Ekonomika

Neraugoties uz tranzīta labajiem datiem gada trijos ceturkšņos, Krievijai piemērotās ekonomiskās sankcijas pamazām sāk atspoguļoties nozares statistikā. Ostām kravu apgrozījumu kompensē vietējās produkcijas, piemēram, kokmateriālu vai labības, eksports.

Eiropas Komisija no palīdzības fondiem Latvijai apstiprinājusi finansējumu 4,3 miljardus eiro 2021-2027 gadam. Tas ir signāls, ka tūlīt pat jāsāk rīkoties valsts un pašvaldību iestādēm, slimnīcām un skolām, jau esošiem un naudas dabūšanai vēl tikai iecerētiem nodibinājumiem, lai savlaicīgi iestātos rindā uz naudu.

Neraugoties uz to, ka ekonomikas recesija ir vien sākuma posmā, iedzīvotāju pirktspēja Latvijā jau ir ievērojami kritusies. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums ir par to, vai pašreizējā ekonomikas sašūpošanās ved pretī jaunai un lielai krīzei, vai arī ir cerības uz ātru problēmas pārvarēšanu un dzīves atgriešanos “normālās sliedēs”.

Valstī notiekošais algu pieaugums aizvien vairāk nespēj nosegt tos robus, ko iedzīvotāju makos un kontos nodara straujais patēriņa cenu kāpums. Ar katru ceturksni strādājošo vidējais pirktspējas rādītājs, kas balstīts uz darba samaksas un patēriņa cenu izmaiņām, uzrāda aizvien lielāku kritumu. Šajā ziņā izņēmums nav bijis arī gada trešais ceturksnis.

Latvijas ekonomiskais sniegums nozaru griezumā ir raibs “kā dzeņa vēders”, tomēr pasaules ekonomikas bremzēšanās ir jūtama arī pie mums. Lai gan netrūkst ekonomikas sfēru, kas turpina strādāt ar visai apskaužamu izaugsmi, tomēr kritums divās lielākajās nozarēs novelk uz leju kopējās tautsaimniecības izaugsmes datus.

Pēdējie mēneši pasaulē ir iezīmējušies ar krasu cenu samazinājumu gan akciju, gan obligāciju, gan zelta tirgū, tādējādi daudziem ieguldītājiem radot apmulsumu par to, kur izvietot savu kapitālu vispārējo negāciju jūrā. Ja raudzītos uz emitentu cenu virzību populārākajos segmentos kopš gada sākuma, tad runa būtu pat par divciparu procentos mērāmiem mīnusiem.

Valsts a/s “Latvenergo” atskaite par šā gada 9 mēnešos nopelnītajiem 104,26 miljoniem eiro atklāj, kur palikusi nauda, pēc kuras pazušanas citi valsts uzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” pieprasīja savu tarifu celšanu. 

Brīdi kad notiek stīvēšanas par valsts uzņēmumu iekļaušanu biržā, valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” paziņo par milzu peļņas kāpumu. Tādējādi uzņēmums biržas spekulantiem kļūst vēl pievilcīgāks. Tikmēr lielā peļņa netraucē Latvenergo meitas uzņēmumam “Sadales tīkls” cīnīties par tarifu celšanu.

Koalīciju veidojošo partiju darba grupā notiekot stīvēšanās par nepieciešamību iekļaut valdības deklarācijā valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Ja koalīcijas partneri padosies šim priekšlikumam, tas nozīmēs pakāpenisku valsts uzņēmumu nonākšanu privāto investoru rokās jeb to privatizāciju.

Inflācijas nomocītie Latvijas iedzīvotāji reizē gan taupa, gan tērē. Pēdējie mazumtirdzniecības dati skaidri norāda uz visai izteiktu sabiedrības noslāņošanos, radot iespaidu, ka netrūkst tādu mājsaimniecību, kuras taupa uz pārtikas rēķina, vienlaikus netrūkstot arī tādām, kas turpina dzīvot uz pilnu klapi.

Pēdējie nu jau vairāki gadu desmiti pasaulē iezīmējušies ar aizvien izteiktāku Ķīnas ekonomiskās ietekmes pieaugumu, ko varam labi redzēt gan Āfrikā, gan tepat Eiropā Balkānu valstīs vai kaimiņos esošajā Baltkrievijā. Nereti šī Ķīnas ietekme un tā dēvētā investīciju ienākšana ne tikai sarežģī valstu finanses, bet rada jau pamanāmu kaitējumu arī vietējiem iedzīvotājiem.

Viens no pēdējo pāris gadu neapšaubāmi lielākajiem notikumiem ir augošā inflācija un cenu kāpums pasaules preču biržās saistībā ar iepriekš īstenotajiem ekonomikas atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes apkarošanā un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ. Straujās konjunktūras izmaiņas un cenu kāpums ievērojami svārsta uzņēmumu darbības izmaksas un attiecīgi arī peļņas rādītājus.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās radikālās monetārās politikas, kuras ietvaros strauji kāpušas aizdevuma likmes, medaļas otra puse ir potenciāli lielāki valdību tēriņi glābjot nabadzīgākās mājsaimniecības no maksātnespējas.

Beidzoties ekonomikas augšupejas ciklam un situāciju vēl vairāk pasliktinot Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā un strauji augošajai inflācijai, Latvija ir kļuvusi par vienīgo valsti Eiropas Savienībā (ES), kuras tautsaimniecība šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir piedzīvojusi kritumu. Taču jāpiemin, ka "Eurostat" apkopotajā informācijā pagaidām iztrūkst datu par Igauniju, Īriju, Grieķiju, Horvātiju, Luksemburgu un Maltu. Tādējādi varbūt neesam vienīgie, kuriem ekonomikas apjomi ir kritušies.

Divtik augstāks elektrības tarifs nekā Zviedrijā nevar neietekmēt izmaksu līmeni, ar ko visas pasaules dārdzības apstākļos nākas saskarties Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm, kuras Eiropā saglabā līdera lomu patēriņa cenu pieauguma tempu ziņā. Patlaban vienīgā cerība ir, ka līdz šim straujais izmaksu pieaugums varētu būt vairāk absorbējies preču un pakalpojumu cenās nekā citur Eiropā un līdz ar to turpmāk mums inflācijas kāpums varētu būt lēnāks nekā citām valstīm.

Ražotāju cenu pieauguma temps pārtikas rūpniecībā sasniedzis savu augstāko punktu pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros, kam var sekot jauns sadārdzinājums arī veikalu plauktos.

Otrās lielākās kriptovalūtu biržas sabrukums un pašu šo valūtu vērtību krišanās par divām trešdaļām vai trijām ceturtdaļām aptuveni gada laikā varētu radīt likumsakarīgu jautājumu – vai vēl viena ēra pasaules finanšu tirgū ir beigusies? Speciālistiem par šo tēmu, visticamāk, galvas būs jālauza vēl ilgi, tomēr jau patlaban var nonākt pie atsevišķām atziņām. Vismaz tik tālu, kāpēc vēl aizvien ir kāds, kas vērtību pamatīgi zaudējušās kriptovalūtas pērk, un vai to tiešām būtu vērts vai vēlams darīt.

Nemitīga ekonomikas balstīšana uz aizņemšanās rēķina sagādā aizvien lielākus sarežģījumus pasaules tautsaimniecībā, un tas diemžēl lielā mērā ietekmēs arī Latviju. No pēdējām Starptautiskā valūtas fonda prognozēm izriet, ka tādas Latvijas eksportam svarīgas valstis kā Vācija un Zviedrija nākamgad var piedzīvot nelielu iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) lojalitātes priekšnesums vietējai valdībai Rīgā un nozares uzraugiem Frankfurtē ļoti atgādināja līdzīgus pasākumus tagadējā Krievijā, kur valsts un privātuzņēmumu amatpersonas sacenšas ar prasmēm runāt par Krievijas sāktā kara sekām ekonomikā tā, lai visi saprastu un priekšniecība atalgotu runātāju prasmi nepateikt vārdu “karš”.

Lai arī aizvien izjūtam labklājības trūkumu, sevišķi tagad, kad inflācijas rādītāji ir augsti un pirktspēja krīt lejup, turklāt daļā mājsaimniecību pat ar joni, Latvijas ekonomikai ilgtermiņā netrūkst arī labu ziņu. Tas, ko piedzīvojam patlaban, ir visai nepatīkami, un ziemā kļūs vēl nepatīkamāk, tomēr, ja pasaule nepiedzīvos kādus jaunus ģeopolitiskus un ekonomiskus satricinājumus, Latvijā ir pamats cerēt uz labklājības pieaugumu. Varbūt ne pārāk strauju, taču tomēr pamanāmu.

Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomika, visticamāk, jau ir ieslīdējusi recesijā, turklāt tādā, kad ekonomikas apjoms vairs nesamazinās pret iepriekšējo ceturksni, bet arī iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni bezdarba pieaugums mūsu valstī ir bijis visai pieticīgs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 6,9% salīdzinājumā ar 6,6% trīs mēnešus iepriekš un 7,2% atbilstošā laika periodā iepriekšējā gadā.

Pasauli negaida tie labākie laiki, vedina domāt jaunākās šā gada oktobra ekonomikas apskatā izdarītās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aplēses. No tām visai skaidri izriet, ka Covid-19 un Krievijas Ukrainā uzskatā kara seku pārvarēšana prasīs daudz spēka un sāpju un ir ļoti ticams, ka nākamgad pasaules iedzīvotāju labklājības līmenis var neatjaunoties līdz tam, kas bija pērn pirms lielā inflācijas lēciena.