Virzība uz lētākiem energoresursiem palēnām sāk patērētājam labvēlīgā gultnē ietekmēt inflācijas rādītājus, tomēr patēriņa cenu indeksa pieauguma temps vēl aizvien ir ļoti straujš. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi patēriņa cenu indekss ir pieaudzis par 20,8%. Latvija ar šo skaitli decembrī, visticamāk, ierindojās “godpilnajā” trešajā vietā Eiropas Savienības valstu vidū.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī pērn novembrī Latvijas preču eksports turpināja uzrādīt izaugsmi. Tomēr arī šajos it kā iepriecinošajos datos ir atsevišķas briesmu pazīmes, kas jau tuvākajos mēnešos var sākt izpausties Latvijas ekonomikā. Ja šie negatīvie faktori sāks nākt dienasgaismā, tad Latvijas ekonomika var tuvoties krīzei, nevis iztikt ar seklu recesiju, kā ir domāts iepriekš.
Jaunais gads ir atnācis ar stabili lejupejošām energoresursu cenu līknēm un, iespējams, pārlieku optimistisku stāstu, kāpēc šī gada cenas nesitīs siltuma un enerģijas patērētājus tā, kā sita 2022. gada cenas.
Neraugoties uz to, ka inflācija ir ievērojami patukšojusi makus un kontus gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām, patlaban nav vērojama strauja vispārējās ekonomiskās konjunktūras pasliktināšanās. Drīzāk gan ir noticis pretējais. Turklāt tas attiecas uz tautsaimniecības sfērām, kuras barojas no vietējā patēriņa
Lai arī Latvijas ekonomika visai labi turas pretī pašreizējiem globālajiem izaicinājumiem, tomēr ilgstoši ir ļoti daudz nenokārtotu jautājumu, kuru risināšanai jābūt jaunās valdības prioritātēm, protams, ja vien valdība vēlas, lai mūsu valsts ekonomiskā attīstība varētu veiksmīgi saglabāties arī turpmāk. Par to, kādi jautājumi būtu jaunās valdības prioritāšu vidū, ar “Neatkarīgo” dalījās vairāki rūpniecības uzņēmumu vai to pārstāvošo asociāciju pārstāvji.
ASV dolāra vērtības pieaugums saglabā savu aktualitāti. Liela daļa tirgus ekspertu neizslēdz, ka arī šogad ASV valūta varētu nostiprināties gan pret eiro, gan britu mārciņu.
Dažādu ekonomisko negāciju gaidas pasaulē nav iemesls tam, lai nemeklētu jaunas iespējas un nepriecāties par labo. Acīmredzami pie šāda scenārija turas arī Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, kurā pēc vairāku mēnešu lai arī pieticīga, taču tomēr samazinājuma atkal izdevies tikt pie ražošanas izaugsmes.
Krišjāņa Kariņa vecā valdība atstājusi Kariņa jaunajai valdībai inflācijas dāvātu naudas kaudzi un tās pašas inflācijas sakāpinātas prasības pēc vēl lielākas naudas 2023. gada valsts budžetā.
Neraugoties uz to, ka ekonomisko izaicinājumu pasaulē šogad var būt pat vairāk nekā pērn, finanšu tirgi nesnauž un var radīt visai pievilcīgas peļņas iespējas. Viens no galvenajiem faktoriem ir centrālo banku monetārā politika, kura pērn vainagojās agresīvā procentu likmju celšanā, veicinot gan akciju, gan obligāciju cenu kritumu.
Pēc Covid-19 un augstās inflācijas aizvadītājā gadā pasaules valstu ekonomikas šogad gaida kārtējie izaicinājumi – zemā iedzīvotāju maksātspēja, lielie parādi un ekonomiskās izaugsmes trūkums mīsies ar dažādu jaunu militāro konfliktu iespējamību un esošo turpinājumu.
Kopš Krievijas 24. februāra uzbrukuma Ukrainai jau pagājusī mūžība apstiprina 17. martā Neatkarīgajā izteikto minējumu, ka “ka Krievija varētu būt uzbrukusi Ukrainai pēc ASV, Eiropas Savienības un Ķīnas kopīga pasūtījuma, lai uz karu norakstāmā cenu celšanās visā pasaulē absorbētu pēdējos gados nodrukātos dolāru, eiro un juaņu triljonus”.
Aizejošā gada pēdējie statistikas dati norāda uz to, ka nākamajā gadā ekonomikas lejupslīde būs vai nu lēna, vai vispār izpaliks. To varētu vērtēt kā labu attīstības scenāriju pēc tam, kad, sākoties karam Ukrainā, globālās ekonomikas attīstības perspektīvas ievērojami pasliktinājās.
Neraugoties uz to, ka dažādas negācijas, kas saistītas ar pensiju plānu ienesīgumu, ne tuvu vēl nav galā, labā ziņa ir tā, ka līdz ar finanšu konjunktūras uzlabošanos arī pensiju plānu ienesīguma rādītāji ir nedaudz uzlabojušies.
Līdzīgi kā globālā ekonomika kopumā, arī finanšu tirgi aizejošajā gadā nokļuva dažādu satricinājumu varā, un ieguldījumi finanšu aktīvos kļuva par īstenu izaicinājumu. Patiesībā finanšu tirgus ir tas, kas ievada norises reālajā ekonomikā, par ko varējām pārliecināties pēdējo triju gadu laikā, kopš pasaule uzzināja par Covid-19 esamību.
Pagājušajā gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti piektdaļa jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Lai arī tas patiešām ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, nabadzības rādītājs nav būtiski samazinājies.
Labklājības vai tikai izdzīvošanas izredžu dēļ ļoti gribas paļauties uz valdošo aprindu propagandu, ka aizejošais 2022. gads atstāj mantojumā dažus nākamgad atrisināmus pārpratumus, nevis sniedz aizvien nepārprotamāku liecību par tuvojošos ekonomisko katastrofu.
Neraugoties uz dažādām negācijām, kas tukšo makus un liek šaubīties par tautsaimniecības attīstību, atsevišķas ziņas liek domāt, ka mūsu valsts ekonomika aizvien ir aktīva un vismaz daļai mājsaimniecību finansiālā kondīcija aizvien ir labā līmenī. Par to lielā mērā vēsta arī statistika par banku darbības rādītājiem šā gada trešajā ceturksnī.
Aizvadītais gads pasaules ekonomikai nesis lielākos izaicinājumus kopš 2008. gada finanšu krīzes, radot dažādas jukas un aizvien pieaugošu nedrošību par nākotni. Gada nogale aizrit pesimistiskās krāsās, tomēr ar mazu cerību, ka sāk iezīmēties gaisma ekonomisko grūtību tuneļa galā.
Izsīkstot cenu kāpumu iemesliem preču biržās un mazinoties ekonomiskajai aktivitātei, nākamajā gadā inflācija Latvijā ne tikai var samazināties, bet īslaicīgi izzust pavisam.
Strauji augošās procentu likmes un iepriekšējo gadu ekonomikas nedienas, kas tika pārvarētas ar dāsnas aizņemšanās palīdzību, kārtējo reizi rada jautājumu, vai esam jaunas parādu krīzes priekšvakarā. Šobrīd ziņas ir gan labas, gan sliktas un par noteiktiem attīstības scenārijiem spriest vēl ir pāragri.
Krišjāņa Kariņa otrā valdība savā pirmajā darba sēdē par 30,66 miljoniem eiro izpirka valsts uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citiem parādu piedzinējiem.
Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās negācijas ir bremzējošas ekonomiskajai izaugsmei, tomēr tām vismaz pagaidām nav izdevies viest būtiskas negatīvas korekcijas Latvijas darba tirgū. Statistika liecina, ka bezdarbs iepriekšējā mēnesī ir nedaudz pieaudzis, taču aizvien saglabājas tuvu saviem vēsturiski viszemākajiem līmeņiem.
