Lai gan Latvijas austrumu robeža atrodas tālu prom no lielām apdzīvotām vietām, tās neaizsargātība rūp daudziem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēkiem ar pieredzi spēka struktūrās. Nu jau atvaļinātais komandleitnants, Latviešu virsnieku apvienības biedrs Māris Grinšteins jau 2015. gadā brīdināja Iekšlietu ministriju, ka robežsargiem nepieciešams nodrošināt fizisko piekļuvi valsts robežai maksimāli īsā laikā. Tas netika izdarīts. Līdztekus žoga neesamībai arī šī faktora dēļ robežsargiem un karavīriem tagad dienu no dienas jātvarsta desmiti Latvijas teritorijā no Baltkrievijas nelegāli ienākušu migrantu.
Pašlaik pārvietošanās gar robežu Latvijas pusē ir īpaši apgrūtināta. Staignajā apvidū nav labiekārtotas patrulēšanas takas. Jāpārvietojas pa apledojušiem sniegā un dubļos samestiem dēļu galiem, riskējot krist vai ielūzt ūdenī. Vai arī šaurākās vietās - ievelties dzeloņdrāšu ritulī, kas kā pieticīgs pagaidu veidojums žoga aizstāšanai atsevišķos posmos izstiepts uz robežas. Tumšajā diennakts laikā patrulēšana gar robežu ir īpaši apgrūtināta, jāskatās zem kājām, lai nenoveltos - kāda tur diskrēta novērošana. Neatkarīgā par to jau vēstīja. Uz robežas “Ir sliktāk nekā izskatās”. Pagaidu žoga uzstādīšanā vienai kļūmei seko nākamā, un arī darba apstākļi robežsargiem un karavīriem uz robežas ir nepieņemami. Masu medijiem darbs uz robežas ir strikti ierobežots, taču Neatkarīgajai par situāciju klātienē ļāva pārliecināties dienests Zemessardzē. Armija jau ilgstoši palīdz robežsardzei nelegālās migrācijas apkarošanā.
No robežas labiekārtojuma viedokļa esam atpalikuši deviņdesmitajos gados, un īpaši nepatīkami to secināt, vērojot Baltkrievijas pusē sakopto robežu. Tur ir platas virs ūdens un dubļiem paceltas laipas, ērtas takas patrulēšanai un visi priekšnosacījumi efektīvai novērošanai. Latvijas pusē - sasaluši kukuržņi un ūdenī iekrītami caurumi. Praksē tas nozīmē, ka Baltkrievijas pusē noziedznieki un viņu pārvietotāji spēj pietuvoties robežai ļoti ātri un ātri iekļūt Latvijā, lai pazustu Latgales mežos un purvos vai arī ātri dotos rokās mūsu dienestiem. Atkarībā no tā, kāds uzdevums dots konkrētajai migrantu grupai. Un tas ir tas, par ko jau 2015. gadā Iekšlietu ministriju brīdināja Māris Grinšteins. Toreiz ar mēri slimās mežacūkas no Krievijas kļuva par mazāko problēmu. Un arī vjetnamiešu bariņi, ko cilvēktirgotāji gādāja pār robežai. Krievija iebruka Ukrainā, bet Latvijas robeža no agresīvā kaimiņa bija neaizsargāta un grūti kontrolējama. Un tieši tāpat arī Baltkrievijas robeža. Lai arī ekspluatācijā oficiāli nenodota, Krievijas robeža turpmākajos gados tika puslīdz sakārtota. Baltkrievijas robeža nē, uzskatot, ka tā Latvijai ir mazāks draudu avots. Taču praksē šis pieņēmums izrādījās maldīgs. Tieši Latvijas robeža šobrīd ir Baltijas un Eiropas Savienības vājais posms Baltkrievijas un Krievijas sarīkotajā migrantu hibrīdoperācijā. Caura kā siets un grūti uzraugāma.
2018. gadā bijušais Jūras spēku virsnieks Māris Grinšteins šajā jautājumā pie Iekšlietu ministrijas vērsās atkārtoti. Lūk, citāts ar atsauci uz pirmo vēstuli: “Skatoties reportāžas no robežas, redzēju, ka vietām piekļūšanu traucēja purvi, aizaugusī robežjosla, privātie īpašumi u.c. likstas. Toreiz ierosināju sakārtot īpašuma tiesības gar robežu (pēc Igaunijas parauga - atpirkt), bet galvenais - atvieglot robežsargu piekļuvi robežai maksimāli īsākā laikā jebkurā vietā. Tādēļ ieteicu plānu “Rokāde” (franču val. - ceļš paralēli frontei), t.i., paralēli robežai izbūvēt kaut ko līdzīgu veloceliņam, pa kuru īsākā laikā varētu sasniegt jebkuru robežpunktu no tuvākā kordona. Vietās, kur tas ir sarežģīti, izbūvēt pagaidu celiņus, tā saukto knipeldambi - koka laipas, kā, piemēram, Ķemeru tīrelī, ar aprēķinu, ka pa tām var pārvietoties kaut vai ar velosipēdu vai motociklu, bet labāk ar kvadriciklu. Toreiz saņēmu atbildi, ka tas ir padārgi, lai gan bija iespējas saņemt ES finansējumu.”
Atvaļinātais komandleitnants nelikās mierā un ar savām bažām Iekšlietu ministrijā vērsās arī 2019. gadā. Un ne tikai tur. Arī Aizsardzības ministrijā un pie atbildīgajām komisijām Saeimā. Nav pareizi, ka Latvijas valsts nav nostiprinājusi savu robežu ar agresīviem un bīstamiem kaimiņiem.
Aizsardzības ministrija atbildes vēstulē atzina, ka “neapšaubāmi valsts robeža ir valsts drošības jautājums, taču valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana ir iekšlietu ministra pārraudzībā esošās Valsts robežsardzes atbildības joma. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas.” Projekts “Rokāde” tika pieņemts zināšanai.
Atbildēja arī Iekšlietu ministrija: “Infrastruktūras izbūve valsts austrumu robežā tiek veikta atbilstoši Iekšlietu ministrijas finanšu resursu iespējām un saskaņā ar izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju. Būvprojekta izstrādes laikā tika vērtēti dažādi iespējamie risinājumi, un rezultātā tika izvēlēts tāds risinājums, kas paredz pēdu kontroles un patruļas taku (ar koka laipu segumu) ierīkošanu, kā arī žoga izbūvi. Koka laipas tiks izbūvētas vietās, kur citādi ir apgrūtināta pārvietošanās. Uz šo brīdi darbi valsts austrumu robežā vēl nav pabeigti.”
Faktiski ministrija paskaidro, ka iecerējusi un īsteno ko līdzīgu Māra Grinšteina ierosinātajam plānam “Rokāde”. Tikai viena būtiska piebilde - ir jau 2022. gads, un “uz šo brīdi darbi valsts austrumu robežā vēl nav pabeigti”. Pastāvīga žoga nav joprojām, bet atsevišķos robežas posmos skopi izstieptie dzeloņdrāšu rituļi izrādījies pārāk viegli pārvarams šķērslis noziedzniekiem. Kopš pagājušā gada 10. augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 4554 cilvēki. Praksē tas nozīmē, ka viņi ienākuši valstī, pārtverti un padzīti atpakaļ uz Baltkrieviju. Daudzi pa vairākiem lāgiem. Šajā otrdienā atstumti 39. Turklāt ar pagaidu žoga ierīkošanu gadījies pamatīgs kāzuss. 2,7 kilometru posmā dzeloņdrātis noliktas uz Baltkrievijas zemes. Pretinieka pusē! Kļūme operatīvi novērsta, uz žogs pārcelts 50 centimetrus uz Latvijas pusi.
Toreiz 2019. gadā atbildes vēstulē Mārim Grinšteinam Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs izteica pateicību par izrādīto interesi un iniciatīvu, vienlaikus norādot, ka “Iekšlietu ministrija šajā jautājumā cieši sadarbojas gan ar Valsts robežsardzi, kas ir atbildīga par valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanu un nelegālās imigrācijas novēršanu, gan citiem ekspertiem, lai rastu iespējami labākos risinājumus valsts robežas aizsardzības nodrošināšanai”. Taču fiziski uz robežas arī pašlaik redzami galvenokārt slikti un vēl sliktāki risinājumi - parodija par žogu un infrastruktūra kāju laušanai. Atvaļinātais komandleitnants, Latviešu virsnieku apvienības biedrs Māris Grinšteins par to ir noraizējies. Un ne viņš vienīgais.
Rit taču jau ceturtā desmitgade pēc neatkarības atgūšanas, un laika robežas sakārtošanai bija pārpārēm, tikai gribas pietrūcis. Acīmredzot trūkst joprojām.
