Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startē 15 kandidātu saraksti, un katra no iesniedzējpartijām cer, ka tieši viņu izvirzītais pilsētas mēra kandidāts iegūs Rīgas pilsētas atslēgas. Starp mēra amata kandidātiem lielākoties ir turīgi ļaudis, no kuriem dažu ienākumi mēnesī pārsniedz pat premjera atalgojumu.
No Rīgas mēra amata kandidātiem neapšaubāmi turīgākais ir Valērijs Petrovs (politiskā partija “Alternative”). Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš pērn nopelnījis aptuveni 107 tūkstošus eiro, bet uzkrājumos bijuši 240 tūkstoši. 37 tūkstošus eiro 2019. gadā viņš nopelnījis, konsultējot Rīgas Centrāltirgu, 57 tūkstošus, strādājot “Rīgas namu pārvaldniekā” un vēl 13 tūkstošus Rīgas domē. Salīdzināšanai ‒ Valsts kanceleja premjeram Krišjānim Kariņam pērn algā izmaksāja aptuveni 66 tūkstošus eiro.
Tik lielus ienākumus pērn nav guvis neviens cits no Rīgas mēra amata kandidātiem, kuru amatpersonu deklarācijas ir pieejamas VID datu bāzē. Lindas Ozolas (Jaunā konservatīvā partija), Viļņa Ķirša (Jaunā Vienotība) un Oļega Burova (“Gods kalpot Rīgai”) ienākumi pērn nedaudz pārsnieguši 80 tūkstošus eiro, bet tie visi nebija atalgojums par darbu. L. Ozola, piemēram, pērn ieguvusi 48 tūkstošus eiro no īpašuma pārdošanas. Vilnis Ķirsis bez algas no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Rīgas domes pērn saņēma arī ievērojamas dividendes no SIA “Fors Fortis”, kur viņam pieder kapitāldaļas. O. Burovs pērn saņēma algu no Rīgas domes (37 tūkstoši eiro), no Rīgas brīvostas pārvaldes (15 tūkstoši eiro), no Rīgas starptautiskās autoostas (nepilnu tūkstoti eiro) un vēl 32 tūkstošus eiro no “Luminor Bank”.
Viktora Valaiņa (Zaļo un zemnieku savienība) un Ralfa Nemiro (politiskā partija KPV LV) ienākumi pērn bija nedaudz mazāki par 70 tūkstošiem eiro. Mārtiņa Staķa (“Attīstībai/Par!” un “Progresīvie”) ienākumi pērn svārstījās ap 40 tūkstošiem eiro, Eināra Cilinska (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”‒ “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Reģionu apvienība) - ap 20 tūkstošiem eiro.
Arī uzkrājumi tik lieli kā V. Petrovam nevienam citam mēra amata kandidātam valsts amatpersonu deklarācijā nav uzrādīti. Patiesībā tikai daļa no kandidātiem bija izveidojuši uzkrājumus. Pilnībā bez uzkrājumiem jeb no rokas mutē pērn dzīvoja V. Ķirsis un O. Burovs. Tiesa, Oļegs Burovs ir arī vienīgais, kurš kādam ir aizdevis naudu.
Lielākās parādsaistības (127 tūkstošu eiro apmērā) ir Vilnim Ķirsim. Parādsaistības ir arī citiem mēra kandidātiem, piemēram, V. Valainim, R. Nemiro, L. Ozolai un Konstantīnam Čekušinam.
Čekušins Rīgas domes vēlēšanās startē ar pirmo numuru sarakstā, ko iesniegusi “Saskaņa”. Viņš nekad nav bijis amatpersona, līdz ar to viņam līdz šim nav bijis pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, tomēr Neatkarīgajai viņš atklāja ziņas, kādas būtu jāiesniedz
šādā deklarācijā. Viņam pieder 4 istabu dzīvokļa 1/2 domājamās daļas, automašīna “Mercedes Benz B 170” (2004. gads), viņš ir sakrājis 5000 eiro skaidrā naudā, uz viņa vārda ir nostiprināta hipotēka par 29 484,22 eiro. Pensiju 3. līmenī sakrāti 33 300,55 eiro, bet uzkrājums ar dzīvības apdrošināšanu ir 4911,11 eiro liels. Vienīgais, ko K. Čekušins neatklāj, ir pagājušajā gadā gūtie ienākumi, jo “saskaņā ar Darba likuma normām darba devējs informācijai ir noteicis komercnoslēpuma statusu”.
