Izbijušā padomju armijnieka Viktora Talpas privātā lidaparātu kolekcija ir pārvietota uz jaunu vietu lidostas “Rīga” teritorijā, taču pēc būtības tā joprojām būs tikai vecu lūžņu kaudze, nevis aviācijas muzejs. Tikmēr Rīgas pašvaldībai piederošā Spilves lidosta un tās unikālais pasažieru terminālis kļuvis par nekoptu, bet ekskluzīvu savrupnamu vienai Krievijas izcelsmes ģimenei.
Mazās aviācijas entuziasti jau gadiem ilgi ir sapņojuši par īsta aviācijas muzeja izveidi Latvijā. Tā piemērotākā mājvieta būtu Spilves lidosta, un Viktora Talpas padomju laika lidaparātu kolekcija būtu lielisks ekspozīcijas mugurkauls, ap kuru audzēt pārējo Latvijas aviācijas vēsturi, Herberta Cukura varonīgos lidojumus pāri okeāniem, ieskaitot. Taču šie sapņi palikuši tikai sapņu līmenī, jo nedz valsts institūcijas, nedz Rīgas domi neinteresē Spilves liktenis. Unikālais kultūrvēsturiskais mantojums ir iznomāts necienīgam nomniekam, kas termināli izmanto privātu pasākumu rīkošanai, bet plašai sabiedrībai Spilve ir faktiski nepieejama. Labi, ka vismaz ar Viktora Talpas kolekciju ir rasts kaut nedaudz jēdzīgāks risinājums.
Kopš padomju gadiem Viktora Talpas savāktās lidmašīnas atrodas lidostas “Rīga” teritorijā. Latvijas okupācijas gados militārais un vēlāk civilais lidotājs strādāja Jauno lidotāju klubā, kur aviācijas pamati tika mācīti nākamajai lidotāju un aviotehniķu paaudzei. Kad Padomju Savienība sabruka, Talpa pasargāja no izvazāšanas kluba uzskates un mācību līdzekļus - gan lidot spējīgus, gan norakstītus helikopterus, lielas un mazas lidmašīnas. Faktiski privatizēja to, kas atjaunotajā Latvijā nevienam nebija vajadzīgs. Pateicoties lidostas “Rīga” atbalstam, kādreizējā kluba filiālēs reģionos esošie lidaparāti tika atgādāti vienkopus līdzās pasažieru terminālim. Šo kolekciju Talpa nodēvējis par Aviācijas tehnikas muzeju, taču patiesībā tas nav nekāds muzejs. Tas ir aviācijas šrots, ko var apmeklēt par pieciem eiro.
Saistībā ar lidostas “Rīga” attīstības plāniem vecās lidmašīnas vajadzēja pārvietot - lidostā jauns kontroles tornis jāceļ, lidmašīnu apkopes angārs, vēl “Rail Baltica” vilciens kaut kad atbrauks, un tam stacija vajadzīga. Īsāk sakot - teritorija jāatbrīvo. Sarunas par to - uz kurieni lidmašīnas pārvietot - ilga vairākus gadus. Talpam izteikti arī piedāvājumi no ārzemju muzejiem - pārdot atsevišķus eksponātus. Viņš atteicās, jo vēlas saglabāt kolekciju vienkopus. Piedāvāja arī sagriezt lidaparātus metāllūžņos, un tas būtu vēl jo vairāk aplami. Galu galā lidosta vēlreiz ir nākusi pretī kolekcionāram, un lidmašīnu vraki tagad nogādāti otrpus lidlaukam - vietā, ko dēvē par lidmašīnu vērotavu. Tas joprojām nebūs īsts aviācijas muzejs, eksponāti ir apskretuši un daudz cietuši, taču vismaz kārtība “muzejā” tagad ir lielāka un apmeklētājiem mašīnas ir kur novietot bez maksas. Iespējams, kādreiz no šī šrota varēs izcelt un atjaunot kādu aviācijas vēstures vērtību.
Kas attiecas uz otru Latvijas aviācijas bēdustāstu - Spilves lidostu, tur nekāda progresa nav. Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienu temats ir transports, un vēl pavasarī domniekiem tika atgādināts, ka Spilve būtu ideāls objekts, ko cildināt Eiropas vārdā septembrī gaidāmajos publiskajos pasākumos. Deputāti pat apņēmās kaut kad augustā aizbraukt uz Spilvi un iedziļināties, kādēļ šajā vērtīgajā pašvaldības īpašumā nesaimnieko pilsēta, bet kaut kāds nomnieks bez kādiem sabiedrībai noderīgiem attīstības plāniem. Nu - tā arī neaizbrauca.
Kopš Neatkarīgā vēstīja, ka “Spilves lidostā notiek noziegums pret vēsturi”, faktiski nekas nav mainījies. Rīgas pašvaldība arī tagadējā sasaukumā nerīkojas kā gādīgs saimnieks un pieļauj unikāla pēckara arhitektūras mantojuma bojāeju. Jaunumu tik vien kā nomnieks SIA “Aerobig Plus” pārdēvējis sevi par SIA “Spilve aeropark”.
Tehniski par Spilves nožēlojamo eksistenci ir atbildīgs pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami”, taču skaidrs, ka ierēdņiem ir nepieciešams politisks lēmums, lai sāktu darīt kaut ko citādi, nekā viņiem likts iepriekšējos gados. Diemžēl politiķiem šobrīd nav ideju, ko darīt ar brūkošo kultūrvēstures pieminekli un nezālēs ieaugušajiem skrejceļiem. Deputāte Inese Andersone, Pilsētas attīstības komitejas vadītāja, par Spilves nākotni ar Neatkarīgo runāt nevēlējās. Piekrita Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis. Bet viņa teiktais Spilvei drīzu atbrīvošanos no necienīgā nomnieka un fēniksa cienīgu atdzimšanu pārskatāmā nākotnē nesola. Precīzāk, vispār neko nesola. Dainis Locis saka:
“Ja pašvaldībai būtu plāns, ko darīt, varētu jau mest viņu laukā. Bet tāda plāna nav.”
