9.maija atskaņas: Īstais varonis bija restorāns “Kūriņš”

Šis nav optisks māns. Kremļa ietekmes aģentiem koronakrīzes apstākļos izdevies saorganizēt neticami lielu pasākumi. Pēc Iekšlietu ministrijas aprēķiniem – piedalījās aptuveni 25 000 cilvēku. Centrā Tatjana Ždanoka. Līdzās viņas svīta © Ģirts Ozoliņš/F64

9. maijā notikušās svinības pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa aizvainojušas ļoti daudzus latviešus, un šoreiz ne tikai tāpēc, ka ikgadējais festivāls veltīts Latvijas okupācijas faktam, bet arī koronakrīzes kontekstā. Pamatnācija tika diskriminēta pēc etniskās pazīmes. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens gan apgalvo, ka Kolorādo vaboles krāsu lentīšu tūkstoši pieminekļa pakājē bijis optisks māns.

4. maijā latviešu nācija un tās draugi paklausīgi sēdēja mājās, jo pat armijas parāde par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai tika atcelta. Jo pavēlēts distancēties. Tikmēr svinības par godu Latvijas Republikas okupācijai noritēja faktiski netraucēti - drošā policijas uzraudzībā.

Ministri formāli paskaidrojas

Daži administratīvo pārkāpumu protokoli tika sastādīti, bet tā notiek katru gadu. Piemineklis “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” pulcē ne tikai sarkanas neļķes, komunistisko simboliku un Krievijas ietekmes aģentus, bet arī alkoholiķus, huligānus un visādus sabiedriskās kārtības traucētājus. Tie arī sodīti. Taču nav apstrīdams fakts, ka pieminekļa pakājē atradies liels ļaužu pūlis, kas netika izklīdināts vai kā īpaši vadīts. Visas dienas garumā tie bija 25 tūkstoši. Jā, taisnība - šiem 25 tūkstošiem tika rekomendēts ieturēt 2 metru distanci. Tagad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieprasījis no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena formālus paskaidrojumus, it kā valdība nebūtu zinājusi, ka 9. maijā Latvijai nedraudzīgi noskaņoti cilvēki pulcēsies savā ikgadējā pasākumā. Un ministrs arī formāli paskaidrojis gan premjeram, gan arī plašākai sabiedrībai, ka tur pie pieminekļa viss bijis kārtībā: “nebūtu pareizi iekšlietu dienestu darbu vērtēt pēc atsevišķām, sociālajos tīklos izvietotām fotogrāfijām vai video, kas no zināma leņķa var radīt optisko mānu”.

Vatei parāda durvis

Lai nu politiķi tagad apspriež Uzvaras parka optiskās ilūzijas un to, cik sekmīgi “netika pieļauta masveida agresija, alkoholisko dzērienu lietošana un rupji sabiedriskā miera un kārtības traucējumi”.

Tikmēr nacionāli noskaņotu latviešu aprindās par īstajiem 9. maija varoņiem atzīti nevis Kariņš, Ģirģens un viņu specdienesti, bet Jūrmalas restorāna “Kūriņš” saimnieks Arnis Ābelītis.

Viņš izlicis no savas iestādes Latvijas okupācijas svinētājus, kas atteicās noņemt “kolorādo” lentes. Par to svinētāji sūdzējās tīmeklī, viņu domubiedri šausminājās, bet latviešu publika priecājās par sabiedriskā ēdinātāja drosmīgo rīcību.

Ekrānšāviņš

Fašistiska vilšanās

Sašutusi ir kāda Nadja Petrova, kura ar ģimeni “Dižās uzvaras dienā” devās “Kūriņā” pusdienot: “Taču mums, ar Georga lentēm, agresīvs restorāna saimnieks, starp citu Jūrmalas domes deputāts Arnis Ābelītis, pieprasīja noņemt Georga lentes vai vākties prom no viņa restorāna. Mēs, protams, neko nost neņēmām, pagriezāmies un aizgājām!!! Pretīga sajūta bija, ne izstāstīt!!! Dzīvē kāju vairs nespersim šai fašistiskajā vietā.” Un fašismu šie aizgājēji saskatīja arī restorāna latviešu spēka zīmju dekoros. (Jāprecizē gan, ka Ābelītis nav Jūrmalas domes deputāts, taču agrāk ar politiku patiešām nodarbojies.)

Šķietami maznozīmīgais incidents internetā iedarbināja Kremļa troļļu fermu, kas sāka intensīvi kritizēt restorānu, ka tur viss slikti un briesmīgi. Bet arī pašmāju nacionālistu laumiņas centās kā nu varēdamas un visādi slavēja gan saimnieka pareizo rīcību, gan ēdienu un apkalpošanu. Tuvākais laiks rādīs, vai un kā šī bezmaksas reklāma sekmēs “Kūriņa” apgrozījumu. Sezona ir tikko atklāta.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".