Ko viņš darītu, ja būtu premjeres vietā, kā vajadzētu rīkoties, lai budžetā ienāk nauda aizsardzībai. Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru Māri Gaili.
Kaķis ieguvis “Oskara” balvu. Jums ar kino ir senas attiecības. Kādas ir jūsu emocijas par “Straumes” uzvaru?
Esmu priecīgs. Tas ir kolosāli. Ļoti augstu jānovērtē producenti - bez viņiem tās lietas tik veiksmīgas nebūtu. Ja nebūtu tāds producents kā Matīss Kaža, tad nekas nebūtu sanācis. Tas ir lielisks tandēms - Matīss Kaža un Gints Zilbalodis.
Man bija līdzīgs tandēms ar Augustu Sukutu, un mēs bijām pāris, kas varēja brīnumu lietas izdarīt. Es biju kā producents un Augusts kā režisors. Radījām kinofestivālu “Arsenāls” un vēl daudz visu ko.
Tāpat tagad redzu, ka ir Zilbaloža un Kažas tandēms, kur katrs dara savu darbu un kopā ir sinerģija. No sirds apsveicu viņus!
Ko jūs rīkotos, ja jūs būtu Evika Siliņa?
Es nevaru būt Evika Siliņa, bet tikai pats es, un, protams, mani neaicinās būt par premjeru, un es to arī neuzņemtos.
Bet, ja man jāveic šāds domu eksperiments, tad es uzaicinātu koalīcijā “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību, runātu ar “Jauno vienotību”, bet ne tādā veidā, ka šai partijai tiek noteicošā loma, kā tas bija pēc vēlēšanām. Mana prioritāte būtu, protams, aizsardzība, tāpat arī cilvēkataudze un izglītība - tās būtu manas valdības galvenās prioritātes.
Ministri atrastos, prioritātes tiktu sasniegtas, tauta varētu uzelpot.
Aizsardzība ir arī Evikas Siliņas valdības prioritāte...
Aizsardzībai ir vajadzīga nauda, bet tā ir labāk jāmenedžē. Profesionāļi to tad arī darītu.
Vai birokrātija tiešām ir šausmīga?
Birokrātija ir izvirtusi pilnībā. Birokrātus interesē tikai un vienīgi process, viņi visi raustās par savām vietām, viņi raksta aizvien garākus un garākus papīrus.
Man Ķīpsalā ir privātmāja, un sētā nokalta koks. Es uzrakstīju Rīgas domes Attīstības departamentam, lai atļauj man nocirst koku. Atnāca inspektors, apskatījās, konstatēja, ka koks ir nokaltis. Pēc kādām dienām es saņēmu ārprātīgu papīru uz četrām ar pusi lapām.
Kāds taču bija pūlējies to rakstīt! Tur bija neticamas muļķības sarakstītas. Parasti ierēdņi dara tā, ka pārraksta iesniegumu un tad sniedz atbildi, citējot visādus Ministru kabineta noteikumus un likumus, ja tie attiecas uz lietu. Atbildē man bija arī tas, bet ne tikai - veselu puslappusi bija citāts no nelaiķa, zvērināta advokāta Andra Grūtupa grāmatas, kurā viņš komentē likumdošanas aktus.
Un man tas viss jālasa! Un kāds taču to ir rakstījis! Visu to garo penteri. Un pašās beigās bija norādīts, ka trūkst manas sievas paraksta, kas ir līdzīpašniece. Tā vietā, lai uzrakstītu vienu teikumu, ka vajadzīgs manas sievas paraksts, viņi sacer murgojumu uz četrarpus lapām!
Bet tā ir visur - visa sistēma ir nenormāla! Kādreiz, es nerunāju par pavisam seniem laikiem, bet pirms dažiem desmitiem gadu, vajadzēja uzzīmēt māju, kāda tā būs, bija licencēti konstruktori, kas uzrasēja, kā to vajag konstruēt - tās bija pāris plānas mapītes. Apskatījās, ka tas atbilst noteikumiem, un varēja rullēt tālāk.
Tagad tiek pierakstīts desmitiem tūkstoši lappušu. To visu vajadzētu ar sūnainu koku iztriekt - lielāko daļu no šiem liekēžiem! Protams, ka būvniecībā celtnei jāatbilst noteikumiem, bet ne jau ar šādu nenormālību, kāda pastāv pašlaik.
Es runāju par būvniecību, kas ir nozare, kuru pārzinu, taču ir vēl neskaitāmas citas nozares, kas ir pārbirokratizētas. Birokrātu skaits pret iedzīvotāju skaitu ir ļoti liels, un birokrātu algas arī ir nesamērīgi lielas. Viņi tikai tērē, bet neko nerada.
Nav jau arī tā, ka to varētu teikt par pilnīgi visiem - ir cilvēki, kas strādā labi, taču daudzus vajag atlaist. Ja neatlaiž cilvēkus, tad nav iespējams samazināt birokrātiju. Ar to jānodarbojas vai nu Evikai Siliņai pašai, vai jānozīmē kāda speciāla amatpersona, kurai jādod plašas pilnvaras atlaist liekos valsts pārvaldes darbiniekus.
Bet dažādi pētījumi rāda, ka birokrātijas slogs Latvijā esot apmēram tāds pats kā Igaunijā un Lietuvā, bet Skandināvijas valstīs ierēdņu daudzums pret iedzīvotāju skaitu ir daudz lielāks nekā Latvijā. Tie esot mīti par ierēdniecības milzīgajām algām un viņu skaitu...
Bet tie pētījumi jau arī ir kaut kas vienreizējs, un tur varētu papētīt, ko tie pētnieki pētī. Ir desmitiem un simtiem doktora disertāciju, kas tiek apmaksātas ar lielām naudām, par tādām tēmām, kas ir... nu... piemēram, lezbiešu dzeja. Ar visu to progresīvo, kreiso kustību saistītas lietas. Papilnam ir tā! Ir jāpēta arī humanitāras lietas, taču, pēc manām domām, vismaz divas trešdaļas šo humanitārās jomas disertāciju būtu jāizmet papīrgrozā.
Vai triju ministru nomaiņa dos restartu un uzrāvienu?
No tā nu gan nekādu restartu neredzu. Tas, ka slikti strādāja Kaspars Briškens, bija acīmredzams - viņu vajadzēja jau pirms pusgada vai gada atlaist.
Es savas īsās valdīšanas laikā piecpadsmit mēnešos atlaidu piecus ministrus. Ģirtu Valdi Kristovski palūdzu aiziet, jo viņam bija jāuzņemas politiskā atbildība par ieslodzīto masveida izbēgšanu no cietuma Jelgavā.
Sanāca ziepes ar skolotāju streiku, un nācās aiziet izglītības ministram Jānim Vaivadam.
Bet savas valdības aizsardzības ministru atlaidu tāpēc, ka viņš man meloja. Nedrīkst melot savam premjeram!
Tā ir jārīkojas, un, ja premjers nav spējīgs atlaist ministrus, kuri “nevelk”, tad viņš visticamāk nevar vadīt valdību.
Vai Anda Čakša un Uldis Augulis tik ļoti “nevilka”? Vai nebija vairāki citi ministri, kuri daudz vājāki?
Par Čakšu esmu dzirdējis, ka tā bijusi kļūda - ka viņas iesāktā augstākās izglītības reforma bijusi pareizā virzienā un viņai vajadzēja turpināt. Nav saprotams, kāpēc viņu atlaida. Kaut kādas spēlītes, bet aizspēlējās sazin kur.
Viens no veidiem, kā iegūt naudu budžetā, ir celt nodokļus...
Priekš kam jāceļ nodokļi, ja milzīga nauda ir nevajadzīgu funkciju veikšanā? Vajadzētu nodokļus samazināt dažās jomās. Mēs jau nupat pacēlām nodokļus.
Akcīzes nodokli jau redzam...
Tas ir tikai par dzeršanu, pīpēšanu un braukšanu, bet pacelts ir arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Vai to aizmirsām? Man, piemēram, pensija tagad ir mazāka.
Otrs naudas ieguves veids ir aizņemšanās...
Runa par to, ka varbūt Eiropas Savienības līmenī tiks atļauts pārsniegt atļauto budžeta deficītu, ja nauda tiek novirzīta aizsardzībai? Jā, aizsardzība ir svarīga lieta un svarīgāka par jebko citu. Bet es vēlreiz uzsveru, ka ir jāpārskata valsts tēriņi birokrātijas uzturēšanai - tas ir svarīgākais, kas jādara!
“airBaltic” un “Rail Baltica”. Vai jums arī mēdz būt tāda sajūta, ka valdība un šo uzņēmumu vadība visu sabiedrību uzskata par idiotiem un ņirgājas par tautu?
Tur tiešām ir daudz par ko brīnīties. “Rail Baltica” ir vislielākās investīcijas, visnopietnākais darbs tur būtu jāveic, tas ir ārkārtīgi svarīgs infrastruktūras projekts, taču gadiem ilgi nepievērš tam uzmanību, neskata jautājumus. Tiek būvēta stacija, bet netiek būvēts dzelzceļš. Ar staciju necik tālu nevar aizbraukt.
Ko vajadzētu darīt? Es esmu par to, ka jāturpina - jāmēģina pārlikt naudu no nozarēm, kas neiztērējas - simti miljonu Eiropas fondu naudas netiek apgūti. Jo mēs nemākam sagatavot projektus, nemākam tos realizēt. Tas ir traki.
Pašlaik vajadzētu atrast iespēju pārnest naudu uz “Rail Baltica”, atrast spējīgu vadītāju, kas to var nomenedžēt, un būvēt dzelzceļu. Līdz šim ir darīts jebkas cits, tikai ne būvētas sliedes. Kas tad tas ir?
“airBaltic” ir ieguldīts vairāk nekā pusmiljards eiro nodokļu maksātāju naudas. Ko vajadzētu darīt ar šo aviokompāniju?
Protams, ir jauki, ka ir šāda aviokompānija, kas Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti ērti - liekam uz savu “airBaltic” un lidojam. Tas maksā naudu. Bet, ja tas maksā pusmiljardu, tad, iespējams, tas ir pārāk dārgi.
Ja ir iespējams glābt šo nacionālo aviokompāniju, tad vajadzētu mēģināt to darīt; ja nav iespējams, tad neko darīt.
Pavisam nesen šādu jautājumu vēl nebija, taču tagad tie ir un tie rada bažas: Vai NATO vēl pastāvēs? Vai Amerika nav nostājusies ļaunuma pusē?
Gribas ticēt, ka tā nav. NATO ir pārāk nopietna un sena organizācija. Visu ko var sagraut, bet vai var sagraut NATO? Šaubos, vai ASV ies tik tālu, jo tad Amerika var zaudēt lielu daļu savas globālās ietekmes. Un es nedomāju, ka ASV gribētu no šīs globālās ietekmes šķirties - tas nešķiet loģiski.
Pašlaik šķiet, ka visa pasaule ir prātā sajukusi.
Pagaidām neizskatās labi, bet es vēl joprojām ceru, ka kaut kas pamainīsies uz labu - esmu neglābjams optimists.
Būtu labi, ja Tramps “salektos” ar Putinu. Ja tā būtu, tad mēs redzētu, kā tas kuģītis pagriežas pretējā virzienā.
