Piektdien pilnībā izgāzās tieslietu ministra Jāņa Bordāna neatlaidīgie mēģinājumi Tieslietu padomes sēdē noskaņot sev par labu padomes locekļus un panākt balsojumu par Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju Aigaru Strupišu nosodošu rezolūciju.
J. Bordāna pieteiktais rezolūcijas projekts, kas iepriekš pat bija nopublicēts Tieslietu ministrijas mājaslapā kopā ar J. Bordāna pret A. Strupišu vērstiem asiem komentāriem, Tieslietu padomes sēdē pat netika izskatīts. Tā vietā A. Strupišs piedāvāja izskatīt un nobalsot par citu rezolūciju ar aicinājumu ministram atgriezties pie veselā saprāta un atsākt konstruktīvu dialogu ar tiesu varu.
Ja par J. Bordāna sagatavotās rezolūcijas neskatīšanu īpašu domstarpību (ja neskaita paša J. Bordāna spirināšanos) nebija, tad par A. Strupiša rezolūciju sākotnēji domas dalījās. Rēzeknes tiesas tiesnesis Andris Zutis, glābjot ministru, pat piedāvāja būtiski grozīt šīs rezolūcijas tekstu un jēgu. Bet, kad asu diskusiju brīdī J. Bodānam paspruka A. Strupišam adresēts apvainojums korupcijā, Tieslietu padomes locekļus pārņēma dziļa vienprātība par nepieciešamību iekarsušo apmelotāju vest pie prāta.
No asajām debatēm par abām rezolūcijām varēja noprast, ka A. Bordāns vēlas pārņemt varu pār jaunveidojamo tienešu apmācības institūciju, kā arī no ministra izskanēja apņēmība nepieļaut viņa protežētās t. s. Lemberga krimināllietas tiesas sastāva priekšsēdētājas Irīnas Jansones kritiku.
Cita starpā, pirms tam J. Bordānam bija izdevies Tieslietu padomē panākt nepieciešamo balsu skaitu I. Jansones iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieces un Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas amatā. Tas notika 16. februārī. Pēc nepilnas nedēļas I. Jansone nolasīja Aivaram Lembergam notiesājošu spriedumu, piemērojot drošības līdzekli, kādu pēc pirmās instances sprieduma nepiemēro šādu kategoriju krimināllietās. Tiesa pat nepamatoja apcietinājuma iemeslus un nepieciešamību, neskatoties pat uz to, ka viens no fundamentāliem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas principiem ir tāds, ka valstij ir pārliecinoši jāmotivē jebkurš apcietinājuma laiks neatkarīgi no tā, cik īss tas ir.
Šā gada 10. martā J. Bordāns izplatīja paziņojumu, ka “Augstākās tiesas priekšsēdētāja izteikumi par Lemberga prāvu un kolēģiem grauj tiesu varas reputāciju un apdraud investīcijas Latvijā”. Ministrs paziņojumā solīja, ka pēc viņa priekšlikuma Tieslietu padome apspriedīs A. Strupiša pausto kritiku A. Lemberga notiesājošā sprieduma tiesnesei.
J. Bordāna solītā A. Strupiša kritikas apspriešana aizsākās ar A. Strupiša paziņojumu, ka J. Bordāna sagatavoto rezolūciju Tieslietu padome nav tiesīga apspriest: “Ņemot vērā ministra paustos apgalvojumus, ka esmu pārkāpis tieneša ētiku, esmu nosūtījis rezolūcijas projektu kopā ar savu lūgumu Tiesnešu ētikas komisijai izvērtēt šajā rezolūcijā norādītos manus tiesneša ētikas pārkāpumus. Ministrs acīmredzot uzskata, ka Tieslietu padome var lemt par tiesneša ētikas pārkāpumiem. Es tam nevaru piekrist. Tiesnešu ētikas komisijas, nevis Tieslietu padomes kompetencē ir tiesnešu ētikas jautājumi. Līdz ar to šī jautājuma skatīšana Tieslietu padomē ir atliekama līdz atbildes saņemšanai no Tiesnešu ētikas komisijas.”
A. Strupišs informēja Tieslietu padomi par iesniegumā Tiesnešu ētikas komisijai pausto: “Pirmkārt, manas atbildes intervijā, uz kurām ir balstīti ministra pārmetumi, ir uz faktiem balstītas. Tā bija konkrētu problēmu norādīšana un skaidra signāla došana sabiedrībai, ka tiesu vara dara visu un darīs visu, lai novērstu šīs konstatētās problēmas. Otrkārt, man kā Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājam ir pienākums ne vien identificēt tiesu varas problēmas, bet arī tās risināt un informēt par tām sabiedrību. Pārkāpums būtu tad, ja es slēptu šīs sistēmā labi zināmās problēmas. Apgalvojumi, kuri ir minēti šajā /Bordāna sagatavotajā/ rezolūcijas projektā, ir izrauti no konteksta un pieskaņoti ministra politiskajām vajadzībām. Es nekad neesmu draudējis nevienam tienesim un neesmu ne par vienu izteicies nicinoši. To ikviens var pārbaudīt, noklausoties interviju un neizraujot no konteksta atsevišķas frāzes. Tiesu sistēmā visi zina ministra steigu, plānu neesamību un kļūdu radītās problēmas Ekonomikas tiesas izveidē. Tās šobrīd steidzamības kārtā tiek risinātas, atņemot tiesu varai būtiskus resursus jauno kolēģu apmācīšanai, lai tiesa varētu uzsāk darbu noteiktajā laikā, kā arī problēmu risināšanai ar šīs tiesas priekšsēdētāja izvēli. Es pateicos tiesu varas kolēģiem, kuri šajā procesā nesavtīgi iesaistās, ziedojot savu laiku un enerģiju, diemžēl atliekot savus tiešos darba pienākumus. Arī es personiski aktīvi piedalos šajās apmācībās un pārējo problēmu risināšanā.”
A. Strupišs turpināja: “Ministrs 10. martā ir nācis klajā plašsaziņas līdzekļos ar jaunām nepatiesām ziņām. Es esot slavējis tā sauktās Magoņa lietas tiesnesi un vērsies pret Lemberga lietas tiesnesi. Neatbilst patiesībai ne viens, ne otrs apgalvojums. Tas viss ir izrauts no konteksta un piepušķots ar ministra interpretāciju. Par to ikviens var pārliecināties, iepazīstoties ar manis sniegto interviju LTV raidījumam “Rīta panorāma”. Šajā intervijā es runāju tikai par faktiem, nevis kādu slavēju vai pēlu. Tikai fakti. Turpat šajā ministra paziņojumā bija minēts, ka es it kā kavējot tiesnešu mācību iestādes izveidi.
“Kolēģi - tā ir viltus ziņa!”
Ka tā ir viltus ziņa, var nesaprast tikai tie, kuriem ir visai attāls sakars ar tiesu sistēmu, bet to nevar nezināt ministrs. Adekvātas un efektīvas tiesnešu apmācību sistēmas izveide ir Tieslietu padomes, gan arī mana personiskā kā Tieslietu padomes priekšsēdētāja prioritāte numur viens. To es vienmēr esmu teicis un teikšu. Tiesu sistēmā labi zina, ka šo ideju par tiesnešu apmācību sistēmas reformu, izveidojot tiesnešu akadēmiju vai tienešu skolu, izvirzījām mēs ar Valsts prezidentu Tieslietu padomes pirmās desmitgades svinīgajā sēdē. Pirms tam šo jautājumu bijām apsprieduši ar Valsts prezidentu. Šobrīd Augstākā tiesa un Tieslietu padomes sekretariāts strādā pie šīs tiesnešu apmācību sistēmas izveides. Par to ir pieņemts Tieslietu padomes lēmums, un šodien mēs arī apstiprinājām stratēģiju, kur ir teikts, ka jāpārņem tiesnešu apmācība no Tieslietu ministrijas un tā ir prioritāra stratēģija tiesu varas attīstības kontekstā. Līdz ar to apgalvojumi, ka es kaut ko kavēju, ir izteikta viltus ziņa. Šķēršļus šai tiesu sistēmas apmācības izveidei tiesu sistēmas paspārnē liek ministrs, kurš vēlas saglabāt veco neefektīvo tiesnešu apmācības sistēmu, kuru šobrīd pārrauga viņa pārziņā esošā ministrija. Šī apmācību sistēma neatbilst tiesu sistēmas vajadzībām. Tās atbilstību ministrs šobrīd nespēj nodrošināt.”
A. Strupišs pauda nožēlu, ka tik nepieciešamā dialoga vietā starp tiesu un izpildvarām J. Bordāns ir izvilcis kara cirvi: “Izskatās, ministrs šobrīd ir acīmredzot izvēlējies pārtraukt sarunas un sadarbību un pāriet uz konfrontāciju ar mani personiski. Iepriekšējā dienā, pirms ministrs nāca klajā ar šo paziņojumu, mēs, Tieslietu padomes pārstāvji, tikāmies ar ministrijas pārstāvjiem un apspriedām šos jautājumus, tai skaitā jautājumus par tiesnešu apmācību. Man izskatījās, ka mēs esam panākuši vienošanos kaut kādos aspektos. Nākamajā dienā ministrs nāk klajā ar šādu te paziņojumu. Tas man bija liels pārsteigums.
“Tāpēc es izdaru secinājumu, ka acīmredzot ministra vārdi stipri atšķiras no darbiem. Nākamajā dienā izteikt kaut ko tādu, par ko iepriekšējā dienā pat nebija signāla... Mēs vienojāmies par visiem būtiskākajiem sadarbības aspektiem. Mēs vienojāmies, ka mums ir vienoti mērķi.”
Man personiski izskatās, ka šobrīd tiek mēģināts ar demagoģiskām metodēm, sagrozot informāciju, izraut no konteksta un ar viltus ziņām iedzīt ķīli starp mani un atsevišķiem tiesnešiem (iespējams, ka domāta I. Jansone), kuru advokāta lomu ministrs šobrīd ir uzņēmies. Iespējams, šādas metodes varbūt strādā ne visai kvalitatīvā politikā, taču tiesu sistēmā, piedodiet, šādas metodes nav pieņemamas. Tiesu sistēmai ir jāturpina virziens uz neatkarības stiprināšanu, uz atsaistīšanos no izpildvaras, kura, kā redzam, tieslietu ministra personā vēlas par katru cenu saglabāt kontroli un ietekmi pār tiesām. Būtībā ministrs ar šo savu rīcību ļoti labi parāda, ka Tieslietu padomes uzņemtais kurss uz tiesu neatkarību no izpildvaras ir pareizs. Lai gan šodien ministrs izrāda uzsvērtu labvēlību /Ekonomisko lietu tiesas/ tiesnešiem, katram ir redzams, ka tie vārdi atšķiras no darbiem. Atbalsts stratēģijai pats par sevi vēl nenozīmē neko. Problēmas sāksies tad, kad būs jāvienojas par konkrētiem pasākumiem. Bet, neraugoties uz to, es tiesu sistēmas interesēs neredzu citu iespēju kā turpināt dialogu ar ministru. Tāpēc aicinu Tieslietu padomi pieņemt rezolūciju, kurā ministrs tiktu aicināts turpināt dialogu ar Tieslietu padomi, turoties profesionālas diskusijas rāmjos. Šodien tieslietu ministrs teica, ka Tieslietu padome būtu tā vieta, kur tiesu varai būtu jārunā ar izpildvaru. Es pilnībā piekrītu, un šo sarunu nevajadzētu vest kaut kur ārpusē. Bet ministrs pats rīkojas pilnīgi pretēji saviem vārdiem. Viņš aiziet pie preses, sniedz viltus ziņas. Viņš izrīkojas pavisam savādāk, nekā mēs savstarpēji pirms tam esam runājuši.”
Tieslietu padome 12. marta sēdē pieņēma rezolūciju, kurā norāda, ka “neatbilst patiesībai tieslietu ministra publiskajā telpā paustais, ka Tieslietu padomes priekšsēdētājs kavē tiesnešu mācību iestādes izveidi”.
“Tieslietu padome aicina tieslietu ministru turpināt dialogu ar Tieslietu padomi, ievērojot profesionālas diskusijas principus, un atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs.”
Jāatgādina, ka šis nav pirmais asais J. Bordāna konflikts ar Tieslietu padomi. Pirmās ministrēšanas laikā viņš ar Tieslietu padomi konfliktēja par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātēm.
Ņemot vērā, ka tolaik tiesu priekšsēdētājus amatos iecēla ministrs, bet Tieslietu padome kandidātus šiem amatiem tikai ieteica, J. Bordāns šo cīņu pēc konflikta uzvarēja, un šobrīd Rīgas apgabaltiesu vada viņa kaismīgi aizstāvēta kandidāte Daiga Vilsone.
Otrās ministrēšanas sākumā J. Bordāns saķērās arī ar Augstākās tiesas plēnumu, kritizējot šīs augstākās tiesu institūcijas vienbalsīgu lēmumu, ka toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav veicis tos pārkāpumus, uz kuriem norādīja J. Bordāns.
Dažādus organizatoriskus manevrus J. Bordāns veica arī jauno Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora apstiprināšanas procesa laikā, tomēr acīmredzami ir zaudējis, un nu atliek tikai - kā secināja Tieslietu padome - mēģināt “turpināt dialogu” un tomēr “atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs.”
