Laikā, kad par sevišķi aktuāliem profesionālās izglītības procesa veidotājiem kļuvuši digitalizācijas, globalizācijas un internacionalizācijas koncepti, vairs nav pamata diskusijām par tehnikumu konkurētspēju uz citu izglītības iestāžu fona. Tomēr vēl joprojām netiek pietiekami uzsvērts fakts, kā šo konceptu ietekmē šobrīd Latvijā mainās un stereotipus lauž profesionālās izglītības iestādes. Tieši starptautiski pieredzes apmaiņas projekti eskalē Latvijas profesionālās izglītības izaugsmi un izglītojamo prasmju attīstību ar rezultatīvu konkurētspēju.
Pēdējās desmitgades laikā Latvijā būtiski mainījies profesionālās izglītības iestāžu koncepts. Par nozīmīgu šī procesa katalizatoru kļuvusi sadarbība ar nozari un darba devējiem, nodrošinot zināšanu pārnesi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā.
Sadarbība ar ārvalstu partneriem ir absolūta nepieciešamība. Tā nav ekstra un nav iegriba, tā ir mūsdienīgas izglītības likumsakarīga sastāvdaļa.
Ceļošana un došanās uz citām valstīm nav vien fiziska robežu pārkāpšana, tā ir arī prāta, uztveres un tradīciju robežu atvēršana mūsu izglītojamajiem un pedagogiem. Atvērto robežu un brīvas pārvietošanās rezultātā mainās arī mūsu sabiedrība, kurā arvien vairāk ienāk dažādu rasu, tautu un kultūru pārstāvji. Profesijās, kur īpaši svarīgi ir iepazīt klientu, tā unikalitāti un īpatnības, nepieciešams iepazīt arī klienta vidi un kultūru. Ne mazāk nozīmīgs aspekts par labu pieredzes apmaiņai starptautiskā līmenī ir arī darba tirgus iepazīšana - dažkārt arī tādu iekārtu un procesu iepazīšana, kas Latvijā vēl nav pieejami un netiek pielietoti. Ņemot vērā, ka darba tirgus ir visa Eiropa un vēl tālāk - ir jāapgūst dažādas inovācijas, iekārtas un metodes, kas nav pieejamas šeit. Turklāt nereti šādi iespējams apvienot arī pieredzes apmaiņas braucienu ar dalību starptautiskā konkursā. Tad to jau uzskatām kā perfektu kombināciju, lai mācītos testēt savas spējas.
Rīgas Stila un modes tehnikums (RSMT) mērķtiecīgi veido sadarbības partneru loku - apmaiņas un sadarbības projektos redzētais iedvesmo kļūt spējīgākiem, radīt izglītojamajiem vidi, kurā ir vēlme atrasties un mācīties. Inovatīvām mācību vidēm, kas iepazītas ārzemēs, ir iespēja kļūt par realitāti Latvijā. Šādi, pateicoties pieredzes apmaiņas un mobilitātes projektiem, tehnikumā ieviesti neskaitāmi jauninājumi, piemēram, jaunas tehnoloģijas mācību procesa dažādošanai. Tā, iedvesmojoties no kolēģiem Lietuvā, tehnikumā izbūvēta mūsdienīga analogo fotogrāfiju attīstīšanas darbnīca, gūstot pārliecību, ka šādas iekārtas ir nepieciešamas un attiecīgo zināšanu apguvi nedrīkst izslēgt no mācību programmas. Pateicoties šādiem Eiropas Savienības finansiāli atbalstītiem projektiem, tiek ieviestas arī jaunas mācību procesa organizācijas nianses. Šogad, piemēram, tiek noslēgta viena no šādām aktivitātēm - vērienīgais Erasmus+ mācību mobilitātes projekts “Māceklis šodien - meistars nākotnē”, kas veicinājis to, ka izglītojamie pēc mācībām vai praksēm ārvalstīs atgriežas Latvijā pieredzes un iespaidu bagātāki, ar skaidrāku nākotnes vīziju.
Tādi projekti kā “Māceklis šodien - meistars nākotnē” ir ļoti izšķiroši ne vien izglītojamo personīgajā, bet arī pedagogu profesionālajā izaugsmē. Divu gadu periodā, līdz brīdim, kad Covid-19 pandēmija ieviesta korekcijas, 73 personas no Rīgas Stila un modes tehnikuma, pārstāvot Latviju un Rīgu uz starptautiskās profesionālās izglītības skatuves, ieguva iespēju pilnveidoties, papildināt zināšanas, kā arī dažādot ne vien profesionālo, bet arī kultūras pieredzi. Turklāt pieredzes apmaiņas projekti profesionālās izglītības nozarē pilda arī turpmākā karjeras ceļa padomdevēja funkciju: liek pārliecināties par izvēlētās profesijas piemērotību un vēlreiz atgādina par jebkurā karjerā tik ļoti nozīmīgo - darīt to, kas atbilst personīgajām interesēm, vērtībām un spējām.
Vien uzņemoties iniciatīvu, kļūstot novatoriskiem un veidojot sadarbības, iespējams veidot vienotu, spēcīgu un progresīvu Latvijas profesionālo mācību iestāžu tīklu. Tādu, kas organiski iekļautos vienotajā Eiropas izglītības telpā un veicinātu to, ka arī mācību programmas un mācību rezultātu vērtēšanas sistēma kļūtu vienota, izprasta un pieņemta. Dalība starptautiskajos projektos veicina Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (ECVET) principu vienotu iedzīvināšanu un lietošanu arī profesionālās izglītības iestādēs, ne tikai augstskolās. Šis ceļš uz vienotu Eiropas izglītības telpu profesionālajā izglītībā ir izaicinošs, bet kopējās Eiropas kontekstā nepieciešams un neizbēgams. Latvijas profesionālās izglītības iestādes Eiropas izglītības telpā var sniegt tikpat lielu ieguldījumu, daloties ar savām mācību procesa niansēm, kā saņemam no ārvalstu kolēģiem, dažās jomās pat par galvas tiesu pārspējot kolēģus ārvalstīs.
Nozīmīga ir ne tikai zināšanu apmaiņa, bet arī kādos rezultātos tā atspoguļojas. Darba devējiem jāturpina aktīvi piedalīties un ieguldīt nākotnē, jānodod zināšanas nākamajiem profesionāļiem. Pieaugot sabiedrības vidējam vecumam, mainoties darba tirgum, izglītojamais šodien vairs nav tikai pusaudzis, kas pēc pamatskolas beigšanas izvēlējies iegūt uz profesiju orientētas zināšanas. Tie ir arī pieaugušie, kas izvēlējušies pilnveidot prasmes, izmēģināt spēkus jaunā profesijā. Tādējādi arī pieaugušajiem dalība šādos projektos kļūst par ārkārtīgi svarīgu pagrieziena punktu profesionālajā izaugsmē. Mums ir svarīgas tradīcijas un pieredze, tajās balstās bāzes zināšanas un prasmes, taču novitātes, mūsdienīgas tehnikas, tehnoloģijas un līdzekļi ir neatņemama modernas profesionālās izglītības sastāvdaļa. Tāpēc pastāvīgi jāpilnveidojas un jāmācās ir ikvienam.
Lai ieviestu ievērojamas izmaiņas nozarē lokāli, ir jāiekļaujas starptautiskajā vidē. Tieši šāda proaktīva darbība varētu kļūt par fundamentu tam, lai nākotnē stereotipi par profesionālās izglītības iestādēm mazinātos, priekšplānā izvirzot augsti kvalificētu un konkurētspējīgu topošo profesionāli. Darbs pie profesionālās izglītības iestāžu kartēšanas nozaru un ģeogrāfiskajā nozīmē, kā arī reputācijas celšanas pēdējos gados ir bijis ļoti intensīvs. Profesionālā izglītība ir pirmā izvēle motivētākajiem, pārliecinātākajiem un uzņēmīgākajiem. Profesionālās vidusskolas, tehnikumi mainās cauri laikiem, paši veidojot katrs savu unikālo piedāvājumu un tēlu, savu sekotāju un paplašinātās ģimenes loku. Nākotnē profesionālās izglītības iestādēm ir potenciāls kļūt arī par sabiedrības dzīves centru, par jaunu zināšanu un informācijas nesēju un sabiedrības izglītības centru plašākā nozīmē, gan attīstot profesionālās informācijas nodošanu, gan sabiedrības izglītošanu, gan arī personību izaugsmes vietu.
Domāt, darīt, zināt, būt. Četri pedagoģijas un izglītības pamatpīlāri, no kuriem “būt” ir jāizgaismo. Pārmaiņu laikā, kur valda uz izglītojamo centrēta izglītība, ir jāatrod būtiskais līdzsvars starp sevi kā indivīdu, sabiedrības normām un prasībām un izglītības sistēmu. Šādi, esot vairāk sev pašam, mazāk kādam citam, vienoti un centrētā formā notiek droša nākotnes transformācija. Protams, nekas nav droši zināms vai garantējams, tāpat profesijas un kvalifikācijas, taču riskus iespējams mazināt, analizējot darba tirgus prasības, tendences un investīciju virzienus, ņemot vērā automatizācijas paredzamo ietekmi uz atsevišķām profesijām un nozarēm. Prasme būt unikāliem, apzināties, ka esam svarīgi un nozīmīgi, ar savu kultūru un tradīcijām, uzsverot un atklājot katrs savu unikalitāti, kopā mācoties un nododot savas prasmes un zināšanas - vien tā mēs varam augt. Katrs pats un visi kopā.
