Pirmo reizi, kopš Rīgas apgabaltiesa Rudolfu Meroni atcēla “no mantas glabātāja” (tas notika pirms vairāk nekā gada), viņš ir atļāvies pārvēlēt kāda uzņēmuma padomi un valdi, nomainot amatos sev pietuvinātas personas ar vēl pietuvinātākām, kā arī dodot amatu caurkritušam politiķim.
Kā Neatkarīgā jau ziņoja, šā gada 2. septembrī daļēji nomainītas AS “Ventspils tirdzniecība osta” (VTO) padome un valde. Ņemot vērā, ka mainīta arī VTO padome, ir jāsecina - notikusi VTO akcionāru pilnsapulce.
VTO ir akciju sabiedrība, līdz ar to tās akcionāri (atšķirībā no dalībniekiem SIA) nav redzami Latvijas Uzņēmumu reģistra datu bāzēs. Tomēr no citiem ticamiem avotiem ir zināms, ka VTO kontrolpakete (54%) pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, bet VTO mazākuma akcionārs (~ 7%) ir Britu Virdžīnu salās reģistrētais “Briskly Limited”.
Ja VTO šobrīd ir citi akcionāri citās proporcijās, tad ir notikuši aizliegti darījumi ar arestēto mantu, jo abu minēto ārvalstu uzņēmumu īpašumtiesībām ir uzlikti aresti; šīs īpašumtiesības savulaik tika nodotas glabāšanā R. Meroni, bet kopš 2020. gada 17 augusta R. Meroni šīs īpašumtiesības bija jānodod Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
Nav nekādu šaubu, ka tieši mantas arests 2007. gada beigās un nodošana glabāšanā R. Meroni ļāva viņam pārņemt pilnu kontroli pār Ventspils tranzītbiznesa lielajiem uzņēmumiem un veselu virkni citu pietiekoši ienesīgu uzņēmumu.
Par to liecina ne tikai tas, ka viņš ir padomes priekšsēdētājs VTO, AS “Ventbunkers”, AS “Kālija parks”, AS “Baltijas ekspresis”, AS “Kālija parks”, AS “Latvijas naftas tranzīts” un nosaka toni vēl deviņos saistītos uzņēmumos.
To vairākos veidos atzinis arī pats R. Meroni.
Piemēram, R. Meroni deklarēts kā patiesais labuma guvējs viņa kontrolētajās AS “Ventbunkers”, AS “Kālija parks” AS “Baltijas ekspresis” un VTO.
Deklarējot R. Meroni par AS “Ventbunkers” patieso labuma guvēju, tika norādīts, ka viņš šādu statusu ieguvis, “balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un Aresta Lēmumiem, īsteno kontroli pār VBU (domāta AS “Ventbunkers”) akcionāriem ”Yelverton Investment B.V.” un ”Yelverton Investments B.V.”“.
No šā loģiski ir secināms - ja kontroli pār AS “Ventbunkers” vairākuma akcionāriem R. Meroni ir ieguvis, “balstoties” uz “Aresta Lēmumiem”, tad tagad šī kontrole viņam jānodod Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kura tad arī Uzņēmuma reģistrā būtu jāreģistrē par AS “Ventbunkers” patieso labuma guvēju.
Vairākos paziņojumos Rīgas apgabaltiesai R. Meroni arestētās mantas glabāšanu ir traktējis kā daudzu jo daudzu akcionāru pilnsapulču noturēšanu un savu uzticamības personu iecelšanu uzņēmumu, kuros arestētas “patiesā labuma guvēja tiesības”, valdēs un padomēs.
Piemēram, 2019. gada 25. oktobrī R. Meroni Rīgas apgabaltiesai nosūtījis vēstuli uz 5 lapām ar tekstu angļu un latviešu valodā “Par arestēto aktīvu aizsardzību un stāvokli”, kurā cita starpā teikts: “Kā jau iepriekš esmu liecinājis šai lietā, lai nodrošinātu savu kā arestēto aktīvu mantas glabātāja funkciju izpildi, kā arī, lai uzraudzītu attiecīgās uzņēmējsabiedrības,
es esmu nodrošinājis sevis, kā arī savu uzticības personu ievēlēšanu vairāku Latvijas holdinga kompāniju padomēs,
kas ir to ārvalstu komercsabiedrību kontrolē, kuras vadu es, un tas ļauj man vislabāk pildīt savu lomu kā arestētās mantas glabātājam.”
Tālāk šajā “atskaitē” R. Meroni uzskaita, ka no 2016. līdz 2018. gadam AS “Ventbunkers” notikušas 6 akcionāru sapulces un 50 padomes sēdes, kurās kā vissvarīgākais atzīmēts valdes locekļu iecelšana.
Savukārt sadaļā “Sauskravas un transportēšana” R. Meroni raksta: “Nozīmīgākās darbojošās komercsabiedrības ir pilnībā “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.” kontrolē, kuru es kontrolēju. Tās ir sekojošas komercsabiedrības: AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks”, AS “ Baltic Coal Terminal” un AS “Baltijas ekspresis”. Tālāk R. Meroni īsi min šo komercsabiedrību publiski zināmos rādītājus - apgrozījumu, pašu kapitālu.
Būtiski ir arī tas, ka šo R. Meroni iesniegumu Rīgas apgabaltiesa nosūtīja atpakaļ iesniedzējam, uzskatot, ka tā nav nekāda atskaite “par arestēto aktīvu aizsardzību un stāvokli”.
Tomēr no šā R. Meroni iesnieguma var izdarīt loģisku secinājumu - ja “aktīvi, kas saistīti ar arestēto mantu” būtu nodoti Nodrošinājuma valsts aģentūrai, tad šī institūcija un nevis R. Meroni tagad varētu iecelt savas uzticamības personas ne tikai VTO, bet arī citās kapitālsabiedrībās.
Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Neatkarīgā vaicāja Nodrošinājuma valsts aģentūrai sekojošo:
“Šā gada 2. septembrī tika nomainīta AS “Ventspils tirdzniecības osta” valde un padome, kas nozīmē, ka ir notikusi akcionāru pilnsapulce.
Turklāt AS “Ventspils tirdzniecības osta” 2019. gada pārskatā norādīts, ka VTO aizņēmusies “no akcionāra” vairāk nekā 10 miljonus eiro, bet procentos uzkrāti vēl vairāk nekā 3 miljoni eiro.
Šis aizņēmums ir būtisks, jo gada pārskatā teikts, ka “aizdevuma līgums ietver specifiskas prasības attiecībā uz aizdevēja pārstāvību Sabiedrības Valdē un Padomē”.
Tāpat tur norādīts, ka miljonus aizdevušais akcionārs “kontrolē vairāk par 93%” no aizdevēja pamatkapitāla, līdz ar to risks par to, ka varētu tikt iecelta aizdevējam nelabvēlīga valde vai padome, “tiek uzskatīts par nenozīmīgu”.
Iepriekš AS “Ventspils tirdzniecības osta” lielākie akcionāri bija divi, nevis viens - Britu Virdžīnu salās reģistrētā “Briskly Limited” un Holandē reģistrētā “Beleggingmaatshappij Geit B.V.”. Tās ir kompānijas, kuras tiesa pagājušā gada 17. augustā uzdeva Rudolfam Meroni nodot Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
Līdz ar to jautājumi Nodrošinājuma valsts aģentūras direktorei Ramonai Innusai:
1) Vai AS “Ventspils tirdzniecības osta” valdes un padomes maiņa tika saskaņota ar Nodrošinājuma valsts aģentūru?
2) Vai Nodrošinājuma valsts aģentūra zina, kas šobrīd ir AS “Ventspils tirdzniecības osta” akcionāri vai viens akcionārs, kuram pienākas vairāk nekā 13 miljoni eiro?
3) Vai Nodrošinājuma valsts aģentūra atbalsta AS “Ventspils tirdzniecības osta” jauno valdes un padomes sastāvu?
4) Ja neatbalsta, tad kādas darbības tiks veiktas, lai panāktu jaunajam mantas glabātājam, kā arī iepriekš minētajam miljonu aizdevējam labvēlīgas valdes un padomes iecelšanu?
No Nodrošinājuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciālistes Vendijas Pikšes-Kučmas tika saņemta atbilde: “Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk - Aģentūra) vērš uzmanību, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmumu tika nolemts Šveices advokātam Rudolfam Meroni, kā līdzšinējam mantas glabātājam, uzlikt par pienākumu nodot glabāšanā Aģentūrai arestēto mantu - akcijas, kas atrodas dažādās kompānijās, patiesā labuma guvēja tiesības noteiktu procentu apmērā dažādās kompānijās, tiesības uz naudas līdzekļu un aizdevuma procentu atmaksu un saistības izmaksāt aizdevuma procentus, un līdz šim brīdim Rudolfs Meroni nav izpildījis minēto tiesas nolēmumu.
Ņemot vērā, ka Rudolfs Meroni nav izpildījis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmumu, Aģentūrai nav iespējams realizēt no akcijām un pamatkapitāla daļām izrietošo akcionāru un dalībnieku tiesības.”
Kopš R. Meroni tika “atcelts no mantas glabātāja” tik nopietnas izmaiņas viņa kontrolēto uzņēmumu vadībā vēl nebija veiktas. Piemēram, AS “Ventbunkers” vadībā pēdējās izmaiņas veiktas 2020. gada jūnijā, AS “Kālija parks” pašreizējā padome un valde ir kopš 2018. gada septembra, AS Latvijas naftas tranzīts vadība - kopš 2018. gada aprīļa, SIA “Ostas flote” - pat kopš 2016. gada oktobra utt., liecina Uzņēmumu reģistra datu bāze “Firmas.lv”.
