Ieviešam skaidrību – kam un cik ilgu jāizolējas Covid-19 risku dēļ

NEMAINĪGI. Personām, kuras atgriežas no ārzemēm, ir jāpavada pašizolācijā 14 dienas, jo tieši tik ilgs ir vīrusa inkubācijas periods © Ģirts Ozoliņš/F64

Mazinoties noteiktajiem ierobežojumiem un pieaugot personu skaitam, kas dodas ārpus Latvijas, Veselības ministrija nolēmusi, ka arī turpmāk ikviens, kuram būs aizdomas par inficēšanos, varēs veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu. Tāpat arvien vairāk cilvēku skar obligāts noteikums pašizolēties pēc atgriešanās no Covid-19 visvairāk skartajām valstīm, kuru saraksts ar katru nedēļu papildinās.

Veselības ministrija joprojām iesaka pašizolēties uz 14 dienām vienatnē, taču vairs kategoriski neiebilst, ja atceļojušais no ārzemēm pašizolēsies ģimenes lokā. Savukārt pašizolētā radinieka klātbūtne mājās nenozīmē kādus ierobežojumus citiem, vienkārši visiem jāseko līdzi savam veselības stāvoklim, bet doties uz darbu vai skolu ir atļauts.

Izolācija vai pašizolācija

Veselības ministrija mainījusi Covid-19 pacienta izolācijas noteikumus, kas pirmajā mirklī radīja sajukumu, cik ilgi un ar kādiem nosacījumiem jāizolējas personai ar pozitīvu Covid-19 testu, tātad Covid-19 pacientam, un cik ilgi pašizolācijā jābūt cilvēkam, kurš atgriezies no valsts ar augstu Covid-19 izplatības līmeni, bet viņam nav nekādu slimības simptomu un arī analīzes neuzrāda Covid-19?

No Veselības ministrijas skaidrojuma izriet, ka ir starpība starp izolāciju un pašizolāciju.

Stingra izolācija ir obligāta visiem Covid-19 pacientiem, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņiem ir slimības simptomi vai nav. Ja Covid-19 pacientam ir slimības simptomi, viņam jāatrodas stingrā izolācijā vismaz 14 dienas, un ikdienas gaitās cilvēks var atgriezties, sākot no 14. dienas, ja vismaz trīs dienas nav slimības simptomu un to atļauj ārstējošais ārsts. Savukārt, ja Covid-19 pacientam nav simptomu, viņam jāatrodas stingrā izolācijā vismaz septiņas dienas (jaunais noteikums) un ikdienas gaitās viņš varētu atgriezties pēc šīm septiņām dienām, ja to atļauj ārsts. Abu pacientu grupu mājiniekiem, ja viņi ir noteikti kā saslimušā kontaktpersonas, ir jāievēro 14 dienu karantīna.

Pašizolācija, savukārt, attiecas uz cilvēkiem, kuri atgriezušies no ārzemēm. Viņiem 14 dienas ir jāpavada pašizolācijā. Ikdienas gaitas šie cilvēki var atsākt pēc 14 dienām, un mājinieki visu šo laiku var turpināt ierastās gaitas. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai pašizolācijas laikā var palikt dzīvoklī kopā ar tuviniekiem, Veselības ministrijā skaidroja, ka eksperti iesaka pašizolēties vienatnē, lai pasargātu no saslimšanas riska tuvākos, tomēr tas nav obligāts pašizolācijas noteikums.

Slimam 7 dienas, veselam ‒ 14. Kāpēc tā?

Veselības ministrijas lēmums sabiedrībā raisīja jautājumu - kā tā, jo personām, kuras atbrauc no ārvalstīm, kur ir augsta saslimšana, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija, bet Covid-19 pacients ar apstiprinātu slimības diagnozi var beigt izolēties jau pēc septiņām dienām? Veselības ministrija skaidro, kāpēc uz šīm divām cilvēku grupām ir jāattiecina dažādi nosacījumi.

“Attiecībā uz personām, kurām ir jāievēro pašizolācija, jo būts citās valstīs ar augstu saslimšanas līmeni, situācija nav mainījusies - atgriežoties Latvijā ir jāievēro 14 dienu pašizolācija,” Neatkarīgajai skaidro Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne. Katrai infekcijas slimībai, arī Covid-19, ir inkubācijas periods. Tas ir laiks no saskares brīža ar infekcijas ierosinātāju līdz brīdim, kamēr pats cilvēks kļūst infekciozs citiem. Šajā laikā infekcijas ierosinātājs organismā vairojas un izraisa Covid-19 slimību.

“Cilvēks, kurš ieradies no valsts ar augstu Covid-19 saslimstības rādītāju, ir bijis paaugstinātas inficēšanās apstākļos, tādēļ piesardzības dēļ tiek pieņemts, ka šis cilvēks atrodas Covid-19 inkubācijas periodā, kas ir no divām līdz 14 dienām. Tā kā nav zināms, kad cilvēks varēja saskarties ar koronavīrusu, pastāv risks, ka cilvēks var kļūt infekciozs jebkurā brīdī divu nedēļu laikā,” stāsta A. Strapcāne. “Arī ja cilvēks pirmajās dienās ir veicis Covid-19 testu un tas ir bijis negatīvs, slimība var parādīties vēlāk, piemēram, astotajā dienā. Persona var saslimt tik vieglā formā, ka slimības pazīmes pat neievēro, līdz ar to pēc iespējas jāsamazina risks, ka cilvēks var inficēt citus.” Pēc tāda paša principa pašizolācija ir noteikta arī daudzās citās valstīs.

Slims, bet veido antivielas

Savukārt cilvēkam, kuram tests ir uzrādījis, ka viņš ir saslimis ar Covid-19, inkubācijas periods jau ir pagājis. Cilvēka organismā vīruss ir savairojies, organisms ir sācis izstrādāt antivielas, un sākas atbrīvošanās no vīrusa. Palielinoties antivielu apjomam organismā un cilvēkam atveseļojoties, vīrusu apjoms organismā samazinās, līdz Covid-19 pacients vairs nav infekciozs - tātad vairs nevar inficēt citus.

“Pētījumi ir parādījuši ‒ ja cilvēkam nav slimību pazīmju, šis process ilgst apmēram nedēļu un septītajā dienā cilvēks vairs nav infekciozs, tādēļ pēc septiņām dienām var pārtraukt stingro izolāciju ar ārsta lēmumu,” norāda A. Strapcāne. Ja Covid-19 pacientam ir slimības pazīmes, lielākā daļa cilvēku vairs nav infekciozi pēc divām nedēļām, kad ir izzudušas akūtās slimības pazīmes, tādēļ šie Covid-19 pacienti stingro izolāciju var pārtraukt 14. dienā, ja trīs dienas nav slimības pazīmju.

Ir gan vairāki izņēmumi, kuriem mājās pēc izslimota Covid-19 būs jāpaliek ilgāk izolācijā. Un tās ir ārstniecības personas, sociālo aprūpes centru darbinieki, kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kuri strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingro izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.