Ekonomika

Latviju ir pāršalcis  piena iepirkšanas cenu skandāls, kas lauksaimniekiem ir kļuvis diezgan nepatīkams, taču no patērētāja viedokļa jau ir radījis pozitīvas cenu pārmaiņas veikalu plauktos. Notiekošais ar pienu un tā produktiem ir vien neliela un patērētājam tikai viena no redzamākajām cenu pārmaiņām. Taču vienlaikus tā ir diezgan nozīmīga sadaļa vispārējā pārtikas cenu mozaīkā, kura vēsta par to, ka dzīve kļūs lētāka. Tiesa, ceļš uz lētāku ikdienu nebūs tik ātrs un vienkāršs, kā daudziem varētu šķist.

“airBaltic” jāpasteidzas pārvērst naudā visas civilizētās pasaules ticību un cerību atgriezties pirmskovida laikos, kad aizlidot uz vakariņām ārzemju restorānā bija tikpat normāli kā aiziet uz restorānu tepat aiz stūra.

Jaunākās pasaules ekonomikas prognozes Starptautiskā valūtas fonda (SVF) skatījumā nav neko iepriecinošas, proti, šogad globālās ekonomikas attīstība būs vārga un lēnāka nekā iepriekšējā gadā. Monetārās organizācijas prognozēs gan nav iekļauti radikāli scenāriji, kas būtu saistīti ar tālāku banku sektora šūpošanos, Ķīnas nekustamā īpašuma sektora sabrukumu vai parādu krīzes atkārotu atsākšanos.

Augstā inflācija un kredītlikmju pieaugums ir ievērojami patukšojuši iedzīvotāju makus, samazinot iespējas veikt uzkrājumus nākotnei, taču šāda situācija nav akmenī iecirsta, turklāt lielai sabiedrības daļai aizvien atliek nauda, ko noguldīt. Līdz ar to var kliedēt ik pa laikam izskanošos mītus, ka Latvijas iedzīvotāju kabatas ir pilnībā iztukšotas.

Neraugoties uz to, ka pērn Latvijas ekonomika ievērojami sabremzējās un gadu noslēdza uz recesijas robežas, vairumam uzņēmējdarbības sektoru nebūtu pamata lielām sūdzībām. Aizgājušā gada ceturtais ceturksnis vainagojies ar visai ievērojamu peļņas kāpumu, kas lielā mērā ir skaidrojams ar valstī pieaugošo inflāciju. Proti, lai arī izmaksas ir lielākas, pieliekot pie preču vai pakalpojumu cenas, pieaugošās izmaksas ir iespējams ar uzviju kompensēt.

Trešdien Latvija saņēma ilgi gaidīto ziņu par jūtamāku inflācijas samazināšanos, nekā bijām pieredzējuši iepriekš, tomēr par pašu patēriņa cenu indeksa samazināšanos šobrīd svarīgāk būtu zināt, vai notikušais kritums nav novēlots. Tieši atbilde uz šo jautājumu nozīmētu, vai mūsu valsts ekonomiskā aprite saglabāsies tāda, kāda ir patlaban, ar cerībām uz straujāku izaugsmi, vai arī varētu piepildīties pesimistiskākie scenāriji.

Lielo centrālo banku centieni nobremzēt inflāciju uz ekonomiskās aktivitātes samazināšanās rēķina strādā tikai daļēji. Monetāro sargu politika, kas vērsta uz aizdevumu likmju pieaugumu, tomēr bremzē aktivitāti pasaules nekustamā īpašuma tirgos un līdz ar to arī celtniecībā. Tas savukārt samazina pieprasījumu pēc kokmateriāliem un citām būvniecībā nepieciešamajām precēm, kam ir būtiska nozīme arī mūsu valsts eksporta portfelī.

No 1. maija valsts regulētā dabasgāzes cena mājsaimniecībām tiek aizvietota ar cenu buķeti, ko sagatavojuši trīs konkurējoši dabasgāzes tirgotāji.

Iepretim Latvijas Bankas visai skeptiskajai attieksmei pret ārkārtas nodokļa ieviešanu komercbankām Lietuvas Centrālā banka šādu soli atbalsta. 2022. gadā Lietuvas banku sektors, pēc neauditētiem datiem, nopelnīja 468 miljonus eiro jeb par 42% vairāk nekā 2021. gadā. Pēc Lietuvas Bankas domām, šādu peļņas pieaugumu ir izraisījuši ārkārtas apstākļi, kas eirozonā iepriekš nav bijuši, proti, pēkšņs un straujš procentu likmju pieaugums likviditātes pārpalikuma klātbūtnē, raksta portāls “respublika.lt”.

Pēkšņais naftas cenu lēciens, kas pāršalca pasauli pagājušās nedēļas sākumā, neturpinājās, un pagaidām ir iemesls uzskatīt, ka melnā zelta sadārdzināšanās varētu būt izsmelta. Taču vēl pastāv iespēja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks piedzīvots vien relatīvi neliels kāpums.

Lai gan “Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas grozs šogad ir visdārgākais 19 gadus ilgajā mērījumu vēsturē, cenu pieaugumā manāms atslābums. 

Svētki Latvijā droši vien ir īstais laiks, lai runātu ne tikai par ēdiena pagatavošanu, bet arī par to, kā klājas Latvijas lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai. Ik pa laikam nākas kaut kur dzirdēt, ka visa “lielā Latvijas lauksaimniecība” ir sabrukusi brīdī, kad izjuka PSRS, un, ja tad vēl tas nenotika, tad punktu noteikti esot pielikušas Krievijas īstenotās sankcijas Eiropas Savienības pārtikas produktiem, kas stājās spēkā 2014. gada augustā. Tomēr šie uzskati ir kārtējais kādā sabiedrības daļā cirkulējošais mīts. Tas pilnīgi noteikti attiecas uz olām, kuras var uzskatīt par Lieldienās visaktīvāk apspriesto pārtikas produktu, vismaz Latvijā.

Iedzīvotāji un uzņēmumi nav vienīgie, kuri cieš no aizvien pieaugošajām procentu likmēm, kuras varētu turpināt kāpumu, ja centrālajām bankām pašreizējā inflācijas samazināšanās nešķitīs pietiekama. Arī valstu valdības ir spiestas saskarties ar dārgākiem aizdevumiem, un tālāka kāpuma gadījumā arī tām varētu nākties piedzīvot nepatīkamas atskārsmes.

Pagājušais gads veicināja strauju Latvijā saražoto lauksaimniecības produktu cenu kāpumu, savukārt šogad uz deflāciju orientēto tendenču ietekmē cenas varētu visai pamanāmi sarukt. Domājams, ka to sajutīs arī Latvijas patērētāji pie veikalu kasēm.

Pasaules ekonomisko problēmu uzkrāšanās nav labvēlīga nedz Latvijas, nedz citu valstu ražotājiem un sevi jau ir pieteikusi statistikas datos. Vienlaikus ir arī pa kādai labai ziņai, kas liecina, ka rūpnieku skatījumā tirgus konjunktūra kļuvusi labāka. Tikmēr reālie produkcijas izlaides dati pakļauti pilnīgi pretējām tendencēm, ar kopējo ievirzi nedaudz sarukt.

Lielajiem naftas eksportētājiem nākot klajā ar paziņojumiem par melnā zelta ieguves samazinājumu, pasaule pirmdien piedzīvojusi visai iespaidīgu naftas cenu lēcienu. Tiesa, ir ļoti ticams, ka pašreizējais kāpums neizvērtīsies tendencē un visai drīz cenas atkal saruks līdz ar ziņām par globālās ekonomikas tempu tālāku bremzēšanos.

Neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar ģeopolitiskajiem riskiem, Latvijas ekonomikai pagaidām ir izdevies izvairīties no krituma, kas aizvien ļauj saglabāt zemu bezdarba līmeni un pretendēt uz algu pieaugumu. Tā rezultātā, par spīti lielajai inflācijai, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte saglabājas samērā augsta, stutējot arī kopējo tautsaimniecību.

Dalība vienotā Eiropas valūtas zonā sola ne tikai ieguvumus, bet arī riskus. Piemērojot ekonomikas ziņā ļoti dažādām valstīm vienotu monetāro politiku, eirozonai ir jārēķinās ne tikai ar divu ātrumu attīstību, bet daudz plašāka mēroga nepatikšanām. Proti, līdzīgu scenāriju kā iepriekšējās desmitgades sākumā, kad vairums valūtas zonas dalībvalstu dzīvo ļoti lēnas izaugsmes režīmā, kamēr citas cīnās par izdzīvošanu un var nonākt pie labklājības krituma.

Neuzticība pasaules finanšu sistēmai jau pagājušajā desmitgadē pavēra visai plašas iespējas kripotovalūtu uznācienam finanšu tirgū un pat cerībām, ka kādreiz tās varēs kalpot kā nopietna alternatīva parastajām valūtām dažādos norēķinos. Laikam ejot, pierādījās, ka tā vairāk ir entuziastu izprieca nekā reāla ekonomiskā revolūcija. Šobrīd, kad kārtējo reizi dzirdams par jūtamāku globālā banku sektora sašūpošanos, interese par kriptovalūtām pieaug, palielinoties arī to cenai.

Pēdējā laikā regulators ir ziņojis, ka vairāku pašvaldību komunālās saimniecības uzņēmumi iedzīvotājus tūlīt iepriecinās ar lētāku siltumenerģiju. Tas nav ne tā dēvētais feiks, ne kāds īslaicīgs samazinājums, bet vispārēja prognozējama tendence, kas jau tuvākajos mēnešos kļūs par Latvijas iedzīvotāju daļas ikdienas realitāti.

Norises pasaules preču biržās, kas jau kādu laiku ir vērstas uz enerģētisko resursu un lauksaimniecības kultūru cenu samazināšanos, nereti rada jautājumu, kad globālās norises sāks jūtamāk izpausties veikalu plauktu cenrāžos.

Valsts uzspiestajos pensiju fondos ieguldītās naudas vērtības zudums inflācijas dēļ sacenšas ar ieguldījumu zudumu pensiju fondu īpašumu cenu krituma dēļ. Līdzšinējo iemaksu vērtības lielākā daļa jau pazudusi un atlikušās daļas pazušana ir neizbēgama pārskatāmā nākotnē.