Linda Liepiņa Saeimā tika ievēlēta no KPV LV saraksta, taču pēc nepilniem septiņiem mēnešiem viņa izstājās no partijas un tās Saeimas frakcijas. Viens no galvenajiem iemesliem šādam solim – nespēja samierināties ar to, ka KPV LV atbalstīja Krišjāņa Kariņa valdību. Piektdien, 16. oktobrī, viņa nolēma nolikt Saeimas deputāta mandātu.
Līdz ar kļūšanu par neatkarīgo deputāti L Liepiņas retorika kļuva aizvien smagāka un valdošo koalīciju apsūdzošāka. Kopš Covid-19 krīzes sākuma, kad Saeima lēma par attālināta darba ieviešanu, L. Liepiņa līdz ar citu neatkarīgo deputātu ‒ Aldi Gobzemu - aktīvi vērsās pret jauno kārtību. Nereti Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atslēdza viņas mikrofonu, jo uzskatīja, ka L. Liepiņa nerunā par lietu.
Kāpēc jūs nolēmāt nolikt Saeimas deputāta mandātu?
Uzskatu, ka manas iespējas Latvijas parlamentā ir beigušās. Trīs gadi bijis pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, kā tiek vadīti procesi mūsu valstī un kāda ir pastāvošā sistēma un iekārta, lai saprastu, kas ir sliktās un vājās puses.
Mana palikšana parlamentā man personīgi varētu būt lieka laika tērēšana. Es varētu būt noderīgāka politikai un Latvijas valstij ārpus parlamenta.
Nav jāgaida uz kaut kādu brīnumu, kas nokritīs uz zemeslodes, ir vienkārši jārīkojas. Mana rīcība, noliekot deputāta mandātu, ir labākā izvēle, kas varētu būt. Zinu, ka manā vietā nāks deputāts no Vidzemes Māris Možvillo.
Māris būs lielisks tautas priekšstāvis, pārstāvot vidzemnieku intereses. Māris ir lauksaimnieks, kas ļoti labi zina situāciju, kādā dzīvo Latvijas cilvēki.
Man ir žēl, ka viņu neievēlēja uzreiz, kaut bija saraksta augšgalā. Man ir bijusi saruna ar viņu ‒ kā viņš raugās uz Krišjāņa Kariņa valdību un kā raugās uz procesiem, kas notiek KPV LV. Gribu uz viņu paļauties, ka nekas no tā, ko viņš sacīja, nav melots.
Es ļoti lūgtu manus vēlētājus saprast manu izvēli, nekādā veidā nenosodīt mani par to. Tie 13 iemesli, kurus uzskaitīju Saeimas prezidijam, ir tikai redzamākā aisberga daļa, ir vēl neredzamā, par kuru es atklāti nevēlētos runāt.
Ir lietas, kuras jāzina mūsu valsts drošības dienestiem, ne cilvēkiem, kuriem būtu jābauda mierīga dzīve.
Jūs pametat politiku pavisam vai veidosiet jaunu partiju?
Es nedomāju atteikties no darbības politikā. Tas būs cits veids, es negrasos dibināt nekādu partiju. Es iestāšos par to, lai Latvijā mainītu vēlēšanu likumus, lai varētu ievēlēt cilvēkus ne tikai no politiskajām partijām, bet arī pie partijām nepiederošus cilvēkus. Tā ir pirmā lieta. Otra ‒ tikpat svarīga - jāaktivizē pilsoniskā sabiedrība, un to var izdarīt, tikai mazinot referenduma slieksni, kuru pie varas esošie ir uzlikuši tik augstu, lai cilvēki nepiedalītos politiskajos procesos.
Pēc diviem gadiem gaidāmajās nākamās Saeimas vēlēšanās atkal kandidēsiet?
Domāju, ka nav jāgaida divi gadi, tie būs nomesti zemē divi gadi. Pašlaik aktīvi uzrunājam cilvēkus, lai tie parakstās par Saeimas atlaišanu. Esmu pārliecināta, ka tas notiks.
