Ekonomika

Pilsonisko iniciatīvu platformā “ManaBalss” uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Samazinām PVN pārtikas produktiem”, kas paredz noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā pārtikas produktiem ‒ svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Pirmajās četrās stundās pēc iniciatīvas publicēšanas par šo ieceri bija parakstījušies 126 cilvēki. Savācot 10 tūkstošus parakstu, šī iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

Valsts nodokļu ieņēmumu samazinājums nevis apslāpē, bet uzkurina ministriju un citu iestāžu prasības 2021. gadā piešķirt tām kopumā par 1,8 miljardiem eiro vairāk, nekā tām atļauts iztērēt šogad.

22 stāvus augstais Preses nams tika uzcelts pirms 42 gadiem, dodot mājvietu laikrakstu un žurnālu redakcijām. Tas bija laiks, kad cilvēki pēcpusdienās Rīgā sāka veidot rindu pie avīžu kioskiem, lai nopirktu svaigāko “Rīgas Balss” numuru. Jau vairāk nekā 10 gadus Preses nama augstceltne ir tukša. Taču nu jau vairs ne uz ilgu laiku. Pēc diviem gadiem šajā vietā tiks atvērta moderna viesnīca “Holiday Inn”.

Plānotās izmaiņas valsts nodokļu pamatnostādnēs 2021.‒2025. gadam cita starpā paredz atteikties no dabas resursu nodokļa atbrīvojuma tiem ražotājiem, kuriem ir noslēgts sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem. Pārtikas ražotāji brīdina, ka tas sadārdzinās iepakotos pārtikas produktus par 3 līdz 5 procentiem. Turklāt, stājoties spēkā plānotajām izmaiņām, dabas resursu nodokļu likmes Latvijā būs vismaz trīs reizes augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Latvijā valdošajās partiju koalīcijas un tās izpildorgāna valdības vienīgā reakcija uz tranzītkravu pazušanu no Latvijas ostām ir likumprojekts par ostu pārvalžu pārsaukšanu no atvasinātām publiskām personām par valsts kapitālsabiedrībām.

Šā gada pirmajā pusē dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs Latvijā sarucis par 47,2% un kravu pārkraušana Latvijas ostās – par 30,1%.

Kaut gan sabiedriskās ēdināšanas nozare ir viena no visvairāk krīzē skartajām nozarēm, kuras darbība tika teju paralizēta Covid-19 izplatības mazināšanas nolūkos, pēc īsas atelpas tieši šai nozarei valdība atkal piemērojusi ierobežojumus. Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis valdības piektdien pieņemto lēmumu nosauca par populismu. Viņš, tāpat kā ikviens viesmīlības nozarē strādājošais, cer uz valdības veselo saprātu, šodien lemjot par Covid-19 ierobežošanas pasākumiem un iespējamo atbalstu nozarei.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksājušas kopā 60,5 miljonus eiro cilvēkiem, kuri zaudēja iespējas strādāt valdības noteiktās ārkārtas situācijas apstākļos.

77 deputāti nobalsoja par dokumentu, ko viņu kolēģis Ivars Zariņš debatēs bija nosaucis pat par “nacionālo pašiznīcināšanās plānu”.

Lai gan Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde ziņo par deflāciju gada griezumā, tas nebūt nenozīmē, ka viss Latvijā ir kļuvis lētāks. Salīdzinot ar maiju, jūnijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas kāpušas ievērojami. Tai pašā laikā sejas maskas, par kuru iespējamo sadārdzināšanos bija lielas bažas, ir kļuvušas lētākas.

Covid-19 epidēmija nav apturējusi pensionēšanās vecumu, un kopš koronavīrusa izplatības sākuma vairāki tūkstoši cilvēku, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu, devušies pensijā un grasās to darīt pašlaik. Tomēr pensijas aprēķinu ietekmē vairāki faktori, kuriem topošajiem pensionāriem jāpievērš uzmanība, un, ja iespējams, došanās pelnītā atpūtā jāattālina.

Eiropas Komisija (EK) atļāvusi Latvijai iztērēt 250 miljonus eiro, lai vēl arī turpmāk pastāvētu valstij piederošā aviokompānija “airBaltic”.

Vakar Eiropas Komisija publicēja ES un eirozonas koriģēto ekonomiskās izaugsmes prognozi, no kuras izriet, ka šogad visā ES notiks ievērojama ekonomikas sarukšana: “Pēc 2020. gada vasaras ekonomikas prognozes, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7%, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1%. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3%, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8%. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7% (eirozonā) un 7,4% (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.”

Neskatoties uz Krievijas speciālajām prasībām pārtikas uzņēmumiem, kas vēlas pārdot savu produkciju Krievijā, un joprojām spēkā esošo embargo vairāku lauksaimniecības produktu eksportam uz šo valsti, Krievija joprojām ir Latvijas nozīmīgākais pārtikas un lauksaimniecības eksporta tirgus. Pērn pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta kopvērtība uz šo valsti pārspēja pat to līmeni, kādu Latvija uz šo valsti eksportēja, pirms Krievija ieviesa embargo 2014. gadā.

Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Viens no šiem virzieniem ir Krievija, kurā tiks grozīta konstitūcija, ļaujot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vadīt valsti vēl divus termiņus.

Valsts a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma ilgtspējas pārskatu.

Atvieglojot ierobežojumus, atsāksies ceļošana un pastiprināsies arī starpvalstu cīņa par tūristiem. Vai Latvija uzvarēs šajā cīņā vai vismaz nezaudēs tajā, laiks rādīs. Lietuva plāno ārvalstu tūristiem apmaksāt trešo valstī pavadīto nakti, Itālija – daļai mājsaimniecību piešķirt 500 eiro Itālijas apceļošanai. Savukārt, Latvija pieturas pie pirmskrīzes mārketinga stratēģijas – informatīvām kampaņām un ārvalstu žurnālistu uzņemšanas.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027) no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) atšķiras ar to, ka no plāna aizvākti gandrīz visi skaitliskie rādītāji, pēc kuriem varētu spriest par plāna izpildīšanu vai neizpildīšanu.

Kaut gan partijas “Attīstībai/Par!” biedre Aija Ingrīda Abene “Rūjienas saldējuma” ražotajā “Blacky” jeb “Melnīša” saldējuma nosaukumā saskatīja rasisma pazīmes, neviena no lielajām pārtikas lielveikalu ķēdēm no šī saldējuma tirgošanas atteikusies nav. Saceltā ažiotāža pat palielinājusi veikala apmeklētāju interesi un vēlmi to pagaršot. Vēsturē ir bijis ne viens vien gadījums, kad produkta vai zīmola nosaukums svešā valodā rada pārpratumus. Atšķirībā no “Melnīša” lielākoties tas kompānijām radījis zaudējumus.

Valsts a/s “Latvijas Valsts meži” (LVM) padome pasūtījusi advokātu birojam “Sorainen” auditu par to, kas īsti gūst labumu no valstij piederošajos mežos nocirstajiem kokiem.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) piedāvājies pārņemt savā pārvaldīšanā deviņus un pie tam pašus lielākos valsts uzņēmumus. Pirmajā brīdī tas šķiet tikpat bezjēdzīgi kā Nacionālie attīstības plāni (NAP), kuru sacerēšanai PKC izveidots, taču pēc ministriju un lieluzņēmumu reakcijas jāsāk domāt, vai šoreiz PKC nepilda nopietnāku pasūtījumu nekā uzņēmējdarbības un jebkā cita attīstīšanai veltītu frāžu pārrakstīšana katrā nākamajā NAP.

Kā Neatkarīgā rakstīja 19. jūnijā (Ilze Šteinfelde “Briest privatizācijas afēra par 6,4 miljardiem eiro”), ļoti diskutablajai Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajai koncepcijai “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” ir dota paātrināta politiska virzība, jo šis dokuments jau ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.