Ilmārs Blumbergs, juniors. Ar nosvērtu piegājienu dzīvei

DĒLS. Izcilā mākslinieka Ilmāra Blumberga dēls – arī Ilmārs Blumbergs – pēc tēva nāves izveidoja «Blumberga fondu», kas par savu pienākumu izvirzīja regulāru izstāžu rīkošanu dažādās Latvijas pilsētās. Šobrīd mākslinieka darbi aplūkojami Liepājā, galerijā «Romas dārzs» © Foto no Ilmāra Blumberga privātā arhīva

Galerijā «Romas dārzs» Liepājā (Zivju ielā 3) šoruden atklāta leģendārā mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943‒2016) darbu izstāde «Blumbergs Liepājā», kas tapusi sadarbībā ar «Blumberga fondu».

IZSTĀDE galerijā «Romas dārzs» skatāma līdz 2021. gada 30. janvārim. Ieeja bez maksas / Foto no «Blumberga fonda» privātā arhīva

Pēc mākslinieka nāves šī ir septītā izstāde, ko organizē mākslinieka dēla - arī Ilmāra Blumberga - izveidotais «Blumberga fonds», tādējādi turpinot iepazīstināt skatītājus ar izcilā mākslinieka talantu un daiļrades daudzveidību. Izstāde galerijā «Romas dārzs» būs skatāma līdz 2021. gada 30. janvārim. Ieeja bez maksas.

«Neatkarīgā» uz sarunu aicinājusi «Blumberga fonda» direktoru Ilmāru Blumbergu, junioru.

Kas aplūkojams mākslinieka Ilmāra Blumberga darbu ekspozīcijā «Blumbergs Liepājā»?

Ierosme veidot izstādi Liepājā nāca no galerijas «Romas dārzs», un šī ir pirmā Ilmāra Blumberga darbu izstāde Liepājā. Vispirms aizbraucu uz Liepāju aplūkot galerijas telpas, kas ir ļoti plašas, bet diezgan specifiskas, un tad kopā ar galerijas saimniekiem atlasījām darbus, kas, mūsuprāt, šajā telpā varētu labi iederēties. Ņemot vērā to, ka mana tēva darbu spektrs ir ļoti plašs un daudzveidīgs - viņš darbojies tādās sfērās kā glezniecība, grafika, sietspiede, litogrāfija, instalācija, tēlniecība, dizains, scenogrāfija, kostīmi, fotogrāfija, grāmatu ilustrācijas, monētu dizains, kino, kā arī performances un audioieraksti -, mēs varējām piemeklēt tieši tādus darbus, kas labi iederas tieši šajā galerijā. Un, ņemot vērā, ka Liepājā Blumbergs iepriekš nebija izstādīts, ar vienu izņēmumu galerijā UPB, kur savulaik bija neliela izstāde, mēs centāmies eksponēt tādus darbus, lai liepājniekiem un pilsētas viesiem dotu detalizētu ieskatu mākslinieka daiļradē. Izstādē ir iekļauti dažādi Blumberga darbi, aptverot radošo laika posmu no deviņdesmitajiem gadiem līdz dzīves pēdējam periodam - gleznas, sietspiede, objekti, tēlniecības darbi un fotogrāfijas. Manuprāt, mums ir veiksmīgi izdevies iekļauties galerijas specifiskajās telpās.

Vai tēvam dzīves laikā bija kāda saikne vai kādas īpašas attiecības ar Liepāju?

PLAŠS UN DAUDZVEIDĪGS. «Ņemot vērā to, ka mana tēva darbu spektrs ir ļoti plašs un daudzveidīgs, mēs varējām piemeklēt tieši tādus darbus, kas labi iederas tieši šajā galerijā,» tā par izstādi galerijā «Romas dārzs» Liepājā saka «Blumberga fonda» direktors Ilmārs Blumbergs, juniors / Foto no «Blumberga fonda» privātā arhīva

Ļoti minimāla, praktiski nekāda. Ļoti agrā jaunībā viņš ir braucis uz dažām pilsētām gleznot, bet - ne uz Liepāju. Pēc nepārbaudītas informācijas, ko minēja paši liepājnieki, viņam ļoti sen, laikam astoņdesmitajos gados, Liepājā esot bijusi ekspozīcija - kopprojekts ar keramiķi Pēteri Martinsonu (1931‒2013). Bet es gribētu teikt, ka šī viņa darbu izstāde ir sākums sadarbībai ar Liepāju, kas, iespējams, arī turpināsies. Jo man ir svarīgi, lai viņa darbi regulāri parādītos ne tikai Rīgā, kur iespējas aplūkot mākslu ir ļoti plašas, bet jo īpaši ārpus galvaspilsētas - lai darbi ir apritē un cilvēki tos redz. Līdz šim Blumberga darbu izstādes jau bijušas Ventspilī, Cēsīs, Jelgavā un Jūrmalā, tagad ir Liepājā un plānā ir arī citas pilsētas.

Kāpēc jums tas ir svarīgi?

Mans mērķis, izveidojot «Blumberga fondu», kas ir izstāžu un projektu organizators, bija turēt tēva mākslu dzīvu, saglabāt šo darbu pieejamību - lai nebūtu tā, ka pēc mākslinieka nāves viss paliek tikai ģimenē, privātkolekcijās un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krātuvēs, kas plašākā apjomā tos izstādītu ļoti reti. Jo man liekas, ka tēlotājmākslas - ne velti to tā sauc - uzdevums ir būt aplūkojamai. Tāpēc vismaz reizi gadā cenšos izveidot kādu projektu, kur Blumberga darbi atkal ir pieejami, un es centīšos šo ritmu ievērot arī turpmāk - lai gan nākošgad, gan vēl pēc gada atkal kādā Latvijas pilsētā būtu jauna izstāde.

Interesanti, vai tēva mākslas darbi aplūkojami arī jūsu mājas interjerā?

Protams. Citu mākslinieku darbus savās mājās neizlieku. Man ir tikai tēva darbi, un tas, manuprāt, ir diezgan dabiski. Jo viņa mākslas darbu spektrs, kā jau minēju, bija diezgan plašs, un, manuprāt, jebkurai mājai un jebkuram interjeram var piemeklēt kaut ko, kas tajā ne vien iederas, bet arī tā saimniekiem ir acij tīkams. Jā, protams, arī ikdienā dzīvoju kopā ar tēva mākslas darbiem.

Kas ir būtiskākais, ko no sava tēva esat iemācījies?

MĀKSLINIEKS Ilmārs Blumbergs pats reiz izteicies, ka galvenie tēli viņa darbos ir mīlestība, nāve un dievs. Viņa daiļrade sakņojas vispārcilvēcisko patiesību meklējumos, jautājumos un atbildēs mūsu esībai uz zemes / Foto no Ilmāra Blumberga privātā arhīva

Šis ir tāds jautājums, kas uzreiz grūti atbildams. Saprotu, ka jautājums nav saistīts ar mākslu, jo es ar mākslu profesionāli nenodarbojos. Es neturpināju viņa iesākto, un par to man nav žēl. Jo es šaubos, ka būtu bijis labāks par tēvu, bet nebūt labākam nozīmētu «palikt par piekto riteni». Tāpēc domāju, ka mana izvēle - man ir juridiskā izglītība, un es jau ļoti sen praktizēju šajā virzienā - bija ļoti pareiza. Ar mākslu tai nav saistības, bet manas profesionālās zināšanas atvieglo organizatorisko lietu kārtošanu. Bet pirmais, kas man uzreiz nāk prātā, atbildot uz jautājumu, ko no tēva esmu iemācījies, ir viņa nosvērtais piegājiens dzīvei - gan cilvēciskās attiecībās, gan darba jautājumos. Jā, tā ir nosvērtība un mierīga attieksme pret visu apkārt notiekošo.

Šodienas kontekstā, sekojot tam, kas notiek pasaulē, šī spēja saglabāt mieru noteikti ir ļoti noderīga.

Absolūti piekrītu. Protams, mūsdienu straujajā dzīves ritmā nākas piedomāt, lai varētu sev sarūpēt pašmieru, bet iespēju robežās es cenšos.

Ja vien būtu tāda iespēja, ko jūs šodien savam tēvam gribētu pajautāt?

Arī šis jautājums prasītu ilgāku apdomāšanos. Gribētu domāt, ka uz daudziem man būtiskiem jautājumiem es viņa atbildes nojaušu, bet - jā, es gribētu pajautāt, kā viņam izskatījušās tās izstādes, ko esmu sarīkojis. Visticamāk, viņš teiktu, ka tās ir pārāk tradicionālas. Iespējams, izņemot kopprojektu ar kori «Kamēr…». Viņš pats nebaidījās no revolucionāriem un provokatīviem gājieniem, bet man tomēr šķiet, ka tiesības provocēt pieder tikai pašam mākslas darbu autoram. Es neuzdrošinos interpretēt tēva darbus. Tāpēc tās izstādes, kas līdz šim jau bijušas un kuru iekārtošanā esmu pielicis savu roku, ir diezgan tradicionālas. Bet, atgriežoties pie jautājuma - jā, es labprāt dzirdētu tēva viedokli, kā viņam no malas tas izskatās.

ILMĀRS BLUMBERGS

(1943‒2016)

- Mākslinieks, scenogrāfs, grafiķis

- Dzimis 1943. gada 6. septembrī Rīgā, miris 2016. gada 18. februārī

- Izglītība: Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļa (1958‒1963), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļa (1972), scenogrāfa specialitāti apguvis Gunāra Zemgala vadībā

- No 1969. gada strādājis par mākslinieku inscenētāju Dailes teātrī; sadarbojies ar Jaunatnes teātri, Valmieras drāmas teātri, Krievu drāmas teātri un ansambli «Rīgas pantomīma»

- Piedalījies radikālajās scenogrāfijas pārmaiņās, kas notika 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā; viņa scenogrāfija izrādēm «Brands» un «Žanna d’Arka» kļuvušas hrestomātiskas

- Nozīmīgākās scenogrāfijas: V. A. Mocarta «Burvju flauta» (2001) un Dž. Verdi «Aīda» (1998) - Latvijas Nacionālajā operā; Raiņa «Jāzeps un viņa brāļi» (1981) - Dailes teātrī

- Ilmāra Blumberga un režisora Viestura Kairiša kopdarbs - filma «Burvju flauta» - tika izrādīta 49. Venēcijas biennālē (2001)

- Izstādēs regulāri piedalījies kopš 1962. gada; sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes Latvijā un ārpus tās, kā arī eksponējis savus darbus vairāk nekā 150 grupu izstādēs

- Ieguvis 40 nozīmīgas balvas un nominācijas, tostarp apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995) un saņēmis «Spēlmaņu nakts» apbalvojumu par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2009)

- Mākslinieka darbi iekļauti privātās un muzeju kolekcijās Latvijā, Krievijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā, Francijā, Austrālijā, Igaunijā un ASV.

- Mākslinieka dzīvesbiedre bija Dailes teātra aktrise Marīna Janaus; 1989. gadā režisore Daila Rotbaha par viņiem uzņēmusi dokumentālo filmu «Ilmārs un Marīna»

- 2019. gada 4. maijā kinoteātrī «Splendid Palace» pirmizrādi piedzīvojusi režisores Dzintras Gekas filma «Ilmārs Blumbergs»

«BLUMBERGA FONDA» RĪKOTĀS IZSTĀDES

- 2017. gada septembrī Rīgā, K. K. fon Stricka villā un novembrī Ventspilī, Ventspils pilsētas muzejā (Livonijas ordeņa pils mūros) bija skatāma Ilmāra Blumberga grafiku izstāde «Paliks tikai lidojuma sajūta». Tajā tika eksponēti ap 60 mākslinieka oriģināltehnikas darbi uz rokas lējuma papīra par Venēcijas tēmu, kā arī citi darbi no šīs sērijas.

- 2017. gada septembrī Rīgā, galerijā XO tika atklāta Ilmāra Blumberga izstāde «Tas pats».

- 2018. gada maijā Rīgas Mākslas telpā tika atklāta koncertizstāde «Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr...», kurā tika izstādīti mākslinieka darbi ar «Kalpotāja» motīvu un slavenā kora «Kamēr» izpildījumā Jāņa Liepiņa vadībā pirmatskaņojumos skanēja skaņdarbi, kas speciāli rakstīti, iedvesmojoties no mākslinieka daiļrades. «Kalpotāja» koncertizstādes notikušas arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā «Gors» un Dzintaru koncertzālē Jūrmalā.

- 2019. gada janvārī/februārī scenogrāfa un mākslinieka Ilmāra Blumberga zīmējumu izstāde «Venēcijas motīvi» bija aplūkojami Jelgavā, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī.

- 2019. gada jūnijā Cēsīs, Vidzemes koncertzālē «Cēsis» tika atklāta Ilmāra Blumberga izstāde «Turpinājums».

- 2019. gada oktobrī Ilmāra Blumberga pēdējo zīmējumu izstāde «Beigas IR» tika atklāta Jūrmalā, muzejā «Raiņa un Aspazijas vasarnīca». Šajā izstādē eksponēts mākslinieka zīmējumu cikls «Tenerife 2015», kā arī nelieli tēlniecības darbi un plaša pašportretu sērija.

- 2020. gada oktobrī Ilmāra Blumberga darbi pirmoreiz izstādīti Liepājā - galerijā «Romas dārzs». Izstāde «Blumbergs Liepājā» būs aplūkojama līdz 2021. gada 30. janvārim.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais