Ekonomika

Pat divi ministri vakar, 7. septembrī bija ieradušies apsveikt un uzslavēt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “Eco Baltia vide” par to, ka uzņēmums nopircis piecas atkritumu savākšanas mašīnas, kas darbojas ar saspiesto dabasgāzi (CNG).

"Gadā kopumā zaudējumi būs vēl lielāki, jo ir vēl seši mēneši, un mēs atgriežamies situācijā, kad lidojumu skaits samazinās. Tādēļ zaudējumi augs. Vienlaikus mums ir plāns, pie kura mēs pieturamies, un tad, kad mēs atkal varēsim lidot pilnā apjomā, izaugsme būs ļoti strauja," par "airBaltic" finanšu rezultātiem stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss (attēlā).

Latvija un Igaunija iecerējušas sākt jaunu starpvalstu projektu enerģijas ieguves jomā. Iespējams, līdz 2030. gadam jūras atkrastē taps pāris vēja parki ar kopīgu kabeli uz sauszemi. Jo sauszemē iedzīvotāji propellerus nevēlas, bet Baltijas enerģijas bilancē ir iztrūkums, un arī klimata plāni pieprasa attīstīt atjaunojamo resursu enerģiju.

Gandrīz tāpat kā Covid-19 vīrusi – no zila gaisa šogad ceļu būvētāji pēkšņi tika pie 75 miljoniem eiro, uz kuru rēķina šogad salabos visvairāk ceļu, nekā viena gada laikā jebkad būvēts un labots visā Latvijas pastāvēšanas laikā.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu, ar nākamā gada 1. janvāri Latvijai raksturīgie augļi, ogas un dārzeņi veikalos kļūst dārgāki, jo ar šo brīdi vairs nebūs spēkā norma par pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzreiz pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām politiķu dienas kārtībā atgriezies jautājums par nodokļu reformēšanu un pārdali. Lai palīdzētu rast līdzekļus mediķu un pedagogu algu jautājuma risināšanai, Finanšu ministrija piedāvā palielināt valsts budžeta ieņēmumus uz pašvaldību rēķina.

Mēnesi pēc valdības lēmuma par valstij piederošās a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ņemšanu valsts apgādībā Finanšu ministrija pamanījusi, ka “valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ LDz var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu”.

Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņs Rīgas brīvosta uzņēmumā “Baltic Container Terminal” (BCT) pieskatīja to, kā ar Ķīnas kuģošanas kompānijas “COSCO Schipping Lineds” kuģa izkraušanu savu darbu sāka Ķīnas uzņēmumā “SANY Marine Industry” ražots un Rīgā uzstādīts celtnis.

Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē arvien pieprasītākas kļūst ārpus sprosta turētu vistu olas. Šodien lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā ar vairāk nekā 45 gadu nozares pieredzi ‒ AS “Balticovo” ‒ atklāj Baltijā vērienīgāko ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu. AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka “Balticovo”, neskatoties uz krīzi, turpina ieguldīt uzņēmuma attīstībā un realizē investīciju projektus.

Statistiķu savāktās ziņas par šā gada 2. ceturksnī izsniegto būvatļauju skaita samazināšanos koriģē nekustamo īpašumu attīstītāju un tirgotāju jūsmošanu par to, kā Covid-19 dzenot cilvēkus meklēt sev plašākus mājokļus un zemi.

Latvijas valdība šonedēļ apspriedās par to, kā 2021. gada budžeta projekta sagatavošanā atgriezties pie tradicionālās retorikas par naudas trūkumu.

250 miljoni eiro AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai, 131 miljons eiro darbnespējas lapas pabalstiem, 8,99 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem. Tie ir tikai daži no Covid-19 krīzes seku mazināšanas pasākumu izdevumiem. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, kopumā šiem pasākumiem ir atvēlēti 2,4 miljardi eiro, no tiem 1,7 miljardi eiro tiks tērēti no valsts budžeta.

Jo lielāki kļūs Latvijas parādi, jo drošāk, ka tie nebūs jāatdod. Šo naudu neviens atpakaļ neprasīs, jo uzreiz redzams, ka Latvija to atdot nevar.

“Augstsprieguma tīkls” tarifu aprēķināšanas jaunā metodika, kas iesniegta apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), mājsaimniecībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem sadārdzinās maksu par elektrības lietošanu. Pēc “Sadales tīkls” aprēķiniem, jaunajā pārvades tarifu projektā “Sadales tīklam” piemērotā maksa par elektrības pārvadi pieaugs par 3,6%, kas veido vairāku miljonu eiro izmaksas gadā.

Pavasari drīz nomainīs rudens, bet nemainīsies cilvēku noskaņojums iegūt sev lielākus mājokļus.

Labklājības ministrija aprēķinājusi indeksus, kurus izmantos šā gada pensiju pārskatīšanā. Indeksējot vecuma pensijas, piemēros indeksu atkarībā no seniora darba stāža – jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums.

Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.

Finanšu ministrija publiskojusi savu daļu Krišjāņa Kariņa valdības plānā celt visus esošos, atjaunot bijušos un izdomāt jaunus nodokļus.

No nākama gada plānots palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 uz 350 eiro mēnesī. Taču vienlaikus pakāpeniski līdz 2023. gadam paredzēta akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem, paredzētas izmaiņas arī transportlīdzekļu nodokļos un nodevās, paredz Finanšu ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par nodokļu politikas attīstības virzieniem.

Covid-19 padara Labklājības ministriju un valdību kopumā aizvien mazāk spējīgu paredzēt, cik daudz naudas vajadzēs pasākumiem “īpaša atbalsta mehānisma lietošanas un Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem”.

Samazinoties Covid-19 ierobežojumu ietekmei, Centrālā statistikas pārvalde jūlijā reģistrējusi vasaras vidum netipisku patēriņa cenu kāpumu. Savukārt Neatkarīgā, izanalizējot cenu izmaiņas kopš marta, secināja, ka šajā laikā sadārdzinājusies daļa produktu, bet jo īpaši krīzes produkti, piemēram, griķi, rīsi, makaroni.

Kopš jaunā koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes līdz pat jūlijam bezdarba līmenis pieauga visā Latvijā. Tomēr jūlijā pirmo reizi kopš šā gada marta bezdarbnieku skaits nedaudz samazinājies. “Situāciju nodarbinātības jomā vērtējam piesardzīgi, bet saglabājot optimismu,” Neatkarīgajai uzsver Nodarbinātības Valsts aģentūras direktore Evita Simsone.