Ekonomikas ministrs: no Konkurences padomes gaidu daudz aktīvāku rīcību un skaidru piedāvājumu

© Ģirts Ozoliņš/MN

Augsto cenu problēma aptiekās. Tā vietā, lai risinātu jautājumu, kā farmācijas tirgū nodrošināt veselīgu Eiropas Savienības standartiem atbilstošu konkurenci, izskatās, ka pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ Konkurences padome (KP) pieļauj monopola veidošanos farmācijas nozarē. Kā uz notiekošo nozarē raugās Ekonomikas ministrija, kuras atbildības joma ir pilnveidot konkurētspējas attīstības politiku – par to sarunā ar “Neatkarīgo” ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Vai, pēc ministra domām, Konkurences padome pietiekami aktīvi veicina veselīgu konkurenci farmācijas tirgū?

Konkurences padome ir neatkarīga iestāde. Mēs vairāk skatāmies, lai tiktu bremzēts cenu kāpums. Šajā jomā vajadzētu būt ātrākiem rezultātiem, ir nepieciešams regulēt nozari. Kā jau zināt, mēs valdībā tikko pieņēmām konkrētus lēmumus saistībā ar zāļu tirgu, bet šī iniciatīva nāca ne jau no Konkurences padomes, tā nāca pamatā no Veselības ministrijas.

Mēs, Ekonomikas ministrija, šobrīd no Konkurences padomes gaidām ļoti aktīvu rīcību un skaidru piedāvājumu arī par pārtikas lielveikaliem, par pārtikas lielveikalu cenu politiku attiecībā pret mūsu vietējiem ražotājiem un to, kā šīs cenas veidojas. Tas ir tas, kam mēs tuvākajā laikā pievērsīsim ļoti lielu uzmanību un prasīsim no Konkurences padomes skaidrāku redzējumu.

Kāds ir jūsu viedoklis par Konkurences padomes līdzšinējo darbu? Vai tas ir bijis pietiekami aktīvs konkurences sargāšanā, konkurences drošuma stiprināšanā, vai tomēr tās darbā vērojama iztapība un lavierēšana starp lielo monopolu interesēm?

Šobrīd es nevaru dot pozitīvu vērtējumu par to viņu darbu, kādu esmu redzējis savas ministra atbildības periodā. Tam, ko es esmu prasījis, neesmu redzējis būtisku piedāvājumu.

Ja būtiski nemainās Konkurences padomes darbs, attieksme pret pienākumiem, kas noteikti likumā, vai varētu iestāties kādas konsekvences?

Konkurences padome ir neatkarīga institūcija. Protams. Taču šobrīd mēs no pieciem padomes locekļiem esam apstiprinājuši trīs jaunus. Viņi ir tikko sākuši strādāt. Man bija viena saruna ar visu padomi, kuras laikā sapratu - viņiem jau pašiem šķiet, ka viss ir kārtībā. Pavisam drīz mēs sāksim daudz konkrētāk jautāt par to, kas mums šķiet, ka nav gan nebūt kārtībā.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.