Kādas izmaiņas šogad gaidāmas pensijās un pabalstos; kāda loma un liktenis lemts otram pensiju līmenim; vai pašreizējā pensiju sistēma ir ilgtspējīga; vai ir jēga cerēt uz vecuma pensijām šodienas divdesmitgadniekiem; kā naudas vajadzība aizsardzībai ietekmēs pensiju apmērus; cik stabila būs valdība gaidāmajās diskusijās par to, kur ņemt naudu – “nra.lv” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
Vai varam teikt, ka Latvijas iedzīvotāji, tajā skaitā pensionāri, šobrīd dzīvo labklājībā?
Labklājību kā tādu mēs nemērām, bet mērām iedzīvotāju ienākumus uz vienu cilvēku, ņemot vērā iekšzemes kopproduktu (IKP). Mēs, Labklājības ministrija, mēģinām katru gadu palielināt pensiju adekvātumu. Protams, mēdz rasties tehniskas problēmas, tomēr tās atrisinām.
Lai pensiju adekvātumu šogad varētu palielināt, nepieciešams lēmums par bāzes pensijām, kas būs balstīts uz novērtējumu par nostrādātajiem gadiem ne tikai no 1996. gada, bet attiecībā uz visu darba mūžu. Tas savā ziņā dos cilvēkiem stabilitāti un arī to, ka tiek novērtēts viņu darba stāžs. Reāli tas varētu stāties spēkā 2029. gadā, jo tad būsim pabeiguši atgriezt piemaksas tiem, kam tās tika pārtrauktas 2012. gadā. Tas ir viens no soļiem, ar kuru ejam uz priekšu.
Protams, turpināsim gadskārtējo pensiju indeksāciju - tādu, kāda tā ir bijusi. Šogad indeksēsim pensijas, kuru apjoms ir apmēram līdz 1520 eiro. Līdz ar to panāksim, ka lielākajai daļai pensiju tiks novērtēts viss apjoms. Ja mēs to nedarītu, iznāktu, ka mēs samazinātu to pensiju vērtību, kas ir virs 680 eiro. Virziens, kurā ejam, mums ir skaidrs.
Protams, visiem gribas lielākas pensijas rīt uz brokastlaiku, taču mums jārēķinās ar to, kādas ir budžeta iespējas.
Mums ir vajadzīgs arī uzkrājums, lai neiznāk tā, ka kādās krīzes situācijās nevar izmaksāt pensijas un pabalstus.
Uzkrājumus mēs tāpat vien neglabājam, bet 1,4 miljardi eiro ir ieguldīti un nes procentus speciālā budžeta uzkrājumam. Uzkrājums būtu vajadzīgs vēl lielāks. Varam mēs, protams, to vienā gadā iztērēt, bet ko darīsim pēc tam?
Mēs ļoti uzmanīgi skatāmies, kāda ir pašreizējās pensiju sistēmas ilgtspēja ilgtermiņā, ņemot vērā demogrāfisko situāciju.
Vai šogad pensijās un pabalstos ir kādas izmaiņas?
1000 eiro tagad ir ar nodokļiem neapliekamais minimums. Strādājošie pensionāri var Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) izvēlēties - 500 eiro likt uz darba algu, 500 uz pensiju.
Vēl ir indeksācija iemaksu algas apjomā.
Attiecībā uz pabalstiem, uzsvars būs uz demogrāfiju. Tagad gada sākumā, ja viss būs kārtībā ar saskaņojumiem, iesniegsim valdībā demogrāfijas plānu. Svarīgs ir bērna piedzimšanas pabalsts, bērna kopšanas pabalsta palielināšana, atbalsts ārpusģimenes aprūpei.
Šogad pārskatīsim arī pensiju 2. līmeņa iemaksas, arī komisijas naudas. Mēs uzskatām, ka apkalpošanai nav nepieciešama tik liela maksa. Tas ir ne tikai Labklājības ministrijas, bet arī Latvijas Bankas redzējums, kas par šo jautājumu ir līdzīgs.
Vai ar bērniem saistītie pabalsti var mainīties jau šogad?
Visticamāk, ka šogad vēl ne, jo budžets ir apstiprināts. Bet mums ir svarīgi nākamajos gados iet uz priekšu, lai varētu nodrošināt pabalstu pieaugumu. Jo šie pabalsti jau ilgu laiku nav pārskatīti un to adekvātums vairs nav tāds, kāds sākotnēji tika iecerēts.
Pensiju 2. līmeņa nauda tiek pārvaldīta ar mainīgām sekmēm - ir plusi, ir mīnusi. Taču neatkarīgi no tā pensiju pārvaldītājs saņem komisijas maksu. Teorētiski iespējama pat situācija, ka, ja cilvēks aiziet pensijā neveiksmīgā brīdī, viņš saņem mazāku pensiju kopā ar 2. līmeni nekā tad, ja viņam šī 2. līmeņa nebūtu. Varbūt ir pienācis laiks valstij tomēr regulēt šo jautājumu?
Ir redzami nepieciešama valsts iejaukšanās. Tāpat vairāk jāskatās, lai 2. pensiju līmeņa ieguldītāji vairāk ieguldītu Latvijā. Pašlaik tikai 8% tiek ieguldīti Latvijā. Tas ir darbs, ko turpināsim, lai varētu pensiju kapitālu palielināt un lai nav tā, tiek zaudēts no kapitāla.
Tāpat tiks panākts, ka, ja pensiju indeksācijā koeficients iznāk zem 1, tad paliek vismaz 1. Mēs neejam uz to, ka kādu apstākļu, piemēram, deflācijas dēļ varētu tikt samazinātas pensijas. To esam sen novērsuši.
Veidojot šā gada budžetu, lai pensionāri neciestu, panācām, ka neapliekamajam minimumam jābūt 1000 eiro.
Cik spējīga izturēt ilgu laika periodu ir pašreizējā pensiju sistēma?
Mēs varam prognozēt pietiekami ilgu periodu. Bet mēs paralēli strādājam arī pie citām problēmām - pie dzimstības veicināšanas, pie veselīgi nodzīvotiem gadiem. Demogrāfiju nevaram skatīties tikai vienā paaudzē, bet jāskatās visās paaudzēs, kas kopā dod zemāku mirstību un augstāku dzimstību, ko mums pēdējos gados nav izdevies panākt, neskatoties uz dažādu veidu atbalstiem.
Tie, kam pašlaik ir ap 20 gadiem, pensijā ies pēc 40 vai vairāk gadiem. Vai viņiem būs tā pati sistēma ar pensiju 2. un 3. līmeni? Vai arī būs pilnīgi kaut kas cits?
Es domāju, ka mēs neaiziesim nekur tālu no tā, kā mums ir pašlaik. 3. līmeni cilvēks pats izvēlas un krāj. Es to aicinu darīt visiem savu iespēju robežās, lai nākotnē, kad būs pabeigts aktīvā darba mūžs, pensija, savietojot visus trīs līmeņus kopā, būtu tuva vismaz tam atalgojumam, kāds tika saņemts strādājot. Pasaulē nekas īpaši jauns nav izdomāts. Es nedomāju, ka cilvēku finanšu pratība būs tik liela, ka katrs varēs pats krāt savu pensiju un varēs atteikties no pensiju sistēmas ar tās trim līmeņiem.
Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums palielinās. Vai valsts budžets būs pietiekams - vai būs tik daudz strādājošu cilvēku, kas spēs uzturēt tik daudz pensionāru?
Tāpēc svarīga ir ekonomiskā attīstība, inovācijas - galvenais, lai tiek saražots produkts ar aizvien lielāku pievienoto vērtību. Tādā veidā var nodrošināt paaudžu solidaritāti, ka tie, kas strādā, ir spējīgi samaksāt pensionāriem. Citu iespēju nav.
Ja ir ekonomiskā attīstība, tad spējam nodrošināt pensijas un šobrīd arī uzkrāt.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) nupat sacīja, ka vajadzēs aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP. No kurienes viņš ņems naudu? Vai nebūs tā, ka ņems no visvājākā - no pensionāriem, no pabalstu saņēmējiem? Nav jau tikai aizsardzības vajadzības vien. Vēl būs jāsamaksā Martinam Gausam alga, jābūvē dzelzceļš, pērkot luksusautomašīnas projekta virzītājiem. Kāds liktenis sagaida “pensiju grozu” šajos strīdos?
To arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pateica, ka 5% ir mērķis, uz kuru ejam. Bet neejam jau tikai viena gada griezumā un daļu balstām uz militāro ražošanu.
Mums ir sociālās apdrošināšanas sistēma - mēs apdrošināmies konkrētām situācijām - vai nu tas ir bezdarbs, vai slimība, vai vecuma pensija. Bet speciālajā budžetā nedrīkst jaukties. Tas būtu kā ar cirvi labot pulksteņa mehānismu.
Aizsardzības izdevumiem avots ir pamatbudžets un, iespējams, arī struktūrfondi, lai var attīstīt militāro ražošanu un lai naudu nevis izpleterētu, bet ieguldītu nākotnē. Tas mums dos ekonomisko drošību un stabilitāti.
2008. gadā “ar cirvi” tika iebraukts pensiju “pulksteņa mehānismā”, pagrābjot naudu no pensiju fonda. Jādomā, ka valdībā par pensijām un citām tēmām vēl būs spraigas diskusijas. Cik stabila ir valdība?
Valdība ir daudz ko jau lēmusi. Ir vērtēts, kā samazināt administratīvos izdevumus. Nākamais ir bijis funkciju pārskatīšana - iespējams, ir funkcijas, kas valstij nav jādara un to var darīt pašvaldības vai privāti uzņēmumi. Ir daudzas lietas, kuras var darīt vai nedarīt valsts.
Nupat valdības sēdē skatījām jautājumu par bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Bija divi pilotprojekti, kuri turpinās tālāk. Jo šie projekti ir vajadzīgi. Jo katrs bērns ir vajadzīgs. Mums jāskatās, lai katrs bērns ir sabiedrībā un lai ir sabiedrībai noderīgs.
