Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju augstos līdzmaksājumus par zālēm un zemo veselības aprūpes finansējumu Latvijā, kas neļauj būtiski palielināt izdevumus valsts kompensējamiem medikamentiem, Pasaules veselības organizācijas eksperti ieteikuši Latvijai apsvērt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu medikamentiem, “Neatkarīgajai” apstiprināja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Veselības ministrija pašlaik gatavo konceptuālo ziņojumu valdībai, kurā piedāvās savu redzējumu nodokļa iespējamajam samazinājumam. To varētu piedāvāt samazināt gan visām zālēm, gan tikai recepšu un kompensējamiem medikamentiem.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka Veselības ministrija kā vienu no šā gada prioritātēm norādījusi diskusiju par zāļu pieejamību Latvijas pacientiem. Iemesli, kāpēc tieši Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm, tostarp Baltijā, pacienti maksā augstākos līdzmaksājumus par zālēm, ir gan augstākais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), lielāki medikamentu piecenojumi, gan zemākais valsts budžeta finansējums kompensējamām zālēm. Veselības ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka šogad plānota diskusija pa medikamentu pieejamību - par samazināta PVN piemērošanu zālēm, zāļu cenu veidošanas mehānisma pārskatīšanu un papildu finansējuma piešķiršanas nepieciešamību zāļu finansiālās pieejamības uzlabošanai.
Veselības ministrijas ieceres šajā jomā sarunā ar “Neatkarīgo” ieskicē Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere: “Par zāļu pieejamību esam daudz diskutējuši arī līdz šim, un ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas pacientu līdzmaksājumi par zālēm ir augsti. Mēs katru gadu arī esam pieprasījuši finansējumu medikamentu apmaksai, taču, pat neraugoties uz papildu finansējumu, mēs visu laiku atpaliekam no citām valstīm.”
Jāatgādina, ka Veselības ministrijas paspārnē izveidotā padome, kas vērtējusi dažādus scenārijus zāļu pieejamības paplašināšanai, līdz šim PVN samazinājumu neuzskatīja par līdzekli, lai zāles padarītu pieejamākas (padomē bija dažādi viedokļi, tostarp atšķirīgi no Veselības ministrijas pozīcijas, tomēr, tā kā nodokļa likmes izmaiņas ir Finanšu ministrijas kompetence, bet nevienās pamatnostādnēs un tamlīdzīgos dokumentos nodokļa likmes samazinājums tuvākajos gados nav paredzēts, arī Veselības ministrija līdz šim sekoja šim uzstādījumam).
PVN likme zālēm Latvijā ir augstākā Baltijas valstīs: Latvijā tā, lai arī samazinātā apmērā, ir 12 procenti, Igaunijā - deviņi procenti, bet Lietuvā - pieci procenti recepšu zālēm, 21 procents bezrecepšu zālēm. Inese Kaupere stāsta, ka pagājušajā gadā Veselības ministrija pieaicināja Pasaules veselības organizācijas ekspertus izvērtēt zāļu pieejamības jautājumus Latvijā. “Mēs vēlamies pieņemt izsvērtus lēmumus, tāpēc šo ekspertu viedoklis mums bija nozīmīgs,” stāsta I. Kaupere.
“Ekspertu secinājums bija - ņemot vērā augstos līdzmaksājumus par zālēm, pievienotās vērtības nodoklis Latvijā būtu jāsamazina.”
Speciāliste atzīst, ka sākotnēji Veselības ministrija patiešām virzīja diskusiju par zāļu uzcenojumu samazināšanu, ne tieši PVN likmes izmaiņām. Uzcenojumus veido gan lieltirgotavu, gan aptieku piecenojumi, bez kuriem nevar pastāvēt zāļu apgādes sistēma, tomēr gan Konkurences padome, gan zāļu ražotāju organizācijas, veicot pētījumus, secinājuši, ka arī šie piecenojumi Latvijā ir augstākie Baltijā. Ņemot vērā vēl arī Latvijā augstāko PVN zālēm, zāles galarezultātā pacientam izmaksā dārgāk nekā pacientiem kaimiņos.
“Situācija pašlaik ir mainījusies, un mēs vienlaikus virzīsim diskusijai jautājumu arī par PVN likmes izmaiņām zālēm,” apliecina I. Kaupere. “Mēs katru gadu pieprasām papildu finansējumu medikamentu apmaksai, tomēr joprojām būtiski atpaliekam no citām Baltijas valstīm, piemēram, ja runājam par kompensējamo zāļu budžetu, Latvijas valsts budžeta “maks” ir par trešdaļu mazāks nekā Igaunijā un par 20 procentiem mazāks nekā Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas pacientiem no savas kabatas par zālēm ir jāmaksā daudz vairāk nekā pacientiem Igaunijā un Lietuvā.”
Pašlaik Veselības ministrijā top konceptuāls ziņojums par zāļu pieejamības nodrošināšanu; ar šo ziņojumu tiks iepazīstināta Finanšu ministrija un, protams, valdība. Inese Kaupere norāda, ka ziņojumā būs situācijas analīze un piedāvāti dažādi risinājumi, tomēr pašlaik speciāliste nav gatava konkretizēt Veselības ministrijas nostāju par PVN likmes izmaiņām. “Tas būtu pāragri,” saka I. Kaupere. “Runāsim par ideju, izklāstīsim Igaunijas, Lietuvas piemērus. Valstis dažādi risina šo jautājumu. Piemēram, ir aktualizējies jautājums - vai par zāļu cenu pieejamību domāt tikai maznodrošinātajiem, bet Pasaules veselības organizācija uzstāj, ka nodokļa likmes samazinājums jāattiecina uz visiem pacientiem.”
Risinājumi PVN likmes noteikšanai patiešām var būt dažādi. Piemēram, Igaunijā visiem medikamentiem ir samazinātā deviņu procentu likme. Savukārt Lietuvā - piecu procentu likme ir recepšu zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem. Eiropā ir valstis, kur zālēm PVN ir nulles procentu apmērā (piemēram, Lielbritānijā). Vai Latvijā varētu runāt par dažādām likmēm - recepšu un bezrecepšu zālēm, lai vismaz recepšu zāles, kuras pacienti iegādājas pret ārsta recepti, būtu finansiāli pieejamākas? “Piekrītu, kompromiss jāmeklē. Jāskatās, kam iedzīvotāji tērē līdzekļus, un būtiski atbalstīt to, kas patiešām iedzīvotāju veselībai ir absolūti nepieciešams,” saka I. Kaupere. Ziņojums līdz valdībai nonāks tuvākā pusgada laikā, no tā var secināt, ka iespējamās nodokļa likmes izmaiņas, ja politiķi tādas atbalstīs, varētu attiecināt uz 2023. gadu.
