Ekonomika

Nav noslēpums, ka Latvijas sabiedrībā sajūtu gamma, kas pavada ieguldījumus pensiju 2. un 3. līmenī, nereti ir vilšanās un pat aizkaitinājums, jo uzkrājumu atdeve neattaisno cerēto. Tomēr attiecībā uz pensiju plānu izvēli ir atsevišķas nianses, ko der ielāgot, lai tiktu pie iespējami labākas atdeves ilgtermiņā.

Valsts pārvaldei, uzņēmumiem un mājsaimniecībām ir jārēķinās, ka tēriņus var nākties samazināt, jo to diktēs ekonomiskā situācija. Ir kāds makroekonomiskais indikators, kas nepārprotami vēsta par ļoti ticamu naudas plūsmas samazināšanos ekonomikā, kas gan valsts budžetam, gan privātajam sektoram nozīmē ienākumu samazināšanos. Eksports ir sācis bremzēties, un potenciālais kaitējuma apmērs, ko varam piedzīvot no eksporta ieņēmumu krituma, var pat krietni pārspēt augstās inflācijas radītās blaknes.

Lai gan energoresursu cenu samazināšanās, striktā Eiropas Centrālās bankas pretinflācijas politika, kā arī iedzīvotāju pirktspējas izsīkums liek domāt par turpmāku inflācijas samazināšanos, Latvijas ekonomikā darbojas arī daži līdz galam neizpētīti faktori, kas ļauj uzņēmumiem uzturēt augstu cenu līmeni.

Pagājušais gads Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir vainagojies ar valdību parādu slogu samazināšanos, un varētu pat šķietami izvirzīt hipotēzi, ka beidzot “vecais kontinents” sācis nostāties uz finansiāli atbildīgākas takas un novērst potenciālos ekonomiskos apdraudējumus nākotnē. Taču ir ļoti augsta iespējamība, ka labās ieceres var nepiepildīties tāpēc, ka mainījusies konjunktūra globālajā finanšu tirgū.

Patēriņa cenu indeksa pieaugums, lai gan bremzējas, tomēr diezin vai tik lielā mērā, lai tas šķistu pietiekami mūsu valsts “mazajiem” ikdienas soļa veicējiem. Mājsaimniecību tēriņi turpina pieaugt krietni straujāk nekā vidējā darba samaksa valstī, tādējādi iedzīvotāju finansiālo iespēju kapacitāte rūk, mazinot iespējas arī ekonomikai augt uz lielāka patēriņa rēķina.

Nebanku kreditētāji padara pieejamus aizņēmumus 100 līdz 150 tūkstošiem cilvēku Latvijā, kuriem ir ieņēmumu ir avoti, bet nav iespēju saņemt aizdevumus bankās.

Pārtikas mazumtirdzniecības dati pēdējā laikā vieš aizvien lielāku satraukumu. Apjomu kritums, kas tiek mērīts salīdzināmajās cenās (tātad atrēķinot cenu izmaiņu ietekmi), vēsta, ka, rēķinot fiziskā izteiksmē, mūsu valstī realizētās pārtikas apjoms turpina samazināties.

Desmit eiro par kausu alus ir īstena “trekno gadu” cena pat tad, ja tāda tā ir Tallinas vietā, kur apgrozās turīgākie pilsētas švīti, vai viņu biznesa partneri. To var uzskatīt arī par kārtējo indikāciju “cenu burbulim”, kas “izpūties” pāri Eiropai, un mūsu ziemeļu kaimiņvalsts šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Drīzāk otrādi.

Jaunākie rūpniecības produkcijas izlaides dati aizvien skaidrāk apliecina, ka iepriekš izteiktās prognozes par to, ka Latvijas tautsaimniecība šogad varētu piedzīvot pieticīgu izaugsmi dažu procentu desmitdaļu apmērā, var nepiepildīties. Gada sākums mūsu ekonomikai ir bijis visai daudzsološs uz kopējā pasaules un kaimiņvalstu fona, taču pavasara atnākšana diemžēl nesusi tik negatīvas korekcijas, ka cerības uz pozitīvu dinamiku dilst kā karstā pannā iemesta sviesta pika.

Ekonomikas līkloči pēdējā gada laikā bijuši veicinoši straujam dzīves dārdzības pieaugumam, tomēr šobrīd ar aizvien lielāku pārliecību var izvirzīt hipotēzi, ka šis process pamazām kļūst par pagātni. Pēdējā laikā redzam aizvien izteiktāku cenu kritumu pasaules preču biržās, kas pamazām ietekmē arī kopējo izmaksu un cenu līmeni.

Sašūpošanās Rietumu banku sektorā martā ne tikai radīja trauksmes sajūtu atsevišķu kredītiestāžu klientiem, bet arī veicināja pavērsienus finanšu tirgū kopumā, kārtējo reizi saasinot vēlmi savus uzkrājumus saistīt ar kaut ko “taustāmu”. Gadu tūkstošiem par šādu glābšanas riņķi ir kalpojis zelts, un arī šoreiz interese par dzelteno metālu pieauga, kam sekoja tā cenas pieaugums.

Pēc pašreizējos apstākļos samērā laba gada sākuma tā turpinājums šķiet Latvijas tautsaimniecībai mazāk daudzsološs. Tas diemžēl var nozīmēt arī to, ka iedzīvotāju iespējas nopelnīt dienišķo iztiku var samazināties. Vienlaikus, visticamāk, arī cenas saruks.

Degvielas tirgotāji un dažu tiem līdzīgi profilu uzņēmumi faktiski ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) filiāles, kas darbojas daudz efektīvāk nekā visas šīs sistēmas galvgalī noliktais VID.

Pirmā no Latvijas komercbankām ar saviem šī gada 1. ceturkšņa darbības rezultātiem nupat nākusi klajā SEB banka. Pērnais bankai jau bija rekordgads pelņas ziņā, bet šis solās būt vēl dāsnāks. Vismaz gada pirmajos trīs mēnešos banka ir nopelnījusi par aptuveni 19% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

Pāreja no 2022. gada uz 2023. gadu Latvijas ostām kļuvusi par pagrieziena punktu no negaidītā kravu daudzuma pieauguma uz samazinājumu.

Zemnieki ir satraukušies par Ukrainas lēto graudu un citas lauksaimniecības produkcijas ienākšanu Eiropas tirgū, kurai pēc tiesas un taisnības būtu jānonāk trešajās valstīs, kur cilvēki cieš badu. Arī Latvijā ir ienākusi Ukrainā saražotā lauksaimniecības produkcija, un mūsu zemniekiem tas sagādā pamatotas galvassāpes.

Neraugoties uz to, ka kopš pagājušā gada rudens ASV dolāra vērtība pret eiro ir nedaudz mazinājusies, abu valūtu savstarpējā sacensība turpinās un ietekmēs sadzīviskos procesus arī pie mums Latvijā.

Pēdējos gados aizvien biežāk saņemam dažādus paziņojumus par to, ka no Latvijas iedzīvotājiem dažādās shēmās izkrāptie naudas līdzekļi mērāmi miljonos eiro, solot vilinošas ieguldījumu iespējas dažnedažādos sociālajos tīklos vai pa telefonu. Vieni šo informāciju ignorē, jo uzskata, ka ar viņiem nekas tāds nevar notikt, savukārt citi no norisēm finanšu tirgos norobežojas pavisam.

Lai arī pēdējā laikā atsevišķi makroekonomiskie pavērsieni, tajā skaitā arī lielā inflācija, ir ļoti nepatīkami un var likt šaubīties par finansiālo drošību nākotnē, atsevišķu uzņēmēju aptauju pēdējie rezultāti arī vienkāršajam darbarūķim var šķist visai iepriecinoši. Proti, ir liela iespējamība, ka jau tuvākajos mēnešos pieprasījums pēc darba rokām palielināsies, bet tas savukārt liecina, ka pieaugs arī caurmēra darbarūķa algu saņemoša iedzīvotāja iespējas nopelnīt un justies finansiāli labāk.

Lai gan bāzes procentu likmes un aizdevumu dārdzība aug visai strauji, diemžēl to pašu nevar teikt par termiņnoguldījumu likmēm Latvijas komercbankās vai vismaz nospiedošajā vairākumā no tām. Jautājums ir svarīgs, sevišķi tāpēc, ka, neraugoties uz straujo inflāciju, kas noēd algu pieaugumu, mājsaimniecībām aizvien ir ko uzkrāt, kas izpaužas arī noguldījumu statistikā.

Neskatoties uz atsevišķu ES dalībvalstu pieņemtajiem lēmumiem par Ukrainas lauksaimniecības preču importa pārtraukšanu, Latvija nesekos šo valstu piemēram, bet turpinās strādāt, lai atbalstītu savus ražotājus. Sagaidām arī skaidru Eiropas Komisijas atbildi un izvērtējumu šo valstu vienpusēji pieņemtajiem lēmumiem un Komisijas tālāko rīcību, “Neatkarīgajai” norāda zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Polijas, Ungārijas un Slovākijas paziņojumiem par ierobežojumiem lauksaimniecības preču importā no Ukrainas Latvija ar līdzīgu nostāju vismaz pagaidām nesekos.