Jānis Urbanovičs: Krīzes cēlonis ir noziedzīgs karš, kuru Krievijas Federācija īsteno pret Ukrainu

© Ģirts Ozoliņš/F64

Saruna ar sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” vadītāju Jāni Urbanoviču

1. maijā būs Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongress. Tas notiks apstākļos, kad divus gadus pasauli un Latviju ir plosījusi globālās slimības izraisītā krīze. Bet tagad krīze būs vēl dziļāka, jo Krievija ir iebrukusi Ukrainā. Kāda būs “Saskaņas” rīcība šajā sarežģītajā laikā?

Tik tiešām šī ir pēdējo 30 gadu laika lielākā globālā krīze. Pasaule strauji mainīsies, un mūsu valstij ir priekšā daudz smagu izaicinājumu. Mūsu kopējais uzdevums - pārvarēt šo krīzi un panākt, lai Latvija kļūtu stiprāka, pārticīgāka, drošāka zeme. Lai to panāktu, būs nepieciešams darbs Saeimā, pašvaldībās, Eiropas Savienības institūcijās.

Gatavojoties kongresam, ir sagatavots melnraksts tiem galvenajiem uzdevumiem un darbiem, kas, pēc mūsu domām, ir jāveic nekavējoties.

Kādi ir paši galvenākie uzdevumi?

Ir nepieciešams tāds sociālais atbalsts vairākām iedzīvotāju grupām, kāds vēl agrāk nav bijis. Būs nepieciešams plašs atbalsts ekonomikas restrukturizācijai un darba ņēmēju tiesību aizstāvībai.

Ir jāizveido saliedēta, vienota politiska nācija, kur tiek attīstītas gan latviskas vērtības, gan daudzveidība, kur tiek atbalstītas minoritātes un stiprināta krieviski runājošo cilvēku Latvijas un Eiropas identitāte. Ir jābūt vienotai pieejai sociāla atbalsta sniegšanas principiem krīzes apstākļos. Ir jāievieš kopēji saistoši sociālie standarti Eiropas līmenī. Eiropas minimālā alga ir tikai pirmais solis šajā virzienā.

Jāstiprina arodbiedrību loma, lai tiktu galā ar izmaiņām darba tirgū, jaunām nodarbinātības formām, piemēram, digitālajās platformās. Arodbiedrībām stingri jāaizstāv darba ņēmēju tiesības, arī jaunajos nodarbinātības formātos.

Eiropas līmenī ir jānodrošina atsevišķi atbalsta instrumenti pierobežas reģioniem, īpaši tiem, kurus tagad skar gan bēgļu krīze, gan ieviesto ekonomisko sankciju sekas, kā, piemēram, Latgalei.

Eiropas un dalībvalstu enerģētikas politikai ir jābūt centralizētai gan energoresursu iepirkumos, gan cīnoties ar ekonomiskām un sociālām sekām, ko izraisīs atteikšanās no Krievijas energoresursu iegādes.

Bēgļu politikā Eiropas Savienībai ir jānodrošina vienota pieeja, lielāka solidaritāte, finanšu un cita atbalsta mehānismi.

Ir nepieciešams veidot vienotu Eiropas regulējumu etnisko un lingvistisko minoritāšu tiesību nodrošināšanai, lai mazinātu iespējas izmatot šo problemātiku iekšējos politiskos nolūkos.

Ir jāattīsta moderna daudzvalodība Latvijas izglītībā visās mācību iestādēs. Mācību process ir jānodrošina latviešu valodā, vienlaikus plaši un elastīgi izmantojot citas valodas - gan ES, gan minoritāšu valodas.

Jāattīsta pilnvērtīgu mediju izveidošana minoritāšu valodās, izmantojot gan valsts, gan Eiropas atbalstu.

Ko nozīmē pašreizējā krīze, kādi ir tās cēloņi?

Krīzes cēlonis ir noziedzīgs karš, kuru Krievijas Federācija īsteno pret Ukrainu. Krīze mazināsies, tiklīdz beigsies karš. Mums ir jāsniedz visplašākais atbalsts Ukrainai, lai šis karš beigtos pēc iespējas ātrāk.

“Saskaņa” ir Eiropas Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses sastāvā. Eiropas Savienībā tiek rīkota “Konference par Eiropas nākotni”. Ar kādiem priekšlikumiem šajā forumā nāks klajā “Saskaņa”?

Esam pilntiesīgi Eiropas Sociālistu partijas (PES) biedri, un sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” aktīvi piedalās Eiropas Savienības atjaunotnes plānā - “Konferencē par Eiropas nākotni”. Balstoties mūsu vēlētāju nostājā un iniciatīvās, SDP “Saskaņa” izvirza priekšlikumus, kas, mūsuprāt, nepieciešami Eiropas Savienības labas pārvaldības uzlabošanai.

Kongresā tiks pieņemta rezolūcija, kurā izteiksim priekšlikumus sociāli ekonomiskajā jomā, veselības aprūpē, drošībā, enerģētikā, nacionālo minoritāšu politikā u.c.

Eiropas Savienībai ir kopīgiem spēkiem jāatrod risinājumi šīm un citām problēmām, ko valstis nespēj pārvarēt individuāli. Tam ir vajadzīgs kopīgs plāns, centralizēts ieviešanas mehānisms un solidārs finansējums.

Jūs pieminējāt enerģētiku. Kas ES jādara šajā jomā?

Veids, kā turpmāk tiks veidota enerģētikas politika, ir izšķirošs Eiropas Savienības pastāvēšanai. Ja netiks panākta vienota energoresursu piegāžu politika ar globāliem šā tirgus piegādātājiem, mazākajām dalībvalstīm, kurām nav savu resursu un alternatīvu, sekas var būt traģiskas. Drošības nolūkos enerģētikas politikai jābūt federalizētai, pretējā gadījumā pastāv nopietni centrbēdzes un jaunu “breksitu” riski.

Durvis uz Krievijas un Baltkrievijas resursu avotiem un tranzītu aizcērtas. Kādi praktiski pasākumi Latvijai jāveic? Vai jābūvē, piemēram, sašķidrinātās gāzes terminālis? Vai valstiski jāveicina saules, vēja, siltumsūkņu, šķeldas, kūdras un citu enerģijas ieguves veidu attīstība?

Valdībai būtu jāsāk ar to, ka jāsniedz sabiedrībai pilns pārskats par visu šo alternatīvo risinājumu ieguvumiem un zaudējumiem - gan ekonomiskiem, gan ekoloģiskiem. Šādi lēmumi jāpieņem, redzot pilnu ainu, nevis valdošās koalīcijas partijisku vienošanos rezultātā.

Arī uz Latviju ir atbraukuši bēgļi no Ukrainas. Kādai jābūt politikai bēgļu jautājumā?

Pašlaik Eiropa piedzīvo lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bēgļu gaitās devušies gandrīz pieci miljoni cilvēku. Lielāko bēgļu krīzes smagumu iznes Ukrainas robežvalstis. Atšķirībā no ekonomiskajiem migrantiem kara bēgļi uzturas pēc iespējas tuvāk dzimtenei, cerībā atgriezties savās mājās, tiklīdz tas būs iespējams. Eiropas solidaritātes līmenis ar šīm valstīm ir nepietiekams.

Un kādiem jābūt ES soļiem nacionālo minoritāšu jautājumā?

Politisko un ekonomisko satricinājumu laikā īpašu nozīmi iegūst nacionālo minoritāšu interešu ievērošana kā nozīmīgs faktors valstu iekšējai stabilitātei, kā prevencija lokāla nacionālisma draudiem. Demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena minoritāšu etniskā, kultūras, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu to saglabāt un attīstīt.

Tāpēc ES ir nepieciešams vienots regulējums par minoritāšu tiesībām.

Mēs esam par modernu eiropeisku daudzvalodību izglītībā. Eiropas Savienībai ir jāsniedz tam visplašākais atbalsts.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daudziem latviešiem ir alerģija ne tikai pret Putinu un viņa režīmu... Krievija tiek identificēta arī ar krieviem, krievu valodu un visu, kas ar to saistīts. Savukārt starp Latvijas krieviem ir tādi, kas joprojām turpina fanot par Putinu, never pat vaļā interneta video par to, kā Krievijas karaspēks grauj ēkas un nogalina civiliedzīvotājus, sauc šo informāciju par “feikiem”. Kā pārvarēt neuzticību krievu etniskajai grupai no latviešu puses?

Tie Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, kuri slavenajā SKDS aptaujā raidījumam “Kas notiek Latvijā?” par karu Ukrainā atbildēja, ka nenostājas nevienā pusē, jau tikuši nodēvēti par dzeguzes olu Latvijas ligzdā, par 5. kolonnu, par draudu mūsu valsts drošībai.

Es uzskatu, ka šis rezultāts atspoguļo 30 gados nepadarīto darbu. Trešdaļu gadsimta Latvija ir imitējusi vēlmi veidot vienotu tautu, bet patiesībā varas elite vienmēr ir guvusi politiskus labumus no sabiedrības sašķeltības. Un krievu atsvešinātība, attieksme pret valsts varu kā svešu ir neizbēgamas šīs divkosības sekas.

Taču labā ziņa ir tā, ka liela mūsu krievu sabiedrības daļa ir atrāvusies no tā krasta, kur Krievijas vara izklāsta savu redzējumu par pasaules kārtību. Un mūsu lielais jautājums ir - vai norobežosimies no tiem, kuri vēl tikai sākuši šaubīties? Palīdzēsim vai atgrūdīsim viņus? Daudziem ir grūti pieņemt faktu, ka valsts, ar kuru viņus saista valodas, kultūras, dzimtas vēstures saiknes, ir uzsākusi nežēlīgu, asiņainu karu. Tam negribas ticēt, bet nākas…

Latvijas spēks un drošība nav tikai bruņojumā un NATO klātbūtnē, bet - vispirms! - arī šajās izvēlēs.

Nedrīkst šobrīd palaist garām iespēju veidot kopīgu nākotni, pavelkot svītru pagātnes pārmetumiem. Cilvēkus, kas jau trešajā vai ceturtajā paaudzē ir piederīgi Latvijai, jābeidz saukt par okupantiem un vainot par pagājušā gadsimta traģēdijām.

Vai Latvijā ir “piektā kolonna”, kas šaus mugurā?

Es droši varu teikt, ka tie, kuri ir kopā ar mums, kuri ir par “Saskaņu” - tie ir par Latviju. Kas nepiekrita mūsu skaidrajai pozīcijai, kam ir citas izvēles, tie atkrita.

Domāju, ka tādas “piektās kolonnas” Latvijā nav, taču rūpīgi būtu jāseko, ko tur mēģina veidot atsevišķi politiskie blogeri - brigadieri. Un ir bažas, ka ne visi, kam vajadzētu, to redz un uz to reaģē.

23. aprīlī pie Brīvības pieminekļa notika “Krievu protests pret karu”. Vai atbalstāt šāda veida pasākumus?

Domāju, šāda “jaunlatvijiešu” (izmantojot Raiņa terminoloģiju) pozīcijas demonstrēšana bija vērtīga. Interesanti būs vērot, kas izaugs no šīs performances. Kā sabiedrība un jo īpaši politiskā elite viņus pieņems?

Tomēr es vairītos mūsu “jaunos” un “senos ” krievus tā uzsvērti pretstatīt. Pirms pēdējiem pārmest kūtrumu politiskās nostājas paušanā, vajadzētu tomēr aizdomāties par izplatītās depresīvās apātijas iemesliem. Vai bieži nav nācies vilties, kad viņi gaidīja kaut pussolīti pretim? Vai “stāviet malā!” nav tieši tas, ko no krieviem gaidīja visādi sarkano līniju vilcēji?

Ko svinēs, ko pieminēs “Saskaņa” 9. maijā?

“Saskaņa” aicina šogad nacisma sagrāves dienu, savus no Otrā pasaules kara pārnākušos un arī nepārnākušos tuviniekus pieminēt klusināti, ģimenes lokā, bez organizētiem pasākumiem.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais