Ģirģens klusē par saikni ar Koļesņičenko un vēlmi tikties ar miljardieri Lomakinu

Sergejs Lomakins (attēlā) daļu no nopelnītajiem miljardiem iegulda Latvijas futbola attīstībā. To zinot, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens miljardieri ielicis “melnajā sarakstā”, noklusējot, ka pirms lēmuma vēlējies ar viņu tikties © Arhīvs

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens turpina izvairīties komentēt savu pašreizējo un vēsturisko saikni ar Latvijas futbolu un tā aizkulisēm, liecina svētdienas LTV raidījuma “De facto” nesekmīgais mēģinājums izdabūt no ministra komentārus.

Līdz šim ministrs nav arī komentējis, kādu patieso iemeslu dēļ lēmis par Latvijas futbola mecenāta Sergeja Lomakina iekļaušanu tā dēvētajā melnajā sarakstā.

S. Ģirģens publiski atzīst, ka pazīst V. Koļesņičenko, jo abu bērni agrāk trenējušies futbolā, taču skaidro, ka ar V. Koļesņičenko par kriminālprocesiem un tamlīdzīgām lietām nerunājot.

Iepriekš Neatkarīgā ministra draudzību ar vairākos neskaidros darījumos iesaistīto nogalinātā futbola aģenta Romāna Bezzubova iespējamo šefu V. Koļesņičenko ilustrēja ar fotogrāfijām no sociālajiem tīkliem.

Juridiskie pakalpojumi un kandidēšana

Nesenajā vēl nepublicētajā intervijā ar Latvijas čempionvienības futbola kluba “Rīga” prezidentu Aleksandru Proņinu Neatkarīgā noskaidroja jaunas detaļas par ministra saikni ar Latvijas futbolu. Pirms kļūšanas par ministru S. Girģens sniedzis futbolistiem juridiskos pakalpojumus. To intervijā, atminoties savu pirmo pamanīto S. Ģirģena saskarsmi ar futbolu, apliecināja A. Proņins: “Tas notika 2018. gada maijā. Ģirģens tai laikā advokāta statusā pārstāvēja Kamerūnas pilsoņa futbolista Gaela Juniora Etoka intereses. Kamerūnietis spēlēja mūsu klubā. Futbolists cēla pretenziju pret mūsu klubu. Toreiz domstarpības atrisinājām mierīgā tiesiskā ceļā - parakstījām abpusēju vienošanos un izmaksājām futbolistam kompensācijas naudu. Viņa celtā pretenzija no viņa redzes punkta bija pamatota, taču arī mūsu pozīcijai bija pārliecinoši argumenti. Mēs futbolistam izmaksājām pusi no kompensācijā pieprasītās summas.”

A. Proņins atminējās, ka pielīgtā summa tika aizskaitīta nevis uz futbolista kontu, ar kuru FK “Rīga” bija noslēgta vienošanās, bet gan uz S. Ģirģena kontu. A. Proņins intervijā atminējās vēl vienu epizodi par S. Ģirģena saikni ar futbolu - ministra kandidēšanu uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amatu: “Pirms balsojuma par LFF prezidenta amata kandidātu man notika telefonsaruna ar Ģirģenu, kurā es lūdzu viņu izklāstīt kandidāta programmu un redzējumu par Latvijas futbola attīstību. Viņš apsolīja, ka to visu sagatavos. Taču tā arī pazuda un vairs uz maniem telefona zvaniem līdz pat federācijas prezidenta vēlēšanām neatbildēja. Pēc tā viņš ar mani nav kontaktējies, ticies vai zvanījis.”

Atteikums ministram

Fotogrāfijas ar iekšlietu ministru Sandri Ģirģenu Vladimira Koļesņičenko Instagram kontā liecina par abu draudzību un kopīgām interesēm - futbolu / Foto no S. Ģirģena drauga V. Koļesņičenko Instagram konta

Nākamā A. Proņina atmiņā palikusī epizode par S. Ģirģenu saistīta ar FK “Rīga” galvenā mecenāta S. Lomakina iekļaušanu melnajā sarakstā: “Tas viss notika ļoti dīvaini. Tolaik pat neiedomājos, ka iet runa par “melno sarakstu”. Man zvanīja attāli zināms cilvēks un teica, ka mūsu kluba galvenajam sponsoram var atņemt vīzu. Tai brīdī es to neuztvēru nopietni. Kā var cilvēkam atņemt vīzu, ja tā nemaz nav nepieciešama un prasīta? Tā kā runa bija par mūsu galveno mecenātu Sergeju Lomakinu, pastāstīju viņam, ka zvanīja cilvēki un teica, ka varot atņemt vīzu, bet jautājumu varot arī sakārtot. Uz ko Lomakins atbildēja - kam man vīza, ja man to nevajag, es esmu Eiropas Savienības dalībvalsts Kipras pilsonis, tādēļ ieceļošanas vīza Latvijā nav nepieciešama. Pirmos zvanus ar brīdinājumiem, ka tiks atņemta vīza, saņēmu 2019. gada novembrī. Šie cilvēki detaļās neko nemācēja pastāstīt. Tieši tai laikā mēs ar Sergeju Lomakinu atradāmies Kiprā. Viņš toreiz tikai pasmējās un to visu neuztvēra nopietni. Pie mums atnāca sūtnis, kurš mums bija ļoti labi pazīstams. Viņa vārdi bija tādi - jūs tagad varat uzspēt ielēkt pēdējā vagonā - līdz lēmuma pieņemšanai palikušas trīs dienas, vajag, lai Sergejs satiktos ar ministru un atrisinātu jautājumu. Pazvanīju Sergejam. Viņš atbildēja - kādēļ man jātiekas ar cilvēkiem no valsts pārvaldes, es netiekos ar valsts pārvaldes darbiniekiem ne šeit, ne Krievijā, ne citās valstīs. Šī saruna jau notika 2020. gada augusta beigās. Lai noskaidrotu, kas ministram sakāms, Sergejs uz sarunām ar ministru deleģēja mani. Es piekritu un biju gatavs ar ministru tikties. Taču nākamajā diena tika saņemta atbilde, ka ar mani neviens nevēlas tikties.”

Melnais saraksts

Kā atbilde uz S. Lomakina nevēlēšanos tikties ar ministru un, iespējams, atriebība par balsošanas rezultātu LFF prezidenta vēlēšanās (S. Lomakina sponsorētais FK “Rīga” balsoja pret S. Ģirģena kandidatūru) jau 2020. gada 8. oktobrī tapa S. Ģirģena parakstīts lēmums nr.1-66/140 par S. Lomakina iekļaušanu to personu sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta. Parasti personas šādā sarakstā iekļauj uz 5 gadiem, tomēr, S. Ģirģens bija izrādījis laipnību, nosakot S. Lomakinam aizliegumu iebraukt Latvijā tikai uz 3 gadiem.

Pats S. Lomakins par S. Ģirģena lēmumu esot uzzinājis tikai 2020. gada decembrī no “Delfi” publikācijas (09.12.20), bet pašu lēmumu saņēmis tikai 11. janvārī.

Tas nekavējoties pārsūdzēts Augstākās tiesas Senātā. Iespējams, tika cerēts, ka S. Lomakins nokavēs pārsūdzības termiņu un ministra lēmums, pašam S. Lomakinam nezinot, stāsies spēkā.

Lēmums bez pamatojuma

Ministrs savu lēmumu pamatojis ar S. Lomakina apdraudējumu valsts nacionālajai drošībai - valsts neatkarībai, labklājībai un stabilitātei. Ministrs lēmumā sīkāk nav paskaidrojis, kā S. Lomakins varētu apdraudēt Latvijas nacionālo drošību, bet ir atsaucies uz diviem slepeniem Valsts drošības dienesta (VDD) sniegtajiem atzinumiem.

S. Lomakina advokāti norādījuši, ka ministra lēmumā nav pamatojuma un lēmums ir pretrunā ar Satversmes tiesas 2020. gada 25. septembra spriedumu.

Cita starpā, pirms S. Lomakins kļuva par ES dalībvalsts Kipras Republikas pilsoni, viņam tika izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, un tā tika pagarināta vairākas reizes. Ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu S. Lomakinam piešķirtas tiesības uzturēties Latvijā līdz 2020. gada 16. decembrim, bet “melnajā sarakstā” viņš tika iekļauts 2020. gada oktobrī.

Lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, Iekšlietu ministrijas paspārnē esošajam VDD ir jāsniedz pozitīvs atzinums par S. Lomakinu. Bez VDD atzinuma šādu atļauju nevar izsniegt. Tas nozīmē, ka pozitīvs un S. Lomakinam labvēlīgs VDD atzinums tika saņemts vairākas reizes, gan izsniedzot termiņuzturēšanās atļauju, gan pagarinot termiņuzturēšanās atļaujas termiņu.

Augstākā tiesa pieprasa paskaidrojumus

Neatkarīgā, sekojot līdzi Latvijas valsts lēmumiem “melnā saraksta” apstrīdēšanas gadījumos, zina, ka šādu lietu izskatīšana ir salīdzinoši ātra un pārsvarā tiek nolemts valstij par labu. Tomēr konkrētajā gadījumā pat Augstākās tiesas Senāts S. Ģirģena lēmumu uzskata par neizprotamu un pēc Iekšlietu ministrijas un VDD pārstāvju uzklausīšanas tiesas sēdē lēma spriedumu nepasludināt, bet lūgt VDD sniegt “konkrētākas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem”. Tiesā no VDD darbinieka izskanēja, ka pret S. Lomakinu Latvijā ir ierosināts kriminālprocess. Taču tāda nav. Jautājums, kā interesēs tiesā meloja drošības iestādes darbinieks un vai patiesi viņš cerēja, ka neviens šādu faktu nepārbaudīs?

S. Lomakinu aizstāvju komandā ir advokāts, kas ir saņēmis VDD izsniegtu pielaidi valsts noslēpumam Raivo Klotiņš. Tomēr advokātam par lielu pārsteigumu, neskatoties uz paša VDD izsniegto valsts noslēpuma pielaidi, ar VDD slepenajiem atzinumiem par S. Lomakinu advokātam tiek liegts iepazīties. Pamatojumu šādai darbībai nesaprot arī Augstākā tiesa un pieprasīja VDD sniegt paskaidrojumu.

Kas “melns” Lomakinam?

S. Lomakins ir pazīstams kā veikalu ķēdes “FiXPrice” līdzīpašnieks, FK “Rīga” sponsors. Viņš ir Kipras pilsonis, apprecējies ar Latvijas pilsoni un laulībā audzina divus bērnus Latvijas pilsoņus. Šogad “FixPrice” akcijas tika kotētas Londonas biržā. “FixPrice” akciju publiskās apgrozības procesā notiek cieša sadarbība ar tādiem ASV un pasaules finanšu milžiem kā “Morgan Stanley”, “BofA Securities”, “Citigroup”, “J. P. Morgan” u.c.

S. Lomakina kapitāls tiek novērtēts 3,4 miljardi ASV dolāru apmērā.

S. Lomakins ir lielākais sponsors ne tikai FK “Rīga”, bet arī Futbola akadēmijai, kas bez maksas trenē un nodrošina ar visu nepieciešamo vairākus simtus Latvijas bērnu un jauniešu. Neskatoties uz to, ka nav futbola laukumu īpašnieks, bet tikai nomnieks, S. Lomakina uzņēmums ir izbūvējis jaunus futbola laukumus Ķeizarmežā un šā gada jūnijā ieklās jaunu futbolam nepieciešamo laukuma segumu “Skonto” stadionā. Jūnijā S. Lomakina apmaksāto darbu ietvaros tiks pabeigts darbs pie vairāku jaunu futbola laukumu izbūves Piņķos, kur S. Lomakins ir apliecinājis gatavību ieguldīt 50 miljonus eiro un uzbūvēt modernāko futbola stadionu Baltijā. S. Lomakina piešķirtie līdzekļi FK “Rīga” ir tiešs papildinājums valsts budžetam, jo tikai nodokļos vien FK “Rīga” ir samaksājis aptuveni 2,5 miljoni eiro.

Tā kā S. Lomakins nav bijis ieinteresēts nekādā sadarbībā un draudzībā ne ar V. Koļesņičenko, ne ar viņa draugu S. Ģirģenu, tiek izvirzīts pieņēmums, ka “melnais saraksts” abiem ir licies labs risinājums, lai vestu pie prāta ietiepīgo Kipras miljardieri.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.