Covid-19: Eiropa panikā, Latvijā kritiskā robeža nav sasniegta

SEKO. Lielākā daļa inficēšanās gadījumu ar Covid-19 ir savstarpēji saistīti, un tas neliecina, ka infekcija masveidā izplatās visā Latvijā, secina epidemiologs Jurijs Perevoščikovs © Mārtiņš Zilgalvis/F64

Lai gan Latvijā pēdējās nedēļas laikā strauji pieaudzis ar Covid-19 saslimušo skaits, epidemiologi neuzskata, ka visā Latvijā pašlaik būtu pastiprināmi ierobežojumi epidemioloģiskās drošības dēļ. “Inficēto ar Covid-19 skaits pieaudzis, bet nav sasniedzis kritisku robežu, kas liecinātu, ka jaunais koronavīruss izplatās strauji un nekontrolēti,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Kritiskā robeža būs brīdī, ka Covid-19 inficēto skaits sasniegs trīs procentus.

Latvijā ir reģistrēti divi Covid-19 uzliesmojumi - viens Kuldīgā, konkrēti uzņēmumā “Kuldīgas tekstils”, un otrs uzņēmumā “Forevers”, saslimstība konstatēta arī vismaz 19 izglītības iestādēs, taču valdība gluži pretēji šobrīd pat ir mīkstinājusi karantīnas nosacījumus ar Covid-19 saslimušo kontaktpersonām.

Saslimstība kāpj arī Latvijā

Neatkarīgā

Covid-19 vairākām Eiropas valstīm licis pastiprināt epidemioloģiskās drošības pasākumus, un jaunākie dati par slimības izplatību pēdējās divās nedēļās liecina, ka Covid-19 izplatība visās Eiropas Savienības valstīs pārsniegusi epidemioloģiskās drošības rādītāju, kas valstis ierindo sarkanajā vai dzeltenajā sarakstā. Latvijā pagaidām slimības izplatības līmenis kritisko robežu nav sasniedzis.

“Arī pie mums ir strauji pieaudzis saslimušo skaits,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. “Turklāt esam reģistrējuši divus slimības uzliesmojumus uzņēmumos - “Kuldīgas tekstils”, kur Covid-19 apstiprināts 27 cilvēkiem uzņēmumā un vēl astoņiem viņu tuviniekiem, un “Forevers”, kur saslimuši 26 darbinieki un ir reģistrēti arī astoņi saistīti inficēšanās gadījumi.” Ja iepriekš dienesti reģistrēja 37 Covid-19 gadījumus nedēļā, tagad vienā dienā.

Salīdzinot ar citām valstīm Eiropas Savienībā, J. Perevoščikovs norāda uz šādiem rādītājiem: Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits ir deviņas reizes mazāks nekā Eiropas Savienībā, trīs reizes mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, četras reizes mazāks nekā Zviedrijā. “Mums ir labvēlīgākā situācija Eiropā,” saka epidemiologs. Runājot par testiem, lai pārbaudītu Covid-19 izplatību, J. Perevoščikovs saka: veikto testu skaits mums ir pietiekamā līmenī un nevienu brīdi tas nav samazinājies, tāpēc mēs varam paļauties uz šiem datiem, lai spriestu par infekcijas izplatību. “Jā, Covid-19 gadījumu skaits ir pieaudzis, bet situācija nav kritiska,” saka eksperts.

Par situācijas izmaiņām liecina pozitīvo Covid-19 testu skaits no visiem testētajiem - ja vasarā šis rādītājs bija 0,3‒0,4 procenti, pašlaik pozitīvi ir viens procents no veiktajiem testiem.

Kritiskais rādītājs būtu trīs procenti, kas varētu liecināt, ka Covid-19 izplatās strauji un izplatība ir vāji kontrolēta. J. Perevoščikovs arī uzsvēra, ka 80 procentos Covid-19 inficēšanās gadījumu ir atklāts, kā notikusi inficēšanās. “Lielākā daļa inficēšanās gadījumu ir savstarpēji saistīti, un tas neliecina, ka infekcija izplatās masveidā visā Latvijā,” teica epidemiologs.

Divu uzņēmumu dēļ nebūs “lokdauns” visā valstī

Vai un kad varētu pienākt brīdis, kad arī Latvijas valdība līdzīgi kā Čehija varētu lemt par plašākiem ierobežojumiem Covid-19 dēļ? Vismaz šīs nedēļas valdības sēdē konkrētus lēmumus šajā jautājumā nebija plānots pieņemt, jo pamatu tam nedod Covid-19 pašreizējā izplatība. Proti, pagaidām nav pamata satraukumam. Tomēr izglītības ministre Ilga Šuplinska izteikusies, ka skolām būtu jāapsver doma mācības organizēt attālināti vai vismaz padomāt par šādu iespēju, ja epidemioloģiskā situācija mainās. “Diemžēl katru dienu mēs atklājam vairākus saslimšanas gadījumus izglītības iestādēs,” norāda J. Perevoščikovs. “Pašlaik Covid-19 konstatēts 19 izglītības iestādēs, no tām 11 ir skolas, trīs augstskolas un pieci bērnudārzi.

Tomēr pagaidām epidemiologi un infektologi neuzskata, ka būtu jāveic plaši ierobežojumi vai karantīna visā valstī. Ja uzliesmojums ir vienā vai divās pilsētās, lietderīgi ir īstenot lokālus drošības pasākumus, taču neesot nepieciešamības pakļauj izolācijai visu valsti. “Iemesli nav tikai ekonomiski - plašu ierobežojumu dēļ ciestu uzņēmumi, pieaugtu bezdarbs, bet arī epidemioloģiski - mūsu nostāja ir tāda, ka

nebūtu korekti attiecināt stingrus pasākumus uz visu Latviju, ja uzliesmojums ir noteiktā uzņēmumā, vienā pilsētā,”

secināja Jurijs Perevoščikovs.

Tā vietā valdība pieņēma izmaiņas noteikumos, kas regulē Covid-19 epidemioloģiskās drošības nosacījumus valstī. “Balstoties uz Eiropas slimību kontroles centra jaunākajām atziņām, esam samazinājuši karantīnas laiku cilvēkiem, kuri ir atzīti par kontaktpersonām saslimušajiem,” pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele. Veicot testu desmitajā karantīnas dienā, negatīva testa rezultātā karantīnu varēs pārtraukt. Valdība arī nolēma, ka valsts apmaksāta - pilnībā vai daļēji ‒ gripas vakcinācija būs pieejama plašākam pacientu lokam.

Izmanto siekalu testus

Ņemot vērā, ka parasto Covid-19 testu paņemšana bērniem sagādā nepatiku un bailes, ir plānots plašāk izmantot siekalu testus Covid-19 infekcijas noteikšanai, tos izmantojot skolās un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Pašlaik šādus testus izmanto Kuldīgas novadā, lai pārbaudītu iedzīvotājus koronavīrusa uzliesmojuma dēļ. Valdības sēdē veselības ministre sacīja, ka šie testi nav tik precīzi kā deguna un rīkles iztriepes testi, tomēr tie ir pietiekami labi vīrusa klātbūtnes noteikšanā un uzliesmojumu gadījumos efektīvi lietojami.

Valdība izskatīja arī Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par Covid-19 situāciju, kurā secināts, ka 68 procenti no saslimušajiem ir iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 59 gadiem. Visvairāk infekcijas skartā vecuma grupa ir 30-39 gadi, bet astoņi procenti saslimušo ir bērni no dzimšanas līdz 19 gadu vecumam. No visiem Covid-19 reģistrētajiem gadījumiem vismaz deviņi procenti ir ārstniecības iestāžu darbinieki. Viens no ziņojuma secinājumiem: nepieciešams turpināt situācijas pārraudzību, un būt gataviem operatīvi reaģēt.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.