Parlamentārajā izbraukumā uz nenostiprināto Latvijas austrumu robežas daļu deputāti ieraudzīja jau pazīstamu ainu – vietām šķidrs dzeloņdrāšu žogs, vietām pat tāda nav. Tikai solījumi. Tomēr vairāk par caurumiem žogā Latvijas valsti apdraud atvērto durvju ideoloģija, kas tiek uzspiesta gan no Briseles, gan vietējo radikāļu puses. Tagad nelegāli nāk simti. Velkamisti var panākt, ka legāli nāks tūkstoši.
Baltijas valstis un Polija nu jau sistemātiski tiek apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpšanā, it kā migrantiem būtu izsniegta Briseles indulgence Krimināllikuma pārkāpšanai. Neatkarīgā jau skaidroja, ka ārkārtējās situācijas apstākļos valstī nelegāli iekļuvušie migranti netiek arestēti, tiesāti un sodīti, kā to par šādu smagu noziegumu paredz Krimināllikums, bet gan pavadīti atpakaļ uz Baltkrieviju. No turienes viņi cilvēktirgotāju un Baltkrievijas varas iestāžu uzdevumā nākuši. Salīdzinoši neliela migrantu daļa tiek ielaista, pamatojoties uz “humāniem apsvērumiem”, savukārt tā daļa noziedznieku, ko neizdodas pārtvert, dodas tālāk Rietumeiropas virzienā.
Migrantu atstumšana Baltijas valstīs un Polijā tiek praktizēta jau kopš vasaras un ir salīdzinoši efektīva metode. Tā valstu specdienestiem ļāvusi nofiltrēt arī potenciāli bīstamus islāma radikāļus. Latvijā kopš pagājušā gada 10. augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, no Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti vairāk nekā 4800 cilvēku.
Taču Brisele tā vietā, lai izteiktu pateicību par darbu Eiropas robežu sardzē, sistemātiski kritizē Baltiju un Poliju. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena vēl rudenī paziņoja, ka nemaksās par žogu būvniecību, it kā Eiropas nodokļu maksātāju nauda piederētu viņai, bet Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Johansone, nupat uzstājoties Eiropas Parlamentā, paziņoja, ka dalībvalstīm nepieciešami tādi likumi, kuros migrantu atgrūšana netiek akceptēta un netiek legalizēta. Jau iepriekš viņa nākusi klajā ar paziņojumiem, ka “atstumšana nedrīkst tikt normalizēta”. Un arī dažādas starptautiskās institūcijas cenšas piespiest Baltijas valstis un Poliju atvērt durvis ekonomiskajiem klaidoņiem. Tajā skaitā ANO Bēgļu aģentūra.
Kultivēt sabiedrībā priekšstatu, ka nelegālajiem migrantiem ir kaut kādas īpašas tiesības uz nelegālu iekļūšanu Latvijā, palīdz arī vietējie velkamisti.
Sabiedriskās organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītājs Egils Grasmanis ar aģentūras LETA starpniecību izplatījis nopietnas publiskas apsūdzības robežsargiem un karavīriem, kas strādā uz robežas: “Nav pieļaujama situācija, kad, pateicoties ārkārtējās situācijas izsludināšanai, uz Latvijas - Baltkrievijas robežas netiek ievērotas cilvēktiesības un teritorija kļuvusi par visatļautības zonu (..). Pēc biedrības rīcībā esošām liecībām, Latvijas puses spēka struktūras, iespējams, ne tikai pielietojušas nesamērīgu spēku, bet var būt pastrādājušas noziegumus pret šiem cilvēkiem.” Faktiski Latvijas aizsardzība no nekontrolētas migrācijas plūsmas, kas sev līdzi nes radikālā islāma un terorisma draudus, tiek pasludināta par noziegumu. Neatkarīgā vaicāja, vai patiešām pastāv aizdomas, ka uz robežas būtu pārsniegtas pilnvaras. Iekšlietu ministres Marijas Golubevas birojs atbild noraidoši.
Un tas labi, jo arī pret noziedzniekiem jāizturas humāni, ko Latvija apzinīgi dara. Lielāko daļu humāni padzen, nelielu daļu humāni uzņem.
Pirmdien, kad uz robežu bija aizbraukuši Saeimas deputāti, no iekļūšanas Latvijā tika atturētas 60 personas. Tikmēr uz Lietuvas robežas jau otro diennakti pēc kārtas nebija fiksēts neviens nelegāls robežšķērsošanas mēģinājums - kaimiņiem labi izdodas diplomātiskās pārrunas ar Irāku, kas ir migrantu galvenā izcelsmes valsts. Viņi ņem atpakaļ savus nelegālos ceļos aizklīdušos pilsoņus. Tikmēr uz Latvijas robežas situācija turpina stagnēt vai pat pasliktinās. Migranti nāk lielākā skaitā nekā pērnruden, un Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts jau paziņojis, ka aicinās valdību vēl par trim mēnešiem pagarināt ārkārtējo situāciju uz robežas un pierobežas pašvaldībās. Tātad līdz maijam.
Pēc pirmās vizītes dienas Latgalē Aizsardzības komisijas vadība optimistiski ziņoja, ka guvuši pārliecību par Latvijas dienestu augsto gatavību dažādiem izaicinājumiem. “Mums ir plāni, ja situācija pasliktinās un Baltkrievija pēkšņi mūsu robežas tuvumā sāk virzīt lielākas cilvēku masas,” pavēstīja komisijas vadītājs Juris Rancāns.
Un te jāatgādina, ka viens no šo plānu elementiem ir jauna migrantu izmitināšanas centra veidošana kādreizējā bāreņu nama vietā Liepnas pagastā. Ja Eiropas un pašmāju velkamisti panāks migrantu atstumšanas prakses aizliegumu, visus tos simtus un tūkstošus nelegāļu nāksies laist iekšā valstī un apkalpot. Kā jau tas ilgstoši tiek darīts abos migrantu aprūpes centros Mucenieku ciemā, tepat Pierīgā. Izmitināt, aprūpēt, izklaidēt un vēl kabatas naudu piešķirt.
