Latvijas mežus apsaimnieko liels daudzums privātu un valsts mežkopju, bet pieskata viņus vēl lielāks daudzums mežziņu, vecāko mežziņu, virsmežziņu vietnieku, virsmežziņu un vēl desmitiem dažādu rangu priekšnieku Valsts meža dienesta centrālajā administrācijā. Visi ar visiem jau gadiem strīdas, bet jaunākais konflikts izcēlies saistībā ar ģenerāldirektores Ainas Stašānes un viņas protežē Ingas Koļegovas sacerēto reformu.
Teju identisks mēģinājums pārbūvēt Valsts meža dienestu notika pirms desmit gadiem. Toreiz Zemkopības ministrija izbrāķēja iestādes vadītāja Jāņa Kinnas piedāvāto reformas modeli, uzdeva sacerēt jaunu, bet tā vietā saņēma ģenerāldirektora atlūgumu. Tāpat kā tagad, arī toreiz darbinieki publiskajā telpā izplatīja paziņojumus, ka tāda reforma, kāda sacerēta, nesīs postu un nabadzību - gan Latvijas mežos, gan meža uzraugu ģimenēs. Reforma tomēr notika - mehāniski samazinot mežniecību un virsmežziņu skaitu, un pēc tam Anda Krēsliņa vadībā iestājās ilgstošs stagnācijas periods. Tāda veida reformēšana notika arī iepriekšējos gados. Salīdzinājumam - 1997. gadā dienests bija teritoriāli sadalīts 32 virsmežniecībās ar 259 mežniecībām. Savukārt 2021. gadā - 10 virsmežniecībās un 29 mežniecībās. Šogad viss mainīsies - tā iecerējusi ģenerāldirektore Aina Stašāne.
Visticamāk dienesta reformēšana negūtu tik lielu publicitāti, ja darbinieki atkal nebūtu izplatījuši protesta vēstuli. Lūk, citāts no tās:
“Mēs, VMD nodarbinātie, ceļam trauksmi par VMD ģenerāldirektores A. Stašānes faktiskajām darbībām, kas būtiski ietekmē spēju veikt amatpersonām noteiktos pienākumus, grauj VMD tēlu, reputāciju un pats nozīmīgākais apstāklis - pakļauj riskam meža apsaimniekošanas un izmantošanas, un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību, meža ugunsapsardzības īstenošanu, lai tiktu nodrošināta meža un meža nozares ilgtspējīga attīstība. 2022. gadā VMD ir plānotas būtiskas izmaiņas iestādes struktūrā un darba organizācijā, paredzot likvidēt 10 reģionālās struktūrvienības - virsmežniecības un koncentrējot vadības funkciju tikai Rīgā.” Kaut ko līdzīgu savulaik bija iecerējis Jānis Kinna un atvadījās no amata, jo toreizējam ministram Jānim Dūklavam bija cits redzējums. Turpretim Ainai Stašānei ar tagadējo ministru Kasparu Gerhardu saskan ļoti labi, ko apliecina viņas iecelšana amatā bez konkursa un ignorējot ar mežzinātni saistītas izglītības trūkumu. Vēl vairāk - ministrs akceptējis arī Stašānes izvēli pieņemt darbā viņas kādreizējo priekšnieci Valsts vides dienestā Ingu Koļegovu. Ierēdni ar aptraipītu reputācija. Šo faktu trīs instancēs par pierādītu atzinusi tiesa - Koļegova norādīja nepatiesu informāciju savās amatpersonas deklarācijās par ļoti lielām naudas summām un sodīta par to tika ar 4300 eiro lielu sodu. Taču jau mēnesi pēc Stašānes stāšanās jaunajā amatā arī Koļegova - bez piemērotas izglītības meža nozarē - tika pie amata Valsts meža dienestā. Arī viņai ar ministru saskan ļoti labi.
Kas tas ir par amatu, ko pilda Koļegova, dienesta struktūras un kontaktu grāmatā nav atrodams, taču ar izcilu daiļrunību to apraksta preses dienests:
“Ingai Koļegovai VMD ir vecākā eksperta amats. Pārmaiņu plānošanu VMD veic vadītāju komanda, dažādās darba stadijās šī komanda darbojas dažādā skaitliskā sastāvā un katra vadītāja iesaiste ir mainīga procesa laikā. Ingai Koļegovai nav uzticēts veidot jauno VMD struktūru un darba organizāciju, to dara iepriekš minētā VMD esošo vadītāju komanda.
I. Koļegovas pienākumos ir vadīt darba grupas pārmaiņu procesa plānošanā, darbojoties kā fasilitatoram, koučam, šķēršļu noņēmējam, organizatoram (sanāksmes, termiņi), pārmaiņu aģentam un mentoram.”
Savukārt šādi Koļegovas atnākšana aprakstīta dienesta sociālā tīkla profilā:
“Ir liels izaicinājums strādāt valsts pārvaldē. Zinoši un motivēti darbinieki ir vajadzīgi. (..) Šajā nedēļā Valsts meža dienesta komandai pievienojās pieredzējusi un zinoša kolēģe - Inga Koļegova. Inga ir ieguvusi agronoma kvalifikāciju Latvijas Lauksaimniecības Universitātē, maģistra grādu vides zinātnē un pārvaldībā Latvijas Universitātē, kā arī jurista kvalifikāciju un bakalaura grādu tiesību zinātnē BA “Turība”. Strādājusi vides aizsardzības sistēmā no inspektores, līdz pat Valsts vides dienesta vadītājai. Iegūtās prasmes stratēģiskās un organizācijas attīstības plānošanā, procesu efektivitātes veicināšanā, tiks liktas lietā Valsts meža dienesta darbības stratēģijas un reglamenta izstrādē, un sadarbības attīstīšanā ar iestādes stratēģiskajiem partneriem, attīstot Valsts meža dienestu par mūsdienīgu sabiedrības interešu nodrošinātāju mežsaimniecības nozarē.”
Drīz būs pagājis jau pusotrs gads kopš abu dāmu ierašanās, un reformas stratēģija it kā ir un it kā nav gatava. Darbinieku vidū korekti izskaidrot gaidāmās pārmaiņas vadībai neizdevās, un vainoti pie tā tiek virsmežziņi, respektīvi, vidējais vadošais personāls. Bet tā vietā, lai runātu ar viņiem, dienesta vadītāja nolasīja stundu garu lekciju žurnālistiem - ar skaidrojumu, kādēļ reforma nepieciešama, un sekojošu piebildi, ka prezentētā nepavisam nav galīgā VMD jaunā struktūra un tajā ir iespējamas izmaiņas. “Šobrīd ir iezīmēta dienesta jaunā struktūra, paredzot tematisko pārvalžu izveidi, izraudzīti to vadītāji. Jauno pārvalžu vadītājiem kopā ar pašu izveidotajām komandām ir uzticēts tuvākajā laikā izstrādāt detalizētāku katras pārvaldes struktūru. Jauno VMD struktūru paredzēts veidot pēc funkcijām, atsakoties to teritoriālajām un centrālās administrācijas atdalītām struktūrvienībām.” Tātad desmit virsmežniecību vietā būs sešas pārvaldes - medību, mežsaimniecības, meža ugunsapsardzības, nodrošinājuma, tiesiskā nodrošinājuma, attīstības pārvalde un uzraudzības daļa. Ģenerāldirektores Stašānes prezentācijā īpatnējākais laikam ir kopsavilkuma slaids ar diviem punktiem:
“Darbs būs darītājam.” It kā līdz šim dienests būtu algojis sliņķus. Un “Katram būs iespēja realizēt tajā sfērā, kurā viņš jūtas visprofesionālāk vai kurā vēlas pieņemt izaicinājumus”. Stašāne un Koļegova var kalpot par piemēru drosmīgai izaicinājumu pieņemšanai - teorētisku zināšanu mežsaimniecībā viņām nebija, pieredze konkrētajā nozarē nulle, taču tas netraucēja uzņemties visas valsts mežsaimniecības uzraudzību. Un tagad Valsts meža dienests tiek būvēts gluži kā no jauna, un ikviens drīkst pieņemt izaicinājumu.
Jāatgādina, līdzīga rakstura pārmaiņas nule skārušas arī uzņēmumu “Latvijas valsts meži”, un te vietā neliela vēsturiska atkāpe. Padomju laikos Latvijas mežus apsaimniekoja Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija un milzīga birokrātiska struktūra tās padotībā. Atjaunotajā Latvijā Valsts meža dienests tika izveidots 1993. gadā, likvidējot Meža ministriju. Bet svarīgākā reforma notika 2000. gadā, kad dienestam tika noņemta valsts mežu apsaimniekošanas funkcija, uzticot to jaunizveidotam valsts uzņēmumam “Latvijas valsts meži”. Valsts meža dienestam palika tikai uzraudzības funkcija, savukārt viss, kas saistīts ar pelnīšanu, tika uzņēmumam. Arī atalgojuma un prestiža ziņā - dienestā strādāt bija un joprojām ir neizdevīgāk nekā uzņēmumā. Viens ir nabagais, otrs - bagātais brālis. Taču, kā Neatkarīgā jau vēstīja, arī bagāto brāli šogad var skart lielas pārmaiņas - “Mamma daba meklē saimnieku”. Uzņēmums ar ministra Gerharda svētību ticis pie jaunas padomes, kurā tagad vairākumā ir “izaicinājumu pieņēmuši” jaunienācēji mežsaimniecības nozarē. Un arī valde šobrīd darbojas tādā kā pagaidu režīmā, jo pavasarī gaidāma tās nomaiņa. Ilggadējais uzņēmuma vadītājs un izveidotājs Roberts Strīpnieks uz mežos notiekošo tektonisko svārstību fona nolēmis “pieņemt izaicinājumus” un iemēģināt roku privātajā sfērā labības eksporta biznesā. Pieņemt izaicinājumus tagad ir modē.
