Armijai un Pabrikam – izcili popularitātes reitingi

© Latvijas armija/srž. Ēriks Kukutis

Ik gadu Neatkarīgā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS mēra Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās līmeni dažādām institūcijām un politiķiem – vienkārši sakot, viņu popularitāti. Un, iezīmējoties stabilai tendencei, arvien lielāku uzticību sabiedrības acīs bauda Nacionālie bruņotie spēki un kopā ar tiem – arī aizsardzības nozares politiskais līderis Artis Pabriks. Viņš kļuvis par populārāko valdības ministru.

Vērtējot Arta Pabrika reitingu, būtiski uzsvērt, ka viņš nozarē ienāca pēc krievu publikai pieņemamākā politiķa Raimonda Bergmaņa, un armija, lai arī kopumā bija valstī populārāko institūciju vidū, tomēr piedzīvoja zināmu reitinga kritumu. Taču tagad, pateicoties lielākam publikas atbalstam gan latviešu, gan krievu auditorijā, augstāku popularitāti bauda gan armija, gan arī ministrs Pabriks.

No smagiem mīnusiem stabilos plusos

Pēdējos gados Nacionālie bruņotie spēki aptaujā tradicionāli ieņem otro vietu pēc izglītības iestādēm, kuru reitings pašlaik ir 51,5. Armijai 38,5 punkti. Reitings tiek aprēķināts, no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru un atmetot tos respondentus, kam nav viedokļa vai kas nepazīst jautājuma objektu. Armijai uzticas 63% iedzīvotāju, neuzticas 24,5%, bet viedokļa nav 12,5% respondentu. Skatoties dinamikā pa gadiem, absolūti zemākais punkts armijas popularitātei bija 1997. gads, kad negatīvi to vērtēja pārliecinošs vairākums. Reitings - mīnus 30,9. Tāda nekāda mūsu armija toreiz bija - nošņurkusi un nabaga. Ar sabrukušu padomju mantojumu bagāžā. Bet, iestatot kompasu NATO virzienā, situācija sāka uzlaboties. 2000. gadā armija nonāca jau stabili virs vidējiem popularitātes rādītājiem, un ar atsevišķiem iekritieniem tie arī tādi saglabājās. Viens no šiem iekritieniem bija saistīts ar ministra Pabrika atnākšanu.

Pabriks - populārākais ministrs

Armijas reitings nokritās no 45,2 punktiem 2019. gadā uz 38,4 punktiem 2020. gadā. Tas gan salīdzinājumā ar citām institūcijām tāpat bija lielisks rādītājs. Arī paša ministra reitings līdz pērnā gada sākumam turpināja kristies - no mīnus 2,3 punktiem šīs valdības darba pirmajā gadā, līdz mīnus 7,1 punktam 2020. gadā. Taču pērn Artis Pabriks pēkšņi kļuva ļoti populārs. 2022. gada decembra reitingā viņam ir 3,1 punkts, ļaujot kļūt par populārāko ministru Krišjāņa Kariņa valdībā. Apsteidzot pat kultūras ministru, kurš kulturālā sabiedrībā tiek augstu vērtēts paša amata dēļ. Turpretim pats premjers, neraugoties uz titānisko darbu un milzu atbildību sadrumstalotās koalīcijas ganīšanā, kūļājas popularitātes lejasgalā ar mīnus 41,9 punktiem. Vēl mazāk sabiedrība uzticas tikai veselības ministram un valsts prezidentam. Bet kādēļ tad Artim Pabrikam izdevies iekļūt desmit pozitīvi vērtēto politiķu topā? Turklāt latviešu auditorijā viņš saņēmis visvairāk pozitīvo vērtējumu. 47,5% latviešu respondentu viņa darbību vērtē pozitīvi, un pozitīvo atbilžu ievērojami vairāk ir arī krievu publikā. Gada laikā kāpums no 15,3% uz 23,8%.

Par valsts interesēm uz Golubevas fona

Ministrs pats Neatkarīgajai savu popularitāti skaidro ar nelokāmu cīņu par valstiskajām interesēm, kas stāv pāri personiskajām ambīcijām. Viņš piesauc arī militārās industrijas attīstību un darbu pandēmijas apstākļos. Ministra komentārs lasāms zemāk, taču Neatkarīgajai ir cita teorija attiecībā uz šādiem panākumiem.

2021. gada otrajā pusē sācies smags saspīlējums starp NATO un Krieviju. Pastāv jauna masīva iebrukuma draudi Ukrainā, un tas nozīmē, ka arī Latvijas aizsardzības nozarei un spējām pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība. Un vēl 2021. gads ir zīmīgs ar Baltkrievijas īstenoto migrantu hibrīdoperāciju. Latvijas robežu ik dienas šķērso desmiti noziedznieku. Šīs krīzes vadību pēc piekritības jau no paša sākuma nācās uzņemties jaunieceltajai ministrei Marijai Golubevai - iepriekšējā dzīvē pārliecinātai velkamistei - migrācijas atbalstītājai, turklāt bez mazākās pieredzes spēka struktūrās un vēl piedevām LGBT kopienas politisko interešu aizstāvei. Nav nekāds brīnums, ka pat krievu publikā Marijas Golubevas reitings ir negatīvs. Uz viņas fona aizsardzības ministrs izskatās ievērojami labāk, lai arī formāli abi ir politiskie domubiedri, ievēlēti no viena saraksta un īsteno vienu un to pašu politisko programmu. Pabriks dod kolēģei tēvišķus padomus, sūta robežsardzei un slimnīcām palīgos armiju un arī publiskajā telpā uzvedas daudz atbilstošāk situācijai nekā iekšlietu ministre. Asi un agresīvi - kā jau kara ministram piedien.

Kopumā - viņa rokās ir teju neizsmeļams pozitīvas publicitātes resurss, vismaz apstākļos, kad par karu ir daudz jārunā, taču vēl ne ar vienu nav jākaro.

***

Aizsardzības ministra Arta Pabrika komentārs:

“Man kā ministram popularitāte nav pašmērķis. Šo reitingu skaidroju ar to, ka vienmēr esmu skaidri definējis valstiskās intereses un cīnos par tām. Šīs intereses stāv pāri jebkādām personiskajām ambīcijām, lai arī nereti ir bijušas nepopulāras manu kolēģu vidū. Mans un nozares mērķis kopumā ir bijis pēc iespējas ātrāk un precīzāk realizēt ieplānoto - tas arī vairumā gadījumu ir izdevies. Domāju, ka sabiedrība novērtē gan veiksmīgo “Patria” iepirkumu, kas ļaus uzsākt bruņutehnikas ražošanu Latvijā, gan militārās industrijas attīstīšanu un vietējo uzņēmēju atbalstu, gan arī centienus rast saprātīgus un saimnieciskus risinājumus Covid-19 krīzes radītajos izaicinājumos.”

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais