Valdība noteikusi derīguma termiņu vakcinācijas sertifikātam – piecus mēnešus būs derīgs “Johnson&Johnson” vakcīnas sertifikāts, bet citām vakcīnām tas darbosies deviņus mēnešus.
Saskaņā ar Veselības ministrijas prognozēm, februārī un īpaši martā šī lēmuma dēļ varētu sagaidīt īpašu vakcinācijas aktivitāti, lai saglabātu Covid-19 vakcinācijas sertifikāta sniegtās priekšrocības. Pagaidām uz nodarbinātību šis vakcinācijas derīguma termiņš netiek attiecināts, proti, ja sertifikāts ir, tad darbu varēs turpināt.
Valdība, vērtējot lēmumu pagarināt valstī ārkārtas situāciju pandēmijas dēļ, nolēma noteikt Covid-19 sertifikātu derīguma termiņu pieaugušajiem iedzīvotājiem. Veselības ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē centās pamatot, kāpēc šāds lēmums ir jāpieņem. “Primārās vakcinācijas aizsardzība ar laiku samazinās. Otrs faktors ir omikrona vilnis un tas, ka pret šo vīrusa paveidu balstvakcinācija sniedz aizsardzību, vismaz aizsargā pret situāciju, kas var novest pie hospitalizācijas un smagām sekām, bet trešais faktors, kas Latvijai atvieglo lēmuma pieņemšanu, ir tas, ka arī ne tikai atsevišķas valstis, bet Eiropas Savienība ir pieņēmusi līdzīgus noteikumus attiecībā uz ceļošanu. Proti, no 1. februāra vienots regulējums - deviņi mēneši sertifikāta derīgumam no primārās vakcinēšanas brīža,” klāstīja veselības ministrs.
Veselības ministrijas dati, analizējot pašreiz pieejamo informāciju par vakcinācijas iedarbīgumu, rāda, ka vakcinācijas efektivitāte pret simptomātisku slimību ar omikrona variantu ir ievērojami zemāka nekā salīdzinājumā ar delta variantu un strauji samazinās laika gaitā, tomēr aizsardzība pret hospitalizāciju ir daudz lielāka nekā pret simptomātisku slimību, jo īpaši pēc balstvakcinācijas, kad vakcinācijas efektivitāte pret hospitalizāciju ir tuvu 90 procentiem.
Kā liecina Apvienotajā Karalistē veikto pētījumu dati par vakcinācijas efektivitāti pret dažādiem Covid-19 variantiem, “Vaxzevria” (“AstraZeneca”) divas devas pēc 25 nedēļām saglabā 40 procentu efektivitāti pret delta varianta izraisītu saslimšanu un nulle procentu pret omikrona varianta izraisītu saslimšanu. Saņemot balstvakcināciju ar “Comirnaty” (“Pfizer”) vakcīnu, aizsardzība pret delta varianta saslimšanu pēc 10 nedēļām saglabājas 80 procentu apmērā, bet pret omikrona izraisītu saslimšanu - 40 procentu apmērā, savukārt saņemot balstvakcināciju ar “Spikevax” (“Moderna”) - pret delta variantu aizsardzība ir tuvu 100 procentiem, bet pret omikrona variantu - virs 60 procentiem. Izvērtējot pētījuma datus, eksperti secinājuši, ka vakcinācija pret Covid-19 joprojām sniedz aizsardzību pret saslimšanu ar smagu Covid-19 slimības formu, kuras gadījumā ir nepieciešama stacionēšana, tādēļ īpaši būtiska ir riska grupu vakcinācija pret Covid-19. Tajā pašā laikā balstvakcinācija arī pietiekami efektīvi aizsargājot no saslimšanas ar simptomātiskām Covid-19 formām, tādēļ tā ir nozīmīga cilvēkiem darbspējīgā vecumā, jo ar papildu vakcināciju tiek mazināti riski omikrona varianta izraisītai darba nespējai.
Valdības lēmums nozīmē: lai saglabātu iespējas izmantot dažādas priekšrocības, ko dod Covid-19 vakcinācijas sertifikāts, iedzīvotājiem no 18 gadu vecuma būs jāsaņem balstvakcīna.
Vakcinētajiem cilvēkiem sertifikāts būs spēkā deviņus mēnešus (270 dienas) pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar trim vakcīnām - “Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca” - un piecus mēnešus (150 dienas) pēc “Johnson&Johnson” vakcīnas saņemšanas. Pēc šī termiņa, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagai slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija. Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas, norāda Veselības ministrijā.
Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš Latvijā stāsies spēkā 15. februārī un attieksies tikai uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē, kur nepieciešams uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu. Vakcinācijas derīguma termiņš netiek attiecināts uz bērniem līdz 18 gadiem, jo šai iedzīvotāju grupai pašlaik nav pieejama balstvakcinācija. Premjerministrs Krišjānis Kariņš gan valdības sēdē mudināja domāt par to, vai balstvakcīnas nebūtu jāpiedāvā arī jauniešiem no 12 līdz 17 gadu vecumam, jo arī jauniešiem līdzīgi kā pieaugušajiem zūd vakcīnas efektivitāte.
Uz darba pienākumu veikšanu valdības lēmums par sertifikāta darbības termiņu netiks attiecināts, tomēr balstvakcinācija tiek stingri rekomendēta.
Savukārt saskaņā ar Eiropas Komisijas 21. decembra lēmumu, sākot ar 1. februāri, ceļošanai derīgs Covid-19 sertifikāts būs deviņus mēnešus neatkarīgi no saņemtās vakcīnas veida.
Veselības ministrijas dati par iedzīvotājiem un viņu rīcībā esošajiem vakcinācijas sertifikātiem liecina, ka februārī un martā varētu strauji pieaugt pieprasījums pēc balstvakcīnas, lai saglabātu derīgu Covid-19 sertifikātu. Februārī cilvēku skaits, kuriem beigsies sertifikāta derīguma termiņš, sasniegs 200 000, bet martā pārsniegs 250 000. Tiesīgi saņemt balstvakcīnu pašlaik ir 800 000 Latvijas iedzīvotāju, no tiem 349 000 iedzīvotāju beigsies sertifikāta derīguma termiņš, bet 170 000 jau ir saņēmuši balstvakcīnu.
Veselības ministrija aicina ikvienu pilngadīgu valsts iedzīvotāju, it īpaši tos, kuri sasnieguši 40 gadu vecumu un vairāk, neatlikt balstvakcināciju un parūpēties par savu un tuvinieku veselību, laikus piesakoties balstvakcīnas saņemšanai. To var izdarīt, vēršoties pie sava ģimenes ārsta, piesakoties vietnē manavakcina.lv vai zvanot pa tālruni 8989.
