Ekonomika

Degvielas tirgotāji un dažu tiem līdzīgi profilu uzņēmumi faktiski ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) filiāles, kas darbojas daudz efektīvāk nekā visas šīs sistēmas galvgalī noliktais VID.

Pirmā no Latvijas komercbankām ar saviem šī gada 1. ceturkšņa darbības rezultātiem nupat nākusi klajā SEB banka. Pērnais bankai jau bija rekordgads pelņas ziņā, bet šis solās būt vēl dāsnāks. Vismaz gada pirmajos trīs mēnešos banka ir nopelnījusi par aptuveni 19% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

Pāreja no 2022. gada uz 2023. gadu Latvijas ostām kļuvusi par pagrieziena punktu no negaidītā kravu daudzuma pieauguma uz samazinājumu.

Zemnieki ir satraukušies par Ukrainas lēto graudu un citas lauksaimniecības produkcijas ienākšanu Eiropas tirgū, kurai pēc tiesas un taisnības būtu jānonāk trešajās valstīs, kur cilvēki cieš badu. Arī Latvijā ir ienākusi Ukrainā saražotā lauksaimniecības produkcija, un mūsu zemniekiem tas sagādā pamatotas galvassāpes.

Neraugoties uz to, ka kopš pagājušā gada rudens ASV dolāra vērtība pret eiro ir nedaudz mazinājusies, abu valūtu savstarpējā sacensība turpinās un ietekmēs sadzīviskos procesus arī pie mums Latvijā.

Pēdējos gados aizvien biežāk saņemam dažādus paziņojumus par to, ka no Latvijas iedzīvotājiem dažādās shēmās izkrāptie naudas līdzekļi mērāmi miljonos eiro, solot vilinošas ieguldījumu iespējas dažnedažādos sociālajos tīklos vai pa telefonu. Vieni šo informāciju ignorē, jo uzskata, ka ar viņiem nekas tāds nevar notikt, savukārt citi no norisēm finanšu tirgos norobežojas pavisam.

Lai arī pēdējā laikā atsevišķi makroekonomiskie pavērsieni, tajā skaitā arī lielā inflācija, ir ļoti nepatīkami un var likt šaubīties par finansiālo drošību nākotnē, atsevišķu uzņēmēju aptauju pēdējie rezultāti arī vienkāršajam darbarūķim var šķist visai iepriecinoši. Proti, ir liela iespējamība, ka jau tuvākajos mēnešos pieprasījums pēc darba rokām palielināsies, bet tas savukārt liecina, ka pieaugs arī caurmēra darbarūķa algu saņemoša iedzīvotāja iespējas nopelnīt un justies finansiāli labāk.

Lai gan bāzes procentu likmes un aizdevumu dārdzība aug visai strauji, diemžēl to pašu nevar teikt par termiņnoguldījumu likmēm Latvijas komercbankās vai vismaz nospiedošajā vairākumā no tām. Jautājums ir svarīgs, sevišķi tāpēc, ka, neraugoties uz straujo inflāciju, kas noēd algu pieaugumu, mājsaimniecībām aizvien ir ko uzkrāt, kas izpaužas arī noguldījumu statistikā.

Neskatoties uz atsevišķu ES dalībvalstu pieņemtajiem lēmumiem par Ukrainas lauksaimniecības preču importa pārtraukšanu, Latvija nesekos šo valstu piemēram, bet turpinās strādāt, lai atbalstītu savus ražotājus. Sagaidām arī skaidru Eiropas Komisijas atbildi un izvērtējumu šo valstu vienpusēji pieņemtajiem lēmumiem un Komisijas tālāko rīcību, “Neatkarīgajai” norāda zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Polijas, Ungārijas un Slovākijas paziņojumiem par ierobežojumiem lauksaimniecības preču importā no Ukrainas Latvija ar līdzīgu nostāju vismaz pagaidām nesekos.

Latviju ir pāršalcis  piena iepirkšanas cenu skandāls, kas lauksaimniekiem ir kļuvis diezgan nepatīkams, taču no patērētāja viedokļa jau ir radījis pozitīvas cenu pārmaiņas veikalu plauktos. Notiekošais ar pienu un tā produktiem ir vien neliela un patērētājam tikai viena no redzamākajām cenu pārmaiņām. Taču vienlaikus tā ir diezgan nozīmīga sadaļa vispārējā pārtikas cenu mozaīkā, kura vēsta par to, ka dzīve kļūs lētāka. Tiesa, ceļš uz lētāku ikdienu nebūs tik ātrs un vienkāršs, kā daudziem varētu šķist.

“airBaltic” jāpasteidzas pārvērst naudā visas civilizētās pasaules ticību un cerību atgriezties pirmskovida laikos, kad aizlidot uz vakariņām ārzemju restorānā bija tikpat normāli kā aiziet uz restorānu tepat aiz stūra.

Jaunākās pasaules ekonomikas prognozes Starptautiskā valūtas fonda (SVF) skatījumā nav neko iepriecinošas, proti, šogad globālās ekonomikas attīstība būs vārga un lēnāka nekā iepriekšējā gadā. Monetārās organizācijas prognozēs gan nav iekļauti radikāli scenāriji, kas būtu saistīti ar tālāku banku sektora šūpošanos, Ķīnas nekustamā īpašuma sektora sabrukumu vai parādu krīzes atkārotu atsākšanos.

Augstā inflācija un kredītlikmju pieaugums ir ievērojami patukšojuši iedzīvotāju makus, samazinot iespējas veikt uzkrājumus nākotnei, taču šāda situācija nav akmenī iecirsta, turklāt lielai sabiedrības daļai aizvien atliek nauda, ko noguldīt. Līdz ar to var kliedēt ik pa laikam izskanošos mītus, ka Latvijas iedzīvotāju kabatas ir pilnībā iztukšotas.

Neraugoties uz to, ka pērn Latvijas ekonomika ievērojami sabremzējās un gadu noslēdza uz recesijas robežas, vairumam uzņēmējdarbības sektoru nebūtu pamata lielām sūdzībām. Aizgājušā gada ceturtais ceturksnis vainagojies ar visai ievērojamu peļņas kāpumu, kas lielā mērā ir skaidrojams ar valstī pieaugošo inflāciju. Proti, lai arī izmaksas ir lielākas, pieliekot pie preču vai pakalpojumu cenas, pieaugošās izmaksas ir iespējams ar uzviju kompensēt.

Trešdien Latvija saņēma ilgi gaidīto ziņu par jūtamāku inflācijas samazināšanos, nekā bijām pieredzējuši iepriekš, tomēr par pašu patēriņa cenu indeksa samazināšanos šobrīd svarīgāk būtu zināt, vai notikušais kritums nav novēlots. Tieši atbilde uz šo jautājumu nozīmētu, vai mūsu valsts ekonomiskā aprite saglabāsies tāda, kāda ir patlaban, ar cerībām uz straujāku izaugsmi, vai arī varētu piepildīties pesimistiskākie scenāriji.

Lielo centrālo banku centieni nobremzēt inflāciju uz ekonomiskās aktivitātes samazināšanās rēķina strādā tikai daļēji. Monetāro sargu politika, kas vērsta uz aizdevumu likmju pieaugumu, tomēr bremzē aktivitāti pasaules nekustamā īpašuma tirgos un līdz ar to arī celtniecībā. Tas savukārt samazina pieprasījumu pēc kokmateriāliem un citām būvniecībā nepieciešamajām precēm, kam ir būtiska nozīme arī mūsu valsts eksporta portfelī.

No 1. maija valsts regulētā dabasgāzes cena mājsaimniecībām tiek aizvietota ar cenu buķeti, ko sagatavojuši trīs konkurējoši dabasgāzes tirgotāji.

Iepretim Latvijas Bankas visai skeptiskajai attieksmei pret ārkārtas nodokļa ieviešanu komercbankām Lietuvas Centrālā banka šādu soli atbalsta. 2022. gadā Lietuvas banku sektors, pēc neauditētiem datiem, nopelnīja 468 miljonus eiro jeb par 42% vairāk nekā 2021. gadā. Pēc Lietuvas Bankas domām, šādu peļņas pieaugumu ir izraisījuši ārkārtas apstākļi, kas eirozonā iepriekš nav bijuši, proti, pēkšņs un straujš procentu likmju pieaugums likviditātes pārpalikuma klātbūtnē, raksta portāls “respublika.lt”.

Pēkšņais naftas cenu lēciens, kas pāršalca pasauli pagājušās nedēļas sākumā, neturpinājās, un pagaidām ir iemesls uzskatīt, ka melnā zelta sadārdzināšanās varētu būt izsmelta. Taču vēl pastāv iespēja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks piedzīvots vien relatīvi neliels kāpums.

Lai gan “Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas grozs šogad ir visdārgākais 19 gadus ilgajā mērījumu vēsturē, cenu pieaugumā manāms atslābums. 

Svētki Latvijā droši vien ir īstais laiks, lai runātu ne tikai par ēdiena pagatavošanu, bet arī par to, kā klājas Latvijas lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai. Ik pa laikam nākas kaut kur dzirdēt, ka visa “lielā Latvijas lauksaimniecība” ir sabrukusi brīdī, kad izjuka PSRS, un, ja tad vēl tas nenotika, tad punktu noteikti esot pielikušas Krievijas īstenotās sankcijas Eiropas Savienības pārtikas produktiem, kas stājās spēkā 2014. gada augustā. Tomēr šie uzskati ir kārtējais kādā sabiedrības daļā cirkulējošais mīts. Tas pilnīgi noteikti attiecas uz olām, kuras var uzskatīt par Lieldienās visaktīvāk apspriesto pārtikas produktu, vismaz Latvijā.