanu pēcpandēmijas periodā. Tomēr pēdējā laikā aizvien biežāk tiek runāts, ka arī pasaules otrās lielākās ekonomikas izaugsme var atslābt, un tas var radīt nepatīkamas sekas globālajai tautsaimniecībai, kuras mēs izjutīsim arī Latvijā.

Meklējot patiesību diskusiju virpuļos par dārgo pārtiku Latvijā un aizvien augsto inflāciju, varam atrast arī dažas labas vēstis. Aizejošajā nedēļā noskaidrojās, ka Latvija ne tuvu nav valsts ar augstāko inflācijas rādītāju Eiropas valstu saimē.

Straujais kāpums, ko pēdējā laikā esam redzējuši pasaules akciju tirgos, diemžēl nav kalpojis par pietiekamu dzinuli, lai Latvijas pensiju 2. līmeņa pat visagresīvākie plāni tiktu pie vērā ņemama ienesīguma. Šie mīnusi laika gaitā izlīdzināsies un noteikti pat pārvērtīsies plusos, tomēr paliek zināms rūgtums par zaudētajām iespējām, tādējādi radot bažas, vai tādas tiks pilnvērtīgi izmantotas arī nākotnē.

Pēdējo mēnešu laikā redzamais inflācijas kritums, visticamāk, turpināsies, tomēr ir ne mazums faktoru, kas pircējiem aizvien šķitīs nepatīkami, jo patēriņa cenu indeksa lejupskrējiens var aizkavēties. Šajā gadījumā runa nav vien par skādi, ko iedzīvotāju makiem jau nodara elektroenerģijas sadales un pārvadu tarifu izmaiņas, bet gan globāli ekonomiskie procesi. Tiesa, arī jau pieminētais tarifu kāpums iegriezis visai pamatīgi, kopumā elektroenerģijas cenai jūlijā salīdzinājumā ar jūliju pieaugot par 17,6%. Taču, raugoties uz visiem notiekošajiem procesiem plašāk, inflāciju, visticamāk, negaida pagājušā gada “ziedu laiki”, bet gan neliels pakāpiens, no kura sekos “atkritiens”.

Līdz ar jaunās valdības gaidām uzņēmējus māc bažas par iespējamiem nelāgiem jaunumiem, kuri atklāsies pēc iecerētās nodokļu reformas atslepenošanas. Uzņēmēji nav pat sākuši rēķināt, kas notiks viņu biznesā un tautsaimniecībā kopumā, ja topošā valdošā koalīcija lems paaugstināt nodokļus, piemēram, celt PVN likmi – līdzšinējo 21% paaugstināt līdz 23%. Savu redzējumu par situāciju tautsaimniecībā “Neatkarīgajai” pauda AS "Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Globālās ekonomikas tendences drīzāk ir ļaunu vēstošas nekā priekpilnas, kas pamazām jau sāk ietekmēt arī Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Tiesa, pēdējie desmit vai nedaudz vairāk gadu arī mūsu tautsaimniecību padarījuši visai kontrastainu, lai gan šī vārda labākajā nozīmē. Mūsu tautsaimniecībā šobrīd aizvien ir nozares, kas spēj darboties ar izaugsmi par spīti visai šaubīgajam fonam. Turklāt arī nozarēs, kas patlaban piedzīvo kritumu, piemēram, apstrādes rūpniecībā, ir apakšnozares, kas spēj uzrādīt itin solīdu kāpumu.

Kredītlikmju pieaugums līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto procentu likmju celšanas kampaņu, iespējams, ir pietuvojies savam šī ekonomikas cikla augstākajam punktam. Vienlaikus šobrīd nav pamata gaidīt to, ka kredītlikmes drīzumā būtiski kritīsies, sarunā ar “Neatkarīgo” pauž finanšu jomas eksperti.

Augstas inflācijas laiks tradicionāli iedzīvotājiem liek sarosīties iespēju meklējumos, kā savu naudu pasargāt no pirktspējas krituma. Arī pēdējā aptuveni pusotra gada laikā patēriņa cenu lēciens nav bijis izņēmums ļaudīm, kam pēc ikdienas nepieciešamību segšanas vēl atliek līdzekļi ieguldījumiem, meklējot savu uzkrājumu aizsardzības iespējas.

Pēdējā gada laikā krītoties izejvielu cenām biržā, ekonomikai aizvien vairāk stūrējot deflācijas virzienā un samazinoties pircēju aktivitātei nekustamā īpašuma tirgū, ir paredzama būvniecības izmaksu samazināšanās. Pagaidām gan izmaksu izmaiņas ir visai nebūtiskas, taču ir paredzams, ka jau rudenī tās varētu ievērojami kristies.

Augstās inflācijas ietekmē pieaugušie nodokļu ieņēmumi Eiropas valstīm ir bijuši visai labvēlīgi, lai nedaudz samazinātu samilzušos parādu apjomus, tomēr vairāku aspektu dēļ kopējā situācija aizvien ir vērtējama kā ļoti bīstama. Raugoties nākotnē, potenciālie sarežģījumi varētu šķist pat bīstamāki nekā gadu vai divus iepriekš ar daudz augstākiem parādu līmeņiem.

Pašreizējais centrālo banku monetārais kurss, kas virzīts uz procenta likmju kāpumu, veicina aizdevumu sadārdzināšanos, taču vienlaikus ir labvēlīgs tiem, kas kaut ko cenšas uzkrāt ar konservatīvām metodēm, ieguldot naudu banku depozītos, naudas tirgus fondos vai obligācijās. Latvijā aizvien populārākais naudas uzkrāšanas veids ārpus mājas ir banku noguldījumi.

Nereti mēdz uzskatīt, ka valsts ekonomikas attīstības pamats ir ražošana un eksports un jo lielāka ir tā radītā vērtība, jo bagātāka ir valsts un tās iedzīvotājiem ir vairāk ko tērēt valsts iekšienē. Diemžēl šobrīd rūpniecība ir nonākusi jaunu pārbaudījumu priekšā, kas saistīts ar globālās tirdzniecības bremzēšanos un ar to saistīto ražotāju cenu kritumu.

Kas noticis ar visizplatītāko dārzeņu cenām? Kā pēdējais piliens izbrīnam bija cenrāži veikalā, kur banāni maksāja 69 centus par kilogramu, sīpoli un burkāni lepni turēja latiņu pie 1,39 eiro, bet jaunajiem burkāniem pietrūka tikai viena centa līdz diviem eiro par kilogramu.

Neraugoties uz to, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā jau varētu būt sākusies, mūsu valsts darba tirgus ir spējis demonstrēt strādājošo pieprasījuma pieaugumu, kā rezultātā bezdarba līmenis Latvijā ir krities līdz savam zemākajam punktam kopš tā dēvētajiem treknajiem gadiem šī gadsimta pirmajā desmitgadē. Maijā un jūnijā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais bezdarba līmenis sasniedzis 5,6%, liecina organizācijas publiskoties dati.

Ja vīrietis sasniedzis pensionēšanās vecumu, tad viņa vidējais mūža ilgums kā pilntiesīgam pensionāram būs vidēji četrpadsmit gadu. Sieviešu vidējais mūža ilgums pensionējoties patiešām ir garāks – gandrīz divdesmit gadu, bet arī sieviešu paredzamais vidējais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešiem, un tam ir virkne izskaidrojumu.

Eiropas Savienības (ES) varenākās ekonomikas un vienas no galvenajām Latvijas eksporta noieta valstīm – Vācijas – pasaulslavenā rūpniecība un visa tautsaimniecība kopumā stagnē. Un runa nav tikai par diviem ceturkšņiem pērnā gada beigās un šī gada sākumā, kad Vācijas ekonomika pat saruka. Problēmas ir daudz dziļākas, strukturāla rakstura, kurām pagales piemetis gan enerģijas cenu pieaugums, gan arī Vācijas konsekventi īstenotais "zaļais kurss".

Lielveikali ir lieli, un pārtikai cenas ir tikpat lielas. Pašreizējā situācija ar pārtikas preču cenām lielveikalos ir skumīga – mēs barojam svešos, kuri turklāt izmanto savu monopola, dupola, tripola stāvokli. Lielveikali pārsvarā pieder lietuviešu, skandināvu, vācu oligarhiem. Hiperlēto saldētu nagetu veikalos jaušama arī Krievijas smaka.

Nevienam nav noslēpums, ka pēdējais gads prasījis lielus finansiālos izaicinājumus mājsaimniecībām, kas ļoti bieži bijušas spiestas ievērojami samazināt patēriņu pat ikdienā nepieciešamajām lietām. To, ka situācija, maigi sakot, ir ļoti nepatīkama, apliecina arī “Neatkarīgās” veiktie aprēķini par strādājošo iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes informāciju par vidējo neto darba samaksu un konkrētu preču vai pakalpojumu cenām.

Atziņas, ka Latvijā pārtikas cenas ir par augstu, un attiecīgi vainīgā meklējumi jau ir kļuvušas par visaptverošām tēmām Latvijas sabiedrības diskusiju telpā. Un, lai gan pēdējos mēnešos pārtikas cenas sāk uzrādīt ievirzi uz pieticīgu samazinājumu, vienlaikus ir diezgan ticams, ka ilgstošs un būtisks pārtikas cenu kritums nav gaidāms.

Zviedriem piederošās “Swedbank” un “SEB banka” ir pirmās no lielajām Latvijas komercbankām, kas nākušas klajā ar saviem pusgada darbības rādītājiem. Tos varētu dēvēt par izciliem, lai gan šis vārds nav īpaši piemērots, ņemot vērā, ka tā nākusi uz Latvijas kredītņēmēju maksājumu strauja pieauguma rēķina, efektīvi apliekot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar pamatīgu “privāto nodokli”.