Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.
Vai varat sniegt labas un ticamas ziņas par Latvijā pieejamās elektrības cenu pazemināšanos?
Saulainās dienās elektrības cena mums jau ir ar mīnusa zīmi. Saules parku palaišana ekspluatācijā ir kļuvusi par ikdienu. Pēc mūsu aprēķiniem, nākamajos periodos, visdrīzāk aiznākamajā gadā, saules parku attīstības temps mazināsies, pārejot jaunā attīstības posmā, kas ļauj daudz efektīvāk izmantot paneļu saražoto enerģiju - pie bateriju uzstādīšanas. Saules paneļu cena pēdējā gada laikā samazinājusies uz pusi, bateriju cena - par 30-40%. Tas padara baterijas pieejamas un to jaudu - izmantojamu elektrības cenu stabilizēšanā. Tūlīt Tārgalē tiks atklāts vēja parka akumulatoru bloks, no kura elektrības piegāde tiks balansēta ar 20 megavatu jaudas baterijām. Cilvēki sarēķinājuši, ka ir izdevīgi aktīva vēja enerģiju uzkrāt un dot tīklā tad, kad tā ir vairāk vajadzīga - kad vēja vai saules nav.
Cik gatavs ir elektropārvades tīkls nogādāt strāvu visos virzienos starp izkliedētajiem ražotājiem un patērētājiem?
Jauda netiek uzstādīta lielāka par to, kādu mēs tīklā varam paņemt. Tas ir pamatu pamats. Nebūs pie mums tā kā šur tur Eiropā, ka saules parkus pieslēdz un atslēdz, jo tīkls nevar paņemt. Pieslēgumi tiek veidoti ar sabalansētu rezervi, lai elektrību varētu paņemt vienmēr.
Savlaicīga plānošana un jaudu rezervēšana laba lieta, bet noved pie žēlošanās, ka pieslēguma jaudas rezervējuši tie, kuru bizness ir nevis ražot elektrību, bet dabūt un pārdot tiesības uz elektrības ražošanu, t.i., nodošanu tīklā.
Būs grozījumi tīkla izmantošanas kārtībā. Pirmkārt, esam atraduši risinājumu, nodrošināt energotīkla efektīvāku izmantošanu, kas ļaus projektu attīstītājiem veidot jaunus elastīgus pieslēgumus, negaidot jaunu tīkla izbūvi. Plānojam jauno regulējumu Ministru kabinetā apstiprināt līdz š.g. beigām.
Laikapstākļu ietekmē elektrostaciju (saule un vējš) ražošanas laiki atšķiras. Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā var aizpildīt, piemēram, vēja elektrostacija, kura pietiekama vēja apstākļos nakts stundās var izmantot tīklu tikpat efektīvi. Drīzumā jaunais regulējums šādu priekšrocību kombinēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem projektu attīstītājiem būs pieejams.
Saules parkiem rezervēta lielākā daļa - gandrīz četri tūkstoši (3,5 MW) no kopējās sešu tūkstošu megavatu rezervētās jaudas, kurai sabalansētu jaudu iedosim arī vēja parkiem. Mūs interesē projektu attīstītāji, kuriem šīs jaudas ir reāli vajadzīgas. Un interesē tas, cik šo reālo attīstītāju ir. Par to nevar tikt skaidrībā, orientējoties tikai uz pieteikumiem.
Vai būs noteikts termiņš, līdz kuram attīstītājiem jāizdara kaut kas, pēc kā varēs spriest, ka pieteiktās jaudas tiešām tiks apgūtas?
Nē, nebūs visiem viena termiņa, jo jauda ir rezervēta uz noteiktu laiku no rezervācijas brīža, tādēļ, tas būs attīstītājiem atšķirīgs. Sistēmas operators ir apstiprinājis caurspīdīgu politiku pēc kuras izvērtēt lūgumus pēc termiņu pagarinājumiem. Savukārt, ministrijas piedāvātais regulējums paredz, ka jaudu varēs rezervēt tas attīstītājs, kas pirmais noslēgs pieslēguma līgumu, kas motivēs attīstītājus nekavēties ar projektiem. Svarīgākais ir noskaidrot reālos būvētājus un kopā ar viņiem saprast, kas viņiem vajadzīgs, lai ietu uz priekšu.
Kad mēs sagaidīsim tagadējam saules parku birumam jaudas ziņā līdzvērtīgu vēja parku birumu?
Darām visu, lai pirmo vēja parku būvniecības iedīgļi varētu uzsākt jau šogad. Vēja parka būvniecībai divi gadi aiziet. Tātad 2026. gada beigās, 2027. gada sākumā vēja parkiem vajadzētu sākt darbu. Līdzīgi kā ar saules parkiem, arī vēja parku būvētāju pieteicies ļoti daudz. Reāli uzbūvēto parku kopējo jaudu noteiks elektrības cenas. Tirgus sevi sakārtos. Jo vairāk būs ģenerējošo jaudu, jo lētāka elektrība sabiedrībai un uzņēmējdarbībai, kas piesaista investīcijas tautsaimniecībai.
Tirgum sevi sakārtot grūti, jo daudzi nosacījumi atrodas valsts, nevis tirgus regulācijā. Mēs nupat pārrunājām problēmas ar pieslēgšanos tīklam, vēja parkiem jārēķinās ar ilgu un neprognozējamu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu, vēl jo uzskatāmāk ārpus tirgus ir politiskie lēmumi nepirkt Baltkrievijas atomelektrostacijas ražoto strāvu.
Tik un tā nākamgad IVN tiks pabeigts vēja parkiem ar kopējo jaudu ap pieciem tūkstošiem megavatu. Grūtības pabeigt IVN vairāk saistītas ar IVN veicēju kapacitāti. Vienlaikus izaicinājums ir rast dažādus tehnoloģiskos risinājumus, saglabājot dabas daudzveidību, bet vienlīdz ļaujot attīstīties atjaunīgās enerģijas ražošanai. Tamdēļ šobrīd virzām arī grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, pārņemot ES direktīvas prasības, un nosakot, ka atjaunīgās enerģijas elektrostaciju ieviešanā tiek piemērots sevišķi svarīgu sabiedrības interešu princips. Viens no būtiskākajiem nosacījumiem, ko tas paredz ir tas, ka, ja sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma laikā elektrostacijai tiek konstatēta būtiska ietekme uz vidi, elektroenerģijas ražotājs var iesniegt Valsts vides dienestam izvērtēšanai priekšlikumu kopumu pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.
Valsts vides dienests, saņemot un izvērtējot šos priekšlikumus, var pieņemt lēmumu nepiemērot pilno ietekmes uz vidi novērtējumu un izdot uzreiz tehniskos noteikumus ar nosacījumiem, kas ražotājam jāievēro veidojot elektrostaciju. Tātad vide tiks aizsargāta ar atbilstošiem pasākumiem, bet administratīvais process ražotājam tiks samazināts.
Diskusija ar sabiedrību ir ļoti svarīga. Tā risināsies savādāk nekā iepriekš, kopš augusta beigās tika pieņemti noteikumi par labumu pašvaldībām un cilvēkiem, kuri dzīvo vēja parku ietekmētās teritorijās. Taisnība, ka tiem noteikumiem vajadzēja būt ātrāk, jo līdz šim pašvaldības un arī investori izturējās nogaidoši, gaidot skaidrību, cik vieniem būs jāmaksā un otriem būs jāsaņem. Raudzīsimies, vai tur nav vēl kas jāpielabo un jāizskaidro, bet pirmais iespaids tāds, ka vēja parku būvēšanai šķēršļi ir kļuvuši mērenāki.
Ticēsim, ka Latvijā parādīsies daudz lētas elektrības. Kā mums tagad gatavoties, lai to pienācīgi izmantotu?
Nedalīsim lāčādu, kamēr lācis vēl mežā. Vēl jānodzīvo līdz tādām problēmām, ka elektrību nav, kur likt. Vispirms ir jāaizvieto importētā un no fosilajiem energoresursiem ražotā elektroenerģija tagadējā patēriņā. Pa to laiku privātais sektors rīkojas. Par Tārgales baterijām es jau teicu. Lietuvieši modernizē Krones hidroakumulācijas staciju, kas pēc būtības ir enerģijas akumulators ar viena gigavata jaudu. Baltijas mērogā ir milzīga un spējīga pieņemt lēto elektroenerģiju. Ja patēriņš nosegts un uzkrātais enerģijas daudzums pietiekams, tad nav nekādu problēmu uz brīdi apturēt elektrības ražošanu ne saules, ne vēja parkos.
Ai, ai, ai - nauda ieguldīta un zeme citai izmantošanai atņemta, bet elektrība netiek ražota.
Bet tās būtu tikai dažas dienas marta beigās un aprīlī, kad saule jau var uzspīdēt un ziemas vēji vēl nav beigušies, un līdzīgi septembra beigās vai oktobrī, kad saule vēl spīd un rudens vētras jau klāt. Pret kopējo elektrības ražošanas apjomu tas ir nieks. Vasarā vējš saules parkus neapturēs, jo vasaras vēji ir “maigāki”- griež vēja turbīnas ar mazāku spēku, kas dos mazāk elektroenerģijas. Mēs esam izdomājuši un skaļi pārrunājam problēmas, kādas enerģētiķi nemaz nesaskata.
Kādām jābūt elektrības cenām, lai elektrības ražotāji neprasītu nekādu atbalstu?
Nekādi OIK [subsīdijas vecajiem vēja parkiem u.tml., kas Latvijā saucās par obligātā iepirkuma komponenti] investoriem nav solīti nevienu brīdi. Palīdzība no valsts izpaužas ne naudā, bet valsts attīstības interesēm atbilstošas investīciju vides sakārtošana atjaunojamās enerģijas projektu attīstībai.
Bet no viņiem nevar prasīt atbildību par elektroapgādes drošību kaut vai tikai dažas dienas gadā, kad saule nespīdēs, vējš nepūtīs un sals būs klāt.
Neviens neplāno nojaukt Rīgas termoelektrostacijas. Tām šobrīd ir savas funkcijas siltumapgādē un, nepieciešamības gadījumā, tās ir izmantojamas arī kā balansējošs instruments. Pats svarīgākais, ka mēs balansējam jaudu kopīgi Baltijas tirgū un esam gatavi scenārijam “n-2”, kas apzīmē divu bāzes ražotāju atslēgšanos, jo dabas katastrofas noliegt mēs nevaram. Tām jāgatavojas ne tikai valsts, bet arī uzņēmumu un mājsaimniecību līmenī. Uzzināju spilgtu piemēru par fermu, kurai pēdējā vētra pārrāva elektroapgādi uz divām dienām, tāpēc izmisīgi meklēja elektrības ģeneratoru, lai varētu nodrošināt saimniecības darbu. Kā viņi līdz tādai situācijai nonāca? Tā, ka elektrības piegāde ilgu laiku bijusi ļoti stabila, piegādes pārtraukumi nekad nav bijuši ne ilgāki par pāris stundām. Izlēmuši, ka tik stabilos energoapgādes apstākļos elektrības ģenerators vairs nav vajadzīgs, to var izmantot labākiem mērķiem un ziedojuši to Ukrainai.
Gan no drošības, gan no pievienotās vērtības radīšanas viedokļiem var reklamēt elektrības pārpalikumu ieguldīšanu ūdeņradī.
Sekojam līdzi tam, kādi projekti enerģētikā citur pasaulē tiek realizēti. Mazai valstij būtu finansiāli bīstami uzņemties pasaulē nezināmas, ar lieliem tēriņiem saistītas tehnoloģijas attīstīšanu, kas var beigties ar neizdošanos. Pagaidām pasaule nonākusi līdz tam, ka nu tik būvēs ūdeņraža ražošanas rūpnīcas. Neviens nešaubās, ka ūdeņradi enerģijas uzkrāšanai nākotnē izmantos, bet nevar pateikt, ar kādām, ekonomiski pamatotām tehnoloģijām un kad pie tām tiksim. Izaicinājumi ar ūdeņraža transportēšanu virza uz mēģinājumiem aizvietot ūdeņradi [H2] ar “zaļo” amonjaku [NH3]. Saules un vēja parku tehnoloģijas ir ļoti attīstītā stadijā, kuru tehnoloģiskās izmaksas ir kļuvušas lētākas, kas ļauj tās efektīvi izmantot enerģijas ražošanā. Tos ceļot, mēs zinām, ko uzcelsim, bet ūdeņraža ražotnēm tas vēl priekšā. Kad tās būs, tad brauksim skatīties un saprast, cik tās izmaksā, un kā tās sevi atpelna.
***
Turpinājums sekos. Turpinājumā par Latvijas gatavību 2024- 2025 gada apkures sezonai, par dabas un klimata aizsardzības jautājumiem.
