Valdošās koalīcijas politiķiem tādi jēdzieni kā „atklātība”, „caurspīdīgums”, „demokrātija” un „tiesiskums” ir derīgi tikai tad, kad tie jālieto kādās priekšvēlēšanu reklāmās, arī uzstājoties televizorā. Tiklīdz uzmanīgāk paraugāmies uz šo kungu un dāmu praktisko darbību, paveras skaudra kontrasta aina. Darbi ir tieši pretēji tiem principiem un vērtībām, kas tiek lozungotas.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija, JKP) jau ilgi un neatlaidīgi brauc pa nosprausto kursu atņemt augstskolām autonomiju un uzmesties tām par uzraudzi un vagari.
Kāpēc viņa tā dara? Oficiāli tas tiek pasniegts mirdzoši tīkamā iepakojumā. Valdībā iepriekš akceptētais konceptuālais ziņojums paredz izveidot un ieviest valsts dibināto augstskolu iekšējās pārvaldības sistēmās augstskolu padomes, kas spētu „efektīvi garantēt augstākās izglītības institūciju autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu”.
Reālajā dzīvē tas gan izskatās mazliet citādāk. JKP un citām partijām ir problēmas ar naudu. Lai gan pretēji visām ētikas un saprāta normām politiskā elite pati sev piešķīra treknu finansējumu no nodokļu maksātāju kabatām, ar to tik un tā ir par maz. Lai partija justos zirgā, tai nepieciešami lojāli cilvēki, kas nerunā pretī un izpilda uzdevumus, vajag, lai partijai pietuvinātajā ļaužu apritē cirkulē naudiņa.
Viens no veidiem, kā šo problēmu savulaik risināja no skatuves tagad jau aizgājusī pagājušā gadsimta politikāņu plejāde, ir izmantot parazītiskas barotnes jeb valsts uzņēmumu padomes, kurās tiek iebīdīti savi cilvēki. Ar amatu padomēs viņi tiek piejaucēti un varbūt arī atskaita kādu daļu no padomē saņemtā atalgojuma partijas bonzām. Darbiņš padomē nav putekļains - nu varbūt dažreiz jāsapulcējas papļāpāt padomes sēdē, jāparaksta kāds papīrs. Tagad kovida laiks ir parādījis, ka pat tas nav nepieciešams - var sēdēt pludmalē un pļāpāt attālināti, un arī parakstīties var elektroniski. Bet atalgojums par šādu darbu nav gluži lielveikala kasieres līmenī. Atalgojums ir visnotaļ pieklājīgs.
Saskaņā ar JKP ieceri Latvijas augstskolās tiks izveidotas padomes. Padomju vara ir vajadzīga tāpēc, ka augstskolām mēdz būt kādi īpašumi, kurus aiz partijām aizkulisēs stāvoši vīriņi labprāt ievilktu nāsīs. Ja augstskola darbojas autonomi, tā var nesaprast, kam un par kādu cenu kaut ko pārdot, bet, ja būs padomes, tad lieta būs sakārtota.
Tā būtībā arī ir visa „labas pārvaldības” doma, kamdēļ tiek veikti „uzlabojumi” normatīvajos aktos.
Lai būtu vēl „caurspīdīgāk” , caur Saeimu tiek stumts ierosinājums samazināt publiski redzamo daļu no augstskolas padomes locekļu amatpersonu deklarācijām.
Jau ir izdomāts, kā paslēpt no sabiedrības acīm, kas augstskolu padomju locekļi ir par putniem, cik viņi pelna un kas viņiem maksā.
Kaut ko jau atsviedīs redzēt arī žurnālistiem un sabiedrībai, bet tā būs tikai padomē saņemtā nauda un amatu uzskaitījums. Tauta, ja tai būs interese, varēs to brīvi lasīt un neko nesaprast.
Ceļš uz ieceru īstenošanu nav viegls, jo Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien lēma atlikt grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tie ir tie grozījumi, kas paredz samazināt publiski redzamo daļu no augstskolas padomes locekļu amatpersonu deklarācijām.
Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka virkne kašķīgu deputātu un nozares pārstāvju nesaprot, kāpēc augstskolu padomēs, kuru darbība patlaban vēl nav skaidra, strādājošajām amatpersonām vajadzētu nodrošināt deklarācijā iekļautās informācijas daļas noslepenošanu. Lūk, vēl ir kādi muļķīši, kas nesaprot, kā atklātībai par labu nāks slepenība!
Taču gan jau gudrie augstskolu pārvaldības atklātības nodrošinātāji ņems virsroku un iebīdīs nepieciešamos grozījumus likumā vai nu pa parādes, vai pa sētas durvīm. Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētie likuma grozījumi ir atlikti tikai pagaidām. Jādomā, ka pasākumu samenedžēs tā, ka padomju locekļu ienākumus slēpjošie grozījumi interešu konflikta likumā stāsies spēkā vienlaikus ar augstskolu likuma grozījumiem, un aizklātība būs lieliski legalizēta.
Bezkaunīgi orveliskā likumdošana būtu jāpamana tām nevalstiskajām organizācijām, kas vismaz deklaratīvi ir pozicionējušās kā atklātības un antikorupcijas cīnītājas. Bet laikam jau nevar? Organizācijai, kas varas korumpēta, grūti kaut ko pukstēt pretī slepenībai un korupcijai.
