Sestdien tapa zināms Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes lēmums Satversmes aizsardzības (SAB) direktora amatam virzīt specdienestu profesionāli Egilu Zviedri, taču īsi pirms tam publiski tika skandēts, ka kandidēt uz šo amatu piekritis arī virsprokurors Juris Juriss.
Tā sauktās Lemberga lietas galvenais prokurors J. Juriss jau 2020. gada pavasarī pieteicās augstajam ģenerālprokurora amatam. Toreiz Tieslietu padome atbalstīja citu kandidātu - Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Juri Stukānu. Pēc apstiprināšanas amatā J. Stukāns gan paaugstināja J. Jurisu amatā, ieceļot viņu par Ģenerālprokuratūrā jaunizveidotās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru.
Dienu pirms iepriekšminētās Nacionālās drošības padomes sēdes Latvijas Radio rīta ziņu izlaidumā tika pastāstīts, ka no kandidēšanas uz SAB direktora amatu ir atteikušās vairākas iepriekš publiski minētas personas. Tomēr “kāds cits kandidāts gan ir piekritis iespējamai virzīšanai šim amatam. Latvijas Radio zināms, ka Valsts prezidents Egils Levits šim amatam uzrunājis arī Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru Juri Jurisu. Viņš pats to ne apstiprina, ne noliedz. „Šobrīd nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt, nedz komentēt attiecībā uz momentu, vai es esmu viens no kandidātiem, kas tiek virzīts,” saka Juriss. Tomēr Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka Juriss prezidentam paudis gatavību uzņemties šos pienākumus, ja būtu tāda vajadzība,” piektdienas rītā izskanēja Latvijas Radio ēterā, tas tika pārpublicēts valsts finansētajā portālā “LSM.lv”, uz šo atsaucās ziņu aģentūra LETA.
Nākamajos Latvijas Radio ziņu izlaidumos šī informācija tika papildināta, analizējot J. Jurisa izredzes kļūt par galvenā specdienesta vadītāju. No vienas puses, politiķu vidū par J. Jurisa kandidatūru neesot vienprātības; no otras puses, J. Jurisu nesen augstu novērtējis ASV Valsts departaments, piešķirot viņam “pretkorupcijas čempiona” titulu - šim faktoram acīmredzot vajadzēja kļūt par argumentam pāri vietējam “politiskajam dīķim”.
J. Juriss neesot politiski neitrāls, jo viņš “dēvēts par Jaunās konservatīvās partijas cilvēku”, tika stāstīts Latvijas Radio ziņu izlaidumos. Turklāt “Latvijas Radio zināms, ka Juriss nesen sekmējis izmeklēšanu arī kādā kriminālprocesā, kurā centrālā figūra ir kāds “Latvijas attīstībai” politiķis. Līdz ar to Jurisa kandidatūra, ja tāda vispār nonāktu līdz izvirzīšanai, būtu pārbaudījums arī frakcijai “Attīstībai/Par!”” - šādi un līdzīgā garā ziņoja no nodokļu maksātāju līdzekļiem pilnībā finansētās radio programmas. Īpaši tika uzsvērts, ka Latvijas stratēģiskā partnera ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens J. Jurisu decembrī nosaucis par vienu no 12 “pasaules pretkorupcijas čempioniem”. Savukārt oficiālais “LVportāls” ziņo, ka pārējie 11 “pasaules pretkorupcijas čempioni” nāk no Belizas, Bulgārijas, Kipras, Gvatemalas, Hondurasas, Kazahstānas, Libānas, Malāvijas, Mozambikas, Taizemes un Venecuēlas.
Vai prokurora J. Jurisa un viņa kolēģu veiktā izmeklēšana (šis bija tas retais gadījums, kad izmeklēšanu veica paši Ģenerālprokuratūras prokurori) tiešām bija tas faktors, kāpēc pirms gada tika notiesāts Ventspils mērs Aivars Lembergs? Vai tomēr notiesājoša sprieduma pieņemšanu pirmajā instancē noteica pavisam citi faktori? Par to lai lasītāji spriež paši, cik iespējams iepazīstoties ar adekvātu informāciju par t.s. Lemberga lietas būtību, 12 gadu ilgās iztiesāšanas gaitu, vajadzīgo pierādījumu (pirmām kārtām jau “vajadzīgo” liecību) sagādāšanas metodēm, tiesību uz aizstāvību apkarošanas paņēmieniem utt. Piemēram, Neatkarīgās slejās lasītāji var iepazīties, pie kādiem absurdiem t.s. Lemberga lietas spriedumā nonākusi tiesa, vienkārši vārds vārdā pārrakstot J. Jurisa parakstīto apsūdzības tekstu - tas atspoguļo arī J. Jurisa darba kvalitāti.
Tomēr būtiskākais aspekts prokurora J. Jurisa kā A. Lemberga apsūdzības uzturētāja darbībā ir viņa attiecības ar arestētās mantas glabātāju šveicieti Rudolfu Meroni un kādām metodēm tieši J. Juriss nodrošināja to, ka R. Meroni gadu gadiem varēja apsaimniekot šo arestēto mantu vairāku simtu miljonu vērtībā bez atskaitīšanās pienākuma procesa virzītājam.
Kā zināms, 2020. gada 17. augustā Rīgas apgabaltiesa atbrīvoja R. Meroni no mantas glabātāja tiesībām un pienākumiem, liekot viņam arestēto mantu nodot Latvijas valstij Nodrošinājuma valsts aģentūras personā. Tomēr nu jau pusotru gadu R. Meroni neko nenodod, un izskatās, ka arī netaisās neko nodot. Turklāt viņš atsaucas uz dažādiem Ģenerālprokuratūras prokuroru (tostarp J. Jurisa) lēmumiem un prokuroru parakstītiem dokumentiem, kas ļaujot viņam nekādu mantu nenodot un esot indulgence, lai viņu nevarētu saukt pie atbildības. Respektīvi - tieši Ģenerālprokuratūras prokuroru (tostarp J. Jurisa) pieņemtie lēmumi ir tie, kas cementē R. Meroni nesatricināmo varu pār daudzmiljonu īpašumiem, kas nepieder viņam.
Turklāt tieši arestētās mantas apsaimniekošanā iezīmējusies arī SAB loma. SAB ir visslepenākā institūcija valstī, par kuras darbību nav zināms pilnīgi nekas, tomēr darījumos ar arestēto mantu SAB ir izgaismojies pat vairākkārt, tādējādi faktiski apstiprinot kuluāros klīstošo neoficiālo informāciju, ka tieši SAB bijusi “vadošā un virzošā” loma t.s. Lemberga kriminālprocesā, it īpaši arestētās mantas “apsaimniekošanā”.
Slepenu operāciju un darījumu izgaismošana nav darījusi godu nevienam no pasaules specdienestiem.
Pirmkārt, 2012. gada maijā toreizējais t.s. Lemberga lietas procesa virzītājs prokurors Andis Mežsargs ieteica R. Meroni tikties ar toreizējo SAB iekšējās drošības daļas vadītāju Aigaru Sparānu (šobrīd jau apsūdzēta persona citā kriminālprocesā), lai atrisinātu jautājumu, kā šveicietim atgūt kontroli pār Ventspils tranzītbiznesa “atslēgas” uzņēmumu AS “Ventbunkers”. Jautājums par to, kurš kontrolēs AS “Ventbunkers”, bija kļuvis aktuāls tāpēc, ka 2012. gadā varu šajā uzņēmumā uz laiku bija sagrābis miljonārs Olafs Berķis.
Tikšanās starp SAB tolaik ietekmīgo darbinieku A. Sparānu, prokuroru A. Mežsargu un R. Meroni notika 2012. gada maijā viesnīcā “Elizabete”; tikšanās ir detalizēti aprakstīta R. Meroni liecībās Anglijas tiesai. Pēc šīs tikšanās R. Meroni atguva kontroli pār AS “Ventbunkers”.
Tāpat SAB loma iezīmējās arī 2015. gadā AS “Latvijas naftas tranzīts” piederošo “Ventspils naftas” akciju pārdošanas darījumā, kas notika par vairākkārt pazeminātu cenu. Proti, publiskā telpā noplūda darījumu kārtotāju e-pasta sarakste, kuras dalībnieki faktiski saskaņoja to, ka šā darījuma veikšanai nevajag prasīt atļauju Rīgas apgabaltiesai, jo nav zināms, ko ar šo atļaujas pieprasījumu darīs t.s. Lemberga prāvas tiesnesis Boriss Geimans - ņems vēl un, kā to prasa likums, apspriedīs tiesas sēdē, kas, protams, izraisīs pamatīgu skandālu. Viedokli par to, ka šāda atļauja tiesai nemaz nav jāprasa, sniegšot prokurors Juris Juriss un SAB šajā lietā palīdzēšot, noplūdušajā e-pasta sarakstē tika informēti “Ventspils naftas” akciju pārdošanas darījuma kārtotāji.
Secinājums - ņemot vērā SAB “virzošo un vadošo” lomu darījumos ar arestētās mantas vērtīgākajiem aktīviem, kā arī ņemot vērā, ka arestētās mantas jautājums “gaisā” var “karāties” tikai noteiktos politiskos apstākļos, kad valdošā elite izliekas šo jautājumu neredzam, ir saprotama J. Jurisa virzīšana par SAB direktoru.
