Sadārdzinājums būvniecības sektorā un enerģētikā var kritiski ietekmēt jaunā dzelzceļa “Rail Baltica” būvniecību. Inflācijas kāpums pesimistiskajā prognozē ir lēsts līdz 10%, un to projekta virzītāji vēl spētu pacelt. Taču, ja kovida, spekulāciju, enerģijas trūkuma vai jebkāda cita iemesla dēļ inflācija kāps vēl vairāk, būs jāprasa papildu nauda, un tad bez projektā neiesaistīto valstu akcepta nekādi neiztikt.
Lai gan dzelzceļa būvniecības process tagad vēl tikai pa īstam ieskrienas, katra darba uzvara tiek skaļi daudzināta, lai starptautiskajai sabiedrībai rādītu, ka nu jau vairs apstāties nekādi nevar. Ne velti pirmdien vairākas stundas stacijas būvlaukumā pavadīja Francijas transporta lietu ministrs. Lai redz, ka izdarīts tik daudz, ka atpakaļceļa vairs nav.
Protams, par labu te nenāk kaimiņu igauņu nemitīgās gaudas, ka projektam nav nākotnes. Pēdējā reizē, kad vilcienā satikās Baltijas valstu ministri ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kopīgi secināts, ka posms no Rīgas lidostas Lietuvas un Polijas virzienā projektā ir ticis tālāk un tādēļ tas uzskatāms par prioritāru. Lai cik neticami tas šķistu, šobrīd tieši Latvija jaunā dzelzceļa būvniecībā uz priekšu virzās visstraujāk. Taisa lielos infrastruktūras objektus, mobilitātes punktus, ko varēs ātri savienot vienā līnijā. Tikmēr igauņi taisa atsevišķus pārvadus, bet stacijai vēl nav pieķērušies. Tātad tur nebūs ko savienot. Uzklausot šīs kolēģu pārdomas, igauņu delegācija atkal un visiem apvainojās un aizbrauca mājās. Lietuviešu delegācija apvainojās uz igauņiem par nebeidzamo īdēšanu.
Skaidrs, ka ar šādām savstarpējām attiecībām iecere sešus projekta ieviesējus apvienot vienā uzņēmumā “RB Rail” cieta neveiksmi un tagad par to vairs pat netiek runāts. Katrā valstī ir divi ieviesēji - māte, meita, bet Lietuvā pat mazmeita un vēl piedalās nacionālais dzelzceļa uzņēmums.
Bet ko tagad dara Latvija?
Latvija turpina paātrināties dzelzceļa projekta īstenošanā, lai maksimāli apgūtu saņemtos līdzekļus un stopkrānu projektam noraut būtu par vēlu.
Saprātīga stratēģija, ņemot vērā, ka darbi kļūst arvien dārgāki un diezgan nenovēršami, ka nauda no Eiropas būs jāprasa vēl.
Latvijas banka jau izplatījusi prognozi, ka Latvijas posmā dzelzceļa izmaksas varētu pieaugt no plānotajiem diviem miljardiem līdz pat trīs miljardiem. Būvsabiedrības “BeReRix” uzraudzības padomes pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš atzīst, ka globāla risinājuma šai problēmai pagaidām nav. Ja naudas pietrūks, cietīs projekta ieviešanas termiņi. Bet, kamēr naudas pietiek, būvnieki virzās uz priekšu, un vakar Rīgas teritorijā parādījās atkal jauna būvtāfele - pie autoostas.
Jau šonedēļ uzbēruma pusē tiek sākta autobusu platformu nojumju nojaukšana, un tālāk sekos uzbēruma vienas puses norakšana. Šeit un arī citviet Rīgā vilcieni tiks likti uz estakādēm - līdzās gan vecā, gan jaunā platuma sliežu ceļiem, kas no stacijas tālāk vedīs pār jauno Daugavas tiltu. Darbi saplānoti jau vairākus gadus uz priekšu, un Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar dažādiem apgrūtinājumiem, pārvietojoties pa galvaspilsētu. Rīgā jau tāpat ir briesmīga satiksmes organizācija, tilti brūk kopā, smagās mašīnas tiek dzītas cauri centram. Mazāko nokrišņu laikā veidojas milzīgi sastrēgumi. Centrā organizējot vērienīgus būvdarbus, sastrēgumos būs jāsēž vēl ilgāk. Būvnieki gan centīsies pēc iespējas nenoslēgt satiksmi vai darīt to nakts stundās un brīvdienās. Kā, piemēram, Lāčplēša ielā, kur top estakāde. Taču darbiem pie autoostas un pēc tam pie jaunā tilta ietekme būs vēl krietni lielāka.
Jau tagad pasažieriem ļoti rūpīgi jāseko līdzi, kur tiek organizēta iekāpšana autobusos, un mainās arī izkāpšanas vietas. Autoostā jau līdz šim bija grūti apgrozīties 580 autobusiem diennaktī, bet tagad - būvdarbu dēļ vietas kļūs vēl mazāk. Četrus gadus nāksies pieciest nemitīgas izmaiņas un neērtības. Toties pēc tam pilsēta būs laimīgi atvadījusies no liela nepārvarama šķēršļa pašā centrā - dzelzceļa uzbēruma. Un labi, ka arī autoosta netiks pārvietota prom no centra, kā sākotnēji bija plānots. Ar visādiem skvēriņiem, celiņiem un ērtiem krustojumiem abas dzelzceļa puses tiks savienotas - Centrāltirgus un Vecrīgas apkārtne. Rīgas pašvaldība šim nolūkam iezīmējusi 28 miljonus eiro. No šāda aspekta raugoties, dzelzceļa projekts sevi būs attaisnojis arī tad, ja ātrvilciens tik drīz kā solīts laika grafikā - 2026. gadā - vēl neatbrauks.
