Ekonomika

Ar 6,4 miljardiem Latvijā pašlaik augošo un vēl iestādāmo koku nepietiks kaut vai tikai 1,8 miljoniem Latvijā atlikušo iedzīvotāju, lai viņi atbilstoši Eiropas Komisijas instrukcijām aizvietotu visu naftas produktu patēriņu ar koksnes patēriņu.

Pēdējo piecu gadu laikā gūtās atziņas meža un koksnes pārstrādes nozarēs tiek pārlūkotas vakar un šodien notiekošajā konferencē “Zināšanās balstīta meža nozare”.

Pensiju 2. līmenī šobrīd iesaistījušies 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju. Viņu izvēlētie pensiju plāni katrs uzrāda atšķirīgu ienesīgumu. Atšķirībā no pagājušā gada marta beigām, kad visi 2. pensiju līmenī pieejamie plāni 6 mēnešu ietvaros strādāja ar zaudējumiem, šobrīd gandrīz visu pensiju ieguldījumu plāni tiešām ir ienesīgi.

„Šogad pašvaldību budžets ir mazāks, jo daudzi uzņēmumi kovida dēļ ir slēgti – ciet ēdināšana, tūrisms, izklaide. Ja budžeta ieņēmumi strauji samazinās, tad pirmais, ko griež nost, ir tas, kas teorētiski nav pirmās nepieciešamības prece un it kā ir mazāk vajadzīgs – bērnu rotaļu laukumi. Bet no otras puses: ir kovids, mums vairāk jābūt svaigā gaisā, jo telpās mēs to sērgu varam noķert daudz ātrāk,” spriež Mārtiņš Čuda, uzņēmuma SIA „Jūrmalas mežaparki” (JMP) pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Ar Covid-19 iezīmētajā 2020. gadā Latvijas iedzīvotāji spējuši apvienot ticību normālai dzīvei drīzā nākotnē ar vēlēšanos nopirkt papildu platību attālinātajam darbam un pašizolācijai.

Lai gan aizvadīto 10 gadu laikā dzīve Latvijā ar katru gadu kļūst dārgāka, atsevišķi produkti un pakalpojumi ir kļuvuši lētāki. Tiesa, visticamāk, dažu produktu palētināšanās nav uz ilgu laiku.

Vairāku gadsimtu gaitā krātos pierādījumus par cenu celšanos naudas drukāšanas dēļ apgāž Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini, ka patēriņa cenu caurmēra līmenis 2020. gada laikā samazinājies par 0,5%.

Aizvadītajā gadā, kuru iedzīvotāji un uzņēmumi bija spiesti pavadīt ārkārtējas situācijas apstākļos ar attālinātu darbu un pat mājsēdi, lētāka kļuva degviela, apģērbs, apavi. Tajā pašā laikā sadārdzinājās pārtika, veselības aprūpe un arī apbedīšanas pakalpojumi.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina “Lursoft” pētījums. Trīs pašvaldībās – Ciblas, Rugāju un Zilupes novados – pērn nav izveidojies neviens jauns uzņēmums. Tai pašā laikā pagājušajā gadā, par spīti krīzei, likvidēto uzņēmumu skaits ir bijis pat mazāks nekā 2019. gadā, kad tika likvidēts rekordliels uzņēmumu skaits.

Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ierobežojusi tirdzniecību un mainījusi iepirkšanās paradumus, bet arī koriģējusi veikalu attīstības plānus, lielāku uzsvaru liekot uz e-komerciju. Neskatoties uz to, arī šogad tiek plānots Latvijā atvērt jaunus veikalus.

Ja kāds ir aizmirsis (vai vispār nezina) padomju laiku atrakstīšanās klasiku, tad piedāvāsim Ministru kabineta preses sekretāra Reiņa Grāvīša atbildi uz virkni jautājumu, kas tika iesūtīti Valsts kancelejai (VK) pērnā gada 28. decembrī. Nu – 5. janvārī – beidzot sagaidījām atbildi. Varētu to visu publicēt bez komentāriem – un jau būtu smieklīgi. Ja vien nebūtu bēdīgi.

Teju visām valsts amatpersonām šogad būs algas pieaugums. Lielāks atalgojums pienākas minimālās algas saņēmējiem. Tāpat nodokļu izmaiņu rezultātā strādājošiem uz rokas vajadzētu saņemt vairāk nekā pērn pat tādā gadījumā, ja alga nav palielināta. Taču vienlaikus nodokļu kāpuma dēļ šogad sadārdzināsies tabakas izstrādājumi, alkohols, atkritumi un transportlīdzekļu uzturēšana. Līdz ar to iespējams, ka vienu nodokļu kāpumi “apēdīs” ieguvumus, ko dod citu nodokļu samazinājums.

Lai gan “Lidl” loģistikas centrs jau vasaras vidū tika nodots ekspluatācijā un arī pirmie “Lidl” veikali jau ir gatavi, šis mazumtirgotājs pagaidām nav vēris durvis pircējiem Latvijā. Datumu, kad gaidāma “Lidl” veikalu atvēršana, “Lidl Latvija” tur noslēpumā.

2020. gads ar lieliem, melniem burtiem apstiprinājis Neatkarīgās 2016. gada janvārī izteikto brīdinājumu, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzsāktā eiro drukāšana padarīs Latvijā nepieejamas pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus.

Neskatoties uz krīzes diktēto digitalizācijas nepieciešamību, sākot ar nākamā gada 1. martu par katru nopirkto viedtelefonu un datora iekšējo vai ārējo disku visticamāk būs jāmaksā datu nesēju atlīdzības nodeva. Tā tiks iekasēta arī no tiem 95% viedtālruņu pircēju, kuri šo ierīci neizmantos legāli iegādātu autordarbu kopēšanai, tas ir, tam, kādēļ šī nodeva tiks ieviesta.

Latvijas iedzīvotāji šogad noteikuši sev mazāku svētku budžetu nekā pērn, svētku tēriņiem atvēlot tikai 16% no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Tas ir mazāk nekā pērn un pieticīgāk nekā vairākās citās valstīs.

Ziemassvētku egles ir vienas no retajām nepārtikas lietām, ko šobrīd drīkst tirgot. Pārlūkojot eglīšu tirgotavas, jāsecina, ka to cenas mēdz atšķirties pat divkārt. Turklāt vairākās tirgotavās jau aizvadītajā svētdienā egļu rindas bija krietni izretinātas un atsevišķās vietās varēja nopirkt tikai vai nu pavisam mazas, vai ļoti garas egles.

Coivd-19 ierobežošanas pasākumu dēļ šogad liegta iespēja apsveikt savus draugus un radus klātienē. Lai sagādātu taustāmu apsveikumu, nekas cits neatliek kā dāvanu vai apsveikuma kartīti sūtīt ar kāda piegādes uzņēmuma starpniecību. Diemžēl tieši šogad apsveikumu kartītes nosūtīšana pa pastu ievērojami sadārdzinājusies.

Salaspils uzņēmēju biedrība (SUB) ir uzņēmēju klubs, kas apvieno 52 uzņēmējus Salaspilī. Biedrības biedri kopumā nodarbina 2500 cilvēkus, un to kopējais gada apgrozījums sasniedz 450 miljonus eiro. Startējot Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atklātā konkursā ko organizēja BDR “Stopiņu un Salaspils partnerība”, Salaspils uzņēmēju biedrība ir guvusi atbalstu Koprades telpas izveidošanai.

Gada laikā veselības aprūpe sadārdzinājusies par aptuveni 3,2 procentiem. Cenas kāpušas zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par patēriņu cenu izmaiņām.

Rotaļlietas, atkritumu maisi, baterijas, skūšanās putas, arī alkohols – šīs un citas brīvdienās tirdzniecībai aizliegtās preces bija vienas no pirktākajām aizvadītajā piektdienā. Veikalos bija lielāka drūzma nekā parasti un veidojās rindas pie kases. “Google mobility” dati liecina, ka šajā dienā gan pārtikas, gan nepārtikas veikalos pircēju bija pat vairāk nekā pirms krīzes, kad vispār nebija nekādu pulcēšanās un tirdzniecības ierobežojumu.

Depozīta sistēmas operatora pretendents "Nulles depozīts" sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem "WinGo Deposit", "Mobilly TX" un "Mappost" ir viens no pretendentiem Valsts vides dienesta konkursā, kurā startē ar risinājumu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību pieņems un sašķiros dažādu veidu dzērienu iepakojumus ‒ metāla skārdenes, PET un stikla pudeles, kā arī piedāvā pieņemt saplacinātas PET pudeles. Ko šī depozīta sistēma nozīmē, kādas ir "Nulles depozīta" idejas un priekšrocības, par to Neatkarīgās intervija ar SIA "Nulles depozīts" vadītāju Arni Salnāju.