Ekonomika

Globālās ekonomikas norises patlaban kļūst aizvien nelabvēlīgākas parastajiem darbarūķiem. Kā norāda dažādu valstu statistika, ar pieauguma trūkumu ir saskārusies rūpniecība un aizvien izteiktāk iezīmējas tendence, kas vērsta vai nu uz ražošanas izaugsmes tempu kritumu, vai produkcijas izlaides samazināšanos vispār.

Lai arī ziņas par aizjūru banku bankrotiem lielai mūsu sabiedrības daļai var šķist diezgan nenozīmīgas, problēmai ejot plašumā, var tikt ietekmēta arī katra Latvijas iedzīvotāja dzīve un varam piedzīvot pat būtisku labklājības līmeņa samazināšanos. Iespējams, pat lielāku nekā to, ko nule kā piedzīvojām saistībā ar strauji augošo inflāciju.

“Uz adrenalīna esam noturējušies, bet adrenalīns beigsies. Sāksim laizīt brūces, un tās ir diezgan dziļas.” Tā skanēja vārdi Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidenta Kristapa Klausa atbildē uz Latvijas Bankas (LB) uzdotu jautājumu, ko Krievijas uzbrukums Ukrainai izmaksājis Latvijas ekonomikai.

Ik pa laikam kuluāros izskanošajām runām par to, ka Latvijā ražotās preces nonāk Krievijā pa apkārtceļiem, tādējādi, iespējams, apejot tai noteiktās sankcijas, ir pamats aktualizēties līdz ar katriem jauniem Latvijas ārējās tirdzniecības datiem. Ja palūkojamies uz mūsu valsts eksporta portfeli, tad šādu aizdomu ēna tikai pieaug.

Vai un cik daudz līdzekļu novirzīt fondēto pensiju sistēmai, ir aktuāls jautājums jau aptuveni divdesmit gadu, tāpat kā šaubas par to, vai ieguldītā nauda spēs ģenerēt nopietnu atdevi pēc tam, kad iedzīvotāji pārtrauks sava darba mūžu. Diskusijas par šīs problēmas risinājumiem ir atsākušās Lietuvā, bet Igaunijā iedzīvotājiem, nomaksājot nodokli, tika ļauts izņemt līdzekļus no pensiju 2. līmeņa plāniem.

Pagājušais gads Latvijas iedzīvotājiem bija finansiāli saspringts, un nekāda medusmaize nav gaidāma arī šajā gadā, tomēr ikdienas finanšu situācija varētu būt nedaudz pozitīvāka nekā 2022. gadā. Iemesls, kādēļ iedzīvotāju finanšu situācija pērn sarežģījās, ir saistīts ar straujo cenu lēcienu, taču tajā pašā laikā situācija darba tirgū saglabājās labvēlīga darba ņēmējiem, jo pieprasījums pēc darba rokām saglabājās un algas turpināja augt.

Patēriņa cenu indeksa pieaugums Latvijā nu jau šķiet nedabīgi augsts, ja palūkojamies uz kopējām ekonomiskajām tendencēm. Tas varētu liecināt par konkurences trūkumu. Tomēr vienlaikus patēriņa cenu indeksu ietekmē arī cenu spirāles iegriešanās, kad iepriekš jau notikušais preču un pakalpojumu sadārdzinājums rada iemeslu jaunam sadārdzinājumam citās patēriņa grupās.

Zelts gadu simtiem un pat tūkstošiem ir kalpojis kā glābšanas riņķis nedrošos laikos, kad pieaug ekonomiskā un politiskā nenoteiktība un izceļas kari. Šis investīciju metāls kalpojis par līdzekli uzkrājumu saglabāšanai laikos, kad strauji aug cenas, un ļāvis pat nopelnīt. Tomēr tiem, kuri vēlas ar zelta palīdzību izsargāties no dažādām globālām kataklizmām, ir jārēķinās, ka patlaban situācija krietni atšķiras no tās, kas bija vērojama iepriekšējos gadu desmitos.

Negatīvās pazīmes, ko pēdējos mēnešos demonstrē Latvijas rūpniecības sektors, ir visai skaidrs signāls dziļākām problēmām tautsaimniecībā. Tās var skart ne tikai pašus rūpniecības uzņēmumus, bet arī tos, kuru darbība ir saistīta ar šī vitāli svarīgā sektora finansējumu (nevalstiskās organizācijas, sports, mediji utt.), kā arī dažādas saistītās nozares – izejvielu piegādātājus, gatavo preču transportētājus un tirdzniecības nozares uzņēmumus.

Šobrīd ir pagājis apmēram gads, kopš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaules preču biržas bažās par izejvielu trūkumu bija nonākušas panikas visaugstākajā punktā. Situācija nu ir nosacīti iegājusi “jaunajā normalitātē” ar mēreni augstākam cenām nekā pirms kara, tomēr to nemitīgi apēno neskaidrība par nākotni.

Straujais inflācijas lēciens, kas apsteidzis vidējās darba samaksas pieaugumu, strādājošo iedzīvotāju reālajai neto algai jeb no darba samaksas iegūstamajai pirktspējai pagājušajā licis samazināties par 8,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ņemot vērā gan ārējos, gan iekšējos apstākļus, Latvijas ekonomiskais sniegums pagājušā gada beigās būtu vērtējams kā izcils. Diemžēl ir visai maz cerību, ka tik labas ziņas par mūsu valsts tautsaimniecības attīstību saņemsim gan šajā, gan tuvākajos ceturkšņos.

Lai arī globālās inflācijas tendences atslābst, Latvijā inflācija vēl aizvien šķiet nesamērīgi augsta – tā ir trīs četras reizes lielāka nekā atsevišķās Rietumeiropas valstīs. Labā ziņa ir tā, ka pasaules inflācijas tendences agri vai vēlu nemetīs līkumu arī Latvijai.

Krišjāņa Kariņa pirmā valdība sagatavojusi un otrā valdība virza grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām", atbilstoši kuriem nevis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāpierāda nelegāla atalgojuma izmaksa uzņēmumā, bet uzņēmumam jāpierāda deklarētā atalgojuma atbilstība faktiski izmaksātajam atalgojumam.

Valstij jāatrod savam uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vai nu brīnumvadītājs, vai desmitiem miljoni eiro uzņēmuma zaudējumu segšanai. Pagaidām valsts spērusi tikai pirmo - mazāko un vieglāko - soli brīnumvadītāja virzienā.

Kara gads Ukrainā ir bijis izaicinājumu pilns gan Eiropas ekonomikai kopumā, gan Latvijas tautsaimniecībai. Augsta inflācija, kuras aizmetņi radās vēl pirms karadarbības sākšanās, pasaules ekonomikas pagurums, kas pie apvāršņa vīdēja vēl pirms kovida pandēmijas, šķiet, pamazām veido tā dēvēto kritisko masu, kuras lavīnveida efekts neizbēgami radīs sarežģījumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, tam sekojošās pret šo valsti noteiktās ekonomiskās sankcijas un fosilā kurināmā sadārdzinājums vismaz šķietami likās īstais brīdis, kad Eiropai mobilizēt savus resursus, lai aktīvāk dotos sevis nospraustā “zaļā kursa” virzienā, cenšoties maksimāli pāriet uz atjaunojamajiem energoresursiem. Taču sākotnējās bažas par fosilo energoresursu trūkumu ir izplēnējušas, un patlaban gan nafta, gan gāze maksā lētāk nekā kara priekšvakarā.

Sarūkošas naudas plūsmas ir slikta ziņa, vērtējot tuvākā laika ekonomikas attīstības iespējas. Diemžēl, lasot ekonomikas notikumu apskatus un rakstot publikācijas par šo tēmu, ar šādu informāciju nākas saskarties aizvien biežāk. Tāpēc attiecībā uz tautsaimniecības norisēm nākas vilkt atsevišķas paralēles ar 2008. gadā piedzīvoto.

Kā jau “Neatkarīgā” bija prognozējusi iepriekšējos mēnešos, norises pasaules enerģētikas tirgū patlaban ir labvēlīgas patērētājiem. Dabasgāzes cena Eiropai Nīderlandes biržā aizvien vairāk tuvojas tai, kāda bija pirms biržas spekulantu pirkšanas aktivitātēm kovida pandēmijas pierimšanas laikā un pirms Krievija sāka aktīvi žvadzināt ieročus pie Ukrainas robežām.

Spriedze Latvijas lauksaimniecībā turpina pieaugt. Sarežģījumiem, kas saistīti ar lētāku Ukrainas olu importu, pievienojies arī piena iepirkuma cenu kritums. Līdztekus tam augstās inflācijas dēļ rūk iedzīvotāju pirktspēja un aktuālāks kļūst jautājums par preču uzcenojuma apmēriem Latvijas mazumtirdzniecībā. Par to, kāda ir pašreizējā situācija un kādas ir iespējas risināt sarežģījumus, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Finanšu sarežģījumi, ko aizvien lielāka mājsaimniecību daļa piedzīvo saistībā ar iepriekš strauji “uzlēkušo” inflāciju, ietekmējuši arī tirgotāju darbību. No viņu teiktā var noprast, ka diezgan lielai sabiedrības daļai nākas ciešāk savilkt jostas, un par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes informācija par pārtikas mazumtirdzniecības apjomu samazināšanos.

Neraugoties uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju celšanas kampaņu, Latvijas banku noguldītājiem īsti neizdodas tikt pie ļoti pamanāma savu noguldījumu atdeves pieauguma. Tas nenozīmē, ka noguldījuma likmes nepieaug, tomēr iegūtie papildu bonusi nav pārāk iedvesmojoši, lai ar skubu brīvo naudu nestu uz kredītiestādēm. Domājams, finanšu tirgus laika gaitā var spiest bankas noguldījumu likmes celt vēl, taču, raugoties no finanšu atdeves viedokļa, potenciālajiem noguldītājiem būtu vērts domāt par citām alternatīvām.