Neatkarīgās aptaujātie eksperti jau pirms vairākiem mēnešiem prognozēja, ka deflācija Latvijā nav uz ilgu laiku un nākotnē gaidāma inflācija. Šīs patērētāju maciņiem drūmās prognozes ir piepildījušās – Latvijā ir atsācies cenu kāpums, kas nākotnē būs vēl straujāks.
“Šmaucējus valdība uzslavēja, uz paplātes tiem pasniedzot atvieglojumus, bet mūs, godīgos, nopēra ar kārtējo ierobežojumu devu,” stājoties spēkā izmaiņām tirdzniecības ierobežojumos, Neatkarīgajai teic tirdzniecības centra “Domina Shopping” direktore Dina Bunce. Šie jaunie ierobežojumi skar 31 tirdzniecības centru Latvijā. Valdība vakar vienbalsīgi un bez strīdiem nolēma tirdzniecība centru atbalstam piešķirt 20 miljonus eiro.
2021. gada Lieldienās par 10,91 eiro nopirkto pārtikas preču kopējā cena pret pagājušo gadu pazeminājusies par 1,93 eiro un nonākusi tieši turpat, kur bija 2008. gadā ar 7,64 latiem.
Kā liecina Latvijas Bankas apkopotā statistika, Covid-19 pandēmijas laikā vidēji Latvijas privātpersonu (mājsaimniecību) ekonomiskie apstākļi ir nevis pasliktinājušies, bet gan ievērojami uzlabojušies.
Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš dalās ar savu pārliecību, ka Latvija dzīvos lieliski uz Eiropas Centrālās bankas sadrukātās naudas rēķina.
Šonedēļ “Maxima X” formāta veikalos iespējams nopirkt miltus par 1 centu. Tiesa, lai tiktu pie šis preces par tik zemu cenu, kopējai pirkuma summai ir jābūt vismaz 20 eiro un Maxima "Paldies" kartei. Iepriekšējā nedēļā par 1 centu varēja nopirkt cukura paku.
Paziņojot par Vakcinācijas projekta biroja reorganizāciju, Veselības ministrija reizē uzsvēra, ka Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem pēc reorganizācijas atalgojums tiks noteikts saskaņā ar vienoto valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu. Veselības ministrs Daniels Pavļuts LTV raidījumā “1:1” atklāja, ka darbiniekiem papildus pamatalgai varēs maksāt piemaksas. Līdz ar to realitātē Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem iekļaujoties Nacionālā veselības dienesta (NVD) struktūrā, viņu atalgojums varētu būt tāds pats ka šobrīd.
“Mēs negribam, lai būtu čarterreisi, bet diemžēl tie notiek. Mēs pat esam pieņēmuši lēmumu kas aizliedz nebūtiskus ceļojumus ,” piektdienas valdības sēdē uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs, diskutējot par kārtību, kāda būtu jāievēro Latvijas iedzīvotājiem, atgriežoties no trešajām valstīm. Šādu kārtību bija nepieciešams pieņemt, jo valdība ar 17. martu ir atļāvusi lidojumus uz un no trešajām valstīm.
“Pēc krīzes, visticamāk, ir sagaidāmi maksātnespējas pieteikumu plūdi,” uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (AA) valdes locekle Ieva Broka.
Eksperti ir vienisprātis – cenas turpinās kāpt. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad pieaug ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas.
Vēl nesen kaimiņu starpā varējām palepoties ar aviācijas nozari un lidostu “Rīga” kā Baltijas centrālo transporta mezglu (nabu). Taču piekritīsim, ka būt kaut kur priekšgalā īsti neatbilst mūsu nacionālajam raksturam. Tāpēc šī disonanse jānovērš pēc iespējas drīzāk.
Ar 2021. gada 19. februāri datētā “Liepājas metalurga” (LM) likvidācija nebūt nenozīmē, ka uzņēmuma izputēšanas radītie zaudējumi ir aprēķināti, norakstīti un aizmirsti. Zaudējumi turpina augt un turpinās atklāties vēl gadiem ilgi.
No Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro. Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Roberts Zīle intervijā Neatkarīgajai uzsvēra, ka 30. aprīlis kad ir pēdējais termiņš, kad šos plānus var papildināt pirms apstiprināšanas, iesniedzot pieprasījumu par 100%, tas ir, par 2 miljardiem eiro, nevis par 70%, ko citas valstis arī dara.
“Rail Baltica” projekta pirmā vīzija bija, ka ātrvilciens Latvijā trauksies ar 249 kilometriem stundā un apstāsies vien Rīgā – Centrālajā stacijā un lidostā “Rīga”. Tagad projekta virzītāju domas ir mainījušās, proti, Latvijā tiek plānotas 19 pieturas – septiņas Rīgā un 12 ārpus Rīgas. Vilciens piestās arī Salacgrīvā un Bauskā.
Latvija spēj sevi nodrošināt ar pašaudzētu putnu gaļu, olām, kartupeļiem, pašceptu maizi, pienu un citiem produktiem. Veikalos līdzās pašmāju produktiem ir atrodami arī ievestie labumi. Neatkarīgā pēta, cik daudz vietējās pārtikas atrodams abos lielākajos pārtikas lielveikalos – “Maxima” un “Rimi” – un vai vietējā pārtika būs atrodama arī “Lidl”, uz kura atvēršanu jāgaida līdz brīdim, kamēr Latvijā neuzlabosies epidemioloģiskā situācija.
„Ja mēs pieņemam, ka šo kovidlaiku valdība izmanto, lai apkarotu vietējo uzņēmējdarbību, tad valdības rīcībā parādās zināma loģika,” ironiski spriež kāds tīmekļa rakstītājs. Taču katrā ironijā ir sava patiesība, lai arī cik nepieņemama vai savāda tā šķistu. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) iestājas par visu veikalu atvēršanu, veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/Par) ir kategoriski pret. Tikmēr mazie un vidējie uzņēmēji domā ne tikai par diviem metriem un ziepēm, bet nereti arī par striķi.
Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča intervijā Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” stāsta, kāpēc piekritusi vadīt biroju. Iemesls neesot bijis lielā alga.
Čeku loterijā iedzīvotāji varēs reģistrēt ne tikai čekus, kvītis un biļetes, bet arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību. Otrs izlozes jauninājums ļaus iedzīvotājiem piedalīties tematiskajās nozaru čeku izlozēs.
Redzamākā Rīgas viesnīca - “Hotel Roma” kopš rudens ir slēgta, lielā mērā – valsts neieinteresētības dēļ. Viesnīcas “Hotel Roma” pārvaldniece Linda Mūrniece Neatkarīgajai uzsver, ka valsts palīdzību viesnīcai vajadzēja pagājušā gada aprīlī.
