Ukrainas valsts ielūgums ārzemniekiem pakarot savās rindās ir vērtējams ar vislielāko piesardzību. Lai arī Latvijas valsts idejiski ir ukraiņu sabiedrotā, Latvijas iedzīvotājiem aizliegts individuāli un nesankcionēti iesaistīties ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošos bruņotos konfliktos. Turklāt jāņem vērā politiskais aspekts – pat viena NATO valsts karavīra iesaistīšanās karadarbībā pret Krieviju nozīmētu konflikta nekavējošu eskalāciju, ko NATO un sabiedrotie nevēlas pieļaut.
2015. gadā Ukrainas Augstākā Rada atļāva savā armijā un savā labā karot citu valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem. Un tajā pašā gadā Saeima aizliedza Latvijas iedzīvotājiem doties karot uz Ukrainu. Arī uz Irāku, Sīriju un jebkuru citu vietu pasaulē, ja vien karošana nenotiek oficiālā kārtā - Latvijas valdības uzdevumā. Krimināllikums tika papildināts ar trim jauniem pantiem, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā, aizliedz to finansēt un aizliedz nodarboties ar vervēšanu dalībai bruņotā konfliktā. Vienlaikus arī Nacionālās drošības likumā tika noteikts aizliegums dienēt ārvalstīs, izņemot pie Latvijas sabiedrotajiem un dubultpilsoņiem. Par neatļautu dienestu ārzemēs Latvijas pilsonība tiek atņemta. Bet Latvijas nepilsoņiem ir aizliegts dienēt ārzemēs vispār.
Izmaiņas likumos tika pamatotas ar faktu, ka Latvijas valstspiederīgie tobrīd jau tika iesaistīti konfliktā Ukrainā: “Latvijā tiek izvērstas informatīvas kampaņas un organizēts arī cita veida atbalsts personām, kas piedalās ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā, kas var veicināt arī citu Latvijas valstspiederīgo došanos uz Ukrainas dienvidaustrumiem, lai iesaistītos tur notiekošajā bruņotajā konfliktā.” Papildu risks tobrīd bija tas, ka uz karošanu posās gan Ukrainas draugi no Latvijas, gan arī ienaidnieki, lai karotu Krievijas atbalstīto separātistu pusē. Tāpēc vieskarošana tika aizliegta principā.
Latvijas iedzīvotājiem šobrīd vienīgais legālais veids karošanai ārpus Latvijas ir kļūšana par karavīru un došanās starptautiskās militārās operācijās. Taču Ukrainai ir savas intereses, un, arvien augot saspīlējumam attiecībās ar Krieviju, katrs iespējamais karavīrs tiek aicināts stiprināt ukraiņu aizsardzību - tostarp ārzemnieki. Nule izdevumā “The Kyiv Independent” publicēts plašs apraksts “Want to help Ukraine’s military as a foreigner? Here’s what you can do”. “Kā ārzemnieks vēlies militāri palīdzēt Ukrainai? Lūk, ko vari darīt.”
Pirmais piedāvātais solis ir naudas ziedošana, otrais - iestāšanās jaunveidojamajos Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkos. Brīvprātīgā militārā formējumā, kas līdzīgs mūsu Zemessardzei. Galvenā misija - nodrošināt frontes aizmuguri, bet ja nepieciešams - arī jākaro. Ir gan arī būtisks nosacījums - ārzemniekam, lai pievienotos šiem spēkiem, jābūt legālai uzturēšanās atļaujai Ukrainā vismaz piecus gadus. Acīmredzot ukraiņi šādi nodrošinās pret visādiem Trojas zirgiem.
Trešā iespēja, ko ārzemniekiem piedāvā Ukrainas valsts, ir pievienošanās regulārajai armijai, iestājoties aktīvajā dienestā. Īpaši gaidīti tiek ārzemnieki ar pieredzi militārajā jomā. Pirmais dienesta līgums tiek parakstīts uz laiku līdz trim gadiem, un bonusā pēc karošanas tiek solīta pavalstniecība. Ukrainas militāro formējumu ārvalstu veterāniem ir tiesības pieteikties uz Ukrainas pilsonību saskaņā ar vienkāršotu procedūru. Dažādos Ukrainas militārajos formējumos, tostarp kara zonā Donbasā, esot dienējuši ārzemnieki no Apvienotās Karalistes, Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Zviedrijas un citām valstīm. Latvija te netiek izcelta, un tas arī likumsakarīgi, jo privāti noslēgt līgumu par dienestu Ukrainas armijā Latvijas pilsoņiem ir aizliegts. Tas gan nenozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji nav mēģinājuši patvaļīgi doties uz karadarbības zonām un karot vienā vai otrā pusē. Kopš patvaļīgas karošanas kriminalizēšanas 2015. gadā Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sistēmā reģistrēti 14 noziedzīgi nodarījumi, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 77.1. panta “Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā”. Pirmajos gados pa trim un pa četriem gadījumiem, pēdējos - pa vienam. Bet panti par vervēšanu un finansēšanu vēl nav izmantoti ne reizi.
Palielinoties Krievijas draudiem un saasinoties drošības situācijai Ukrainā, sabiedrotie sūta ukraiņiem letālu un neletālu palīdzību, taču aktīvā karadarbībā vismaz pagaidām negrasās iesaistīties. Un tas nozīmē, ka arī privāti “talkotāji” tāpat kā līdz šim uz turieni netiks laisti. “Neatkarīgā” lūdza skaidrojumu Aizsardzības ministrijai, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ir aizliegts tā vienkārši doties uz Ukrainu pakarot, un, lūk, Militāri publisko attiecību departamenta sagatavotā atbilde:
“Pirmkārt, jāņem vērā ir politiskie apsvērumi. Jau iepriekš ir bijušas situācijas, kad ir tikusi izplatīta dezinformācija par to, ka NATO valstu karavīri vai iedzīvotāji ir iesaistījušies Ukrainas pusē karadarbībā pret Krieviju. Līdz ar to, ja patiešām radīsies reāls pamatojums, kad kādas NATO/ES dalībvalsts pilsonis būs iesaistījies, tad Krievija nekavējoties apsūdzēs NATO un ES par to, ka to pilsoņi iesaistījušies karā, un šādi tiks eskalēta jau tā saspringtā situācija. Turklāt virkne NATO dalībvalstu, tajā skaitā Latvija, ir apliecinājušas, ka tās nesūtīs savus karavīrus uz šādām operācijām.
NATO valstis ar saviem karavīriem sniedz atbalstu tikai un vienīgi Ukrainas bruņoto spēku apmācībā, kā to, piemēram, dara Kanāda UNIFIER misijas ietvaros, uz kuru savus instruktorus nosūtīt ir apņēmusies arī Latvija.
Otrs aspekts, kas jāņem vērā, ir tiesiskais regulējums, kurš ir saistošs ikvienam.”
Latvijas iedzīvotājiem pakarot Ukrainā ir aizliegts ar likumu.
UZZIŅAI
Krimināllikums
77.1. pants. Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā
Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, tas ir, par aktīvu piedalīšanos ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām, neievērojot normatīvos aktus vai Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
(12.02.2015. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 19.02.2015.)
Nacionālās drošības likums
3.1. pants. Aizliegums dienēt ārvalstīs
(1) Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā (turpmāk - dienests), izņemot gadījumu, kad:
1) Latvijas pilsonis dienē Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu;
2) Latvijas pilsonis dienē tādā dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.
(2) Latvijas nepilsonim aizliegts dienēt ārvalsts dienestā.
Pilsonības likums:
24. pants. Latvijas pilsonības atņemšana
(1) Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā:
2) bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumu, kad persona dien Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā vai tādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku.
