Savelkas mākoņi ap labklājības ministri: tiesībsargs asi kritizē, premjers pielaidīgs

VADLĪNIJAS. Labklājības ministre Ramona Petraviča visiem atgādina: lai arī Labklājības ministrija atbild par sociālā pakalpojuma kvalitāti, tomēr par epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu atbild katra sociālā aprūpes centra vadītājs © Oksana Džadana/ F64

Cilvēki, kuri dzīvo sociālās aprūpes centros, ir atkarīgi no tā, kā iestāde ievēro epidemioloģiskās drošības prasības, vai un cik lielā mērā tā domā par senioru un cilvēku ar smagu invaliditāti veselību un dzīvību.

Tiesībsargs uzskata, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma Covid-19 izplatības dēļ cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros.

Valsts aprūpes centros mēneša laikā ar Covid-19 miruši 36 cilvēki

Par drošības pasākumiem sociālās aprūpes centros Covid-19 izplatības laikā uzmanība bija pievērsta jau pavasarī, kad pirmoreiz tika izsludināta ārkārtas situācija, tomēr, neraugoties uz dažādām vadlīnijām un ieteikumiem, sākoties otrajam Covid-19 vilnim, saslimstība ar Covid-19 gan valsts, gan pašvaldību sociālās aprūpes centros strauji izplatījās. Precīzu datu par visiem saslimušajiem ar Covid-19 visos Latvijas aprūpes centros nav, jo Labklājības ministrija apkopo datus tikai par savā pakļautībā esošiem centriem (četri valsts sociālās aprūpes centri ar 25 filiālēm, cilvēku skaits, kas tajos dzīvo ir tuvu 4000). Lielākais skaits Covid-19 inficēto valsts sociālās aprūpes centros bija laika posmā no Ziemassvētkiem līdz janvāra pirmajām dienām (ap 500 saslimušo centra iemītnieku, Covid-19 izplatījies 16 no 25 filiālēm), savukārt kopumā pansionātos, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem decembrī, visā Latvijā saslimušo skaits pārsniedza tūkstoti.

Pašlaik Latvijā arī nav precīzu datu, cik cilvēku, kuri dzīvo sociālās aprūpes centros, miruši Covid-19 dēļ. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš norāda, ka ministrija pašlaik nav apkopojusi un salīdzinājusi datus par mirušo skaitu 2020. un 2019. gadā, tomēr zināms, ka pērn decembrī tieši valsts sociālās aprūpes centros nomiris 51 cilvēks, 36 no tiem bija Covid-19.

Pieprasa eksprestestus

Kāda bijusi Labklājības ministrijas rīcība līdz šim, lai mazinātu riskus izplatīties Covid-19 aprūpes centros? Labklājības ministre Ramona Petraviča nosūtījusi vēstuli sociālās aprūpes centriem, kurā vērš uzmanību uz veicamajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 infekcijas riskus. Ministre norādījusi, ka katrā institūcijā jābūt ieviestai sistēmai, lai uzraudzītu darbinieku un iemītnieku veselības stāvokli, un atgādina, ka par epidemioloģiskās drošības pasākumu precīzu ievērošanu un to ievērošanas kontroli atbild katras iestādes vadītājs personīgi.

Vēl pēc ministres rosinājuma Ministru kabinets vienojies centralizēti iepirkt un nodrošināt eksprestestus gan valsts, gan pašvaldību aprūpes institūcijās, lai varētu ātri noskaidrot, vai aprūpes centru darbinieki, īpaši tie, kuri strādā vairākās darba vietās, ir inficēti ar Covid-19 un darbu tādā gadījumā turpināt nevar.

Kurš būs atbildīgs par cilvēku nāvēm?

Tomēr kritika pār Labklājības ministrijas vadību turpina velties, jo ir skaidrs, ka aktīvai rīcībai bija jābūt jau rudenī. Tiesībsargs Juris Jansons, kas ne vienu vien reizi ir kritizējis Labklājības ministrijas pozīciju attiecībā uz sociālās aprūpes centriem, tagad norāda, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neefektīvās sadarbības dēļ tiek pārkāptas personu tiesības uz veselību un dzīvību.

Sociālās aprūpes centros dzīvību zaudējuši vairāki desmiti cilvēku, kas liecina par to, ka valstī nav efektīvi izstrādāta sociālās aizsardzības politika, kā arī netiek organizēta un koordinēta tās īstenošana, uzskata tiesībsargs.

Juris Jansons uzsver, ka Labklājības ministrijas uzdevums ir kontrolēt sociālo pakalpojumu kvalitāti, taču arī pašvaldības ir atbildīgas par personu tiesību nodrošināšanu savās dibinātajās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Pašvaldībām ir pienākums nekavējoties reaģēt un meklēt atbilstošus risinājumus gadījumos, kad saviem spēkiem vairs situāciju nespēj pārvaldīt. Savukārt valsts pienākums šādos gadījumos ir bez kavēšanās iesaistīties un rast atbilstošāko risinājumu cilvēku tiesību nodrošināšanai.

KRITIKA. Tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka Covid-19 izplatība sociālās aprūpes centros pierāda, ka valstī nav efektīvi izstrādāta sociālās aizsardzības politika, kā arī netiek organizēta un koordinēta tās īstenošana / Oksana Džadana/ F64

“Uzskatu, ka Labklājības ministrija nav veikusi visas nepieciešamās darbības, lai nepieļautu masveida klientu un darbinieku saslimšanu un nāves gadījumus no Covid-19 izraisītās infekcijas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.” Tiesībsarga birojs arī secinājis, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas savlaicīgi nevēršas pēc atbalsta un pat noliedz savu nespēju nodrošināt klientiem pienācīgu aprūpi, kas noved pie nekontrolētas infekcijas izplatīšanās un arī pie daudzu klientu nāves gadījumiem. Šo nespēju konstatējusi arī Veselības inspekcija, kas gatavo ziņojumu par pārbaudēm sociālās aprūpes centros.

Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu aktualizēt jautājumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem Labklājības ministrijas darbā attiecībā uz pienākumu kontrolēt sociālo pakalpojumu kvalitāti visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Vienlaikus tiesībsargs aicina Latvijas Pašvaldību savienību regulāri apkopot un sniegt valdībai aktuālo informāciju par grūtībām, ar kādām saskaras pašvaldības, nodrošinot ilgstošo aprūpi institūcijās, lai rastu risinājumu kritiskās situācijas novēršanai sociālās aprūpes nozarē.

Nav pārliecības, vai ir plāns

Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina valdību nekavējoties risināt šo problēmu, lai pasargātu centru iemītniekus un darbiniekus no inficēšanās. Aicinājums izteikts vēstules formā premjeram. Deputāti, nesaņemot pietiekamu skaidrojumu no ministrijas puses, aicina veidot situācijas izpētes darba grupu Labklājības ministrijas darbības izvērtēšanai.

“Mēs neesam guvuši pārliecību, ka šobrīd tiktu realizēts veiksmīgākais rīcības plāns, lai pasargātu valsts un pašvaldību centru iemītniekus no inficēšanās,” atzina komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Deputāti vēstulē uzdod vairākus jautājumus, kas būtu jārisina atbildīgajai ministrijai, piemēram, kāda ir Covid-19 testēšanas kārtība un testu pieejamība, kāda ir detalizēta rīcības shēma, ja vakcināciju centros uzsāktu jau tūlīt, vai atbildīgajai ministrijai ir plāns, lai atbalstītu darbinieku izvēli paralēli nestrādāt pie vairākiem darba devējiem, kā arī domāt par augstākām piemaksām tieši zemāk apmaksātajam personālam, kas strādā ar Covid-19 inficētiem klientiem. Deputāti arī norādīja, ka pašlaik ministrijai būtu jārūpējas par vīrusa ierobežošanu ne tikai valsts sociālās aprūpes centros, bet arī pašvaldību pārziņā esošajos.

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš atzinis, ka situācija ar Covid-19 sociālās aprūpes centros ir nepieļaujama, tomēr ministres darbu premjers asi nav kritizējis.

Izpēte

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais