Tieslietu ministrijā sacerētais un paslepus Saeimā iebīdītais likumprojekts “Civilās savienības likums” faktiski legalizēs viendzimuma laulības, tikai pārdēvējot tās citā vārdā. Tas ir pretrunā Satversmei, pretrunā Civillikumam un pretrunā sabiedrības interesēm ilgtermiņā – zelt un plaukt.
Pašlaik pastāv triju veida kopdzīves formas - laulība, kas tiek noslēgta Dieva tā kunga priekšā, civillaulība, kas tiek noslēgta dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas priekšā, un konkubināts, kas, saskaņā ar “Tēzauru”, ir “vīrieša un sievietes kopdzīve bez oficiālas laulības”. Tieslietu ministrija piedāvā ieviest vēl ceturto kopdzīves formu, kas faktiski būtu laulība viena dzimuma pāru starpā - civilo savienību. To regulētu Civilās savienības likums. Līdz šim likumprojekts un tā skaidrojums nekur nav publicēts. Pieejams tikai slēgtās grupās, kas piedalījās tā izstrādē vai sabiedriskā kārtā saistītas ar valsts ģimenes politikas virzību. “Neatkarīgā” piedāvā iepazīties ar Tieslietu ministrijas piedāvāto risinājumu faktiskai viendzimuma laulību legalizācijai, pārdēvējot to par civilo savienību:
Tieslietu ministrijas rīcība, virzot šo likumdošanas iniciatīvu, izraisījusi pamatīgu skandālu. Pēc tam kad Satversmes tiesa 2020. gadā pieņēma pretrunīgo lēmumu, kas tēvam paredzēto paternitātes atvaļinājumu attiecina arī uz sievietes partneri - citu sievieti, Saeima un valdība ķērusies pie dažādu normatīvo aktu pārskatīšanas. Ja reiz vienā likumā lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu (LGBT) kopienai nosakāmas speciālas privilēģijas, tad, iespējams, to nāksies darīt arī visos pārējos. Un šim nolūkam nodibinātas speciālas darba grupas. Viena no tām pēc tieslietu ministra rīkojuma. Taču šajā darba grupā, kuras uzdevums ir risinājumu meklēšana Satversmes tiesas spriedumam, Civilās savienības likumprojekts līdz šim nav ticis skatīts. Ministrija rīkojusies aizmuguriski, tādēļ vairāki darba grupas locekļi - juristi un ģimenes politikas eksperti - kategoriski norobežojušies no Tieslietu ministrijas izstrādātā likumprojekta. Lūk, citāts no viņu izplatītā paziņojuma:
“Mēs, Tieslietu ministra izveidotās darba grupas Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 20l9-33-01 izpildei dalībnieki, kategoriski norobežojamies no Tieslietu ministrijas izstrādātā un Saeimai virzītā Civilās savienības likumprojekta. Šāds likumprojekts nav ne izstrādāts, ne apspriests darba grupā. Darba grupa nav bijusi informēta par Tieslietu ministrijas nodomu šāda veida likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā, un tā virzība darba grupā nav nekādā veidā vai formā atbalstīta.”
Pilns paziņojuma teksts lasāms šeit: “Tieslietu ministrija ir maldinājusi Saeimas deputātus un darba grupu. Atklāta vēstule tieslietu ministram Bordānam.”
Vairāk par ministrijas neprofesionālo rīcību, piemuļķojot pašas izveidotās darba grupas dalībniekus, “Neatkarīgo” interesē likumprojekta saturs. Šobrīd jau vairākos normatīvajos aktos Latvijas valsts grasās atzīt viena dzimuma laulības. Piemēram, nesen valdība apstiprinājusi grozījumus Imigrācijas likumā, rosinot ieviest tā dēvētās nomadu vīzas Latvijas pilsoņu viena dzimuma partneriem un viena dzimuma laulātajiem draugiem ārvalstīs. Jaunais Civilās savienības likums viņiem ļautu stāties juridiski regulētās attiecībās arī Latvijas Republikā. Turklāt Latvijas iedzīvotāji drīkstētu stāties oficiālā civilā savienībā arī ar migrantiem, kam pat nav dokumentu par ģimenes stāvokli:
“(3) Ja personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida apliecinājumu par tās ģimenes stāvokli.” Vai uz civilās savienības pamata migrants varēs pieprasīt Latvijas pilsonību, likumprojekts un tā anotācija neatbild. Trūkst skaidrības arī par tādu svarīgu jautājumu kā adopcija. Latvijas normatīvie akti pašlaik neparedz viendzimuma laulības, līdz ar to viena dzimuma pāri nav tiesīgi uzsākt adopcijas procesu.
Likumprojektā adopcija netiek minēta vispār, bet anotācijā iekļauts šāds pretrunīgs skaidrojums, no kura izriet, ka viendzimuma pāriem adopcija tomēr būtu atļaujama:
“Likumprojekts piedāvā risinājumu jautājumiem, kas skar pušu kopīgo bērnu aizgādību. Un šāds piedāvātais regulējums attiecināms vienīgi uz dažāda dzimuma personām, kuras izvēlas nodibināt civilo savienību, nevis noslēgt laulību. Ņemot vērā, ka viena dzimuma personām nav tiesību noslēgt laulību, tad likumprojekts ir tieši tas tiesību akts, kurā noteikt regulējumu attiecībā uz katras puses (ne kopīgo) bērnu aizgādību, uzturlīdzekļiem, saskarsmi, kā arī bērnu adopciju, ņemot vērā, ka jautājumi, kas saistīti ar bērnu pārstāvību, piemēram, veselības aprūpes iestādēs vai izglītības iestādēs, un ir ļoti aktuāli. Šo jautājumu daļēji ir iespējams atrisināt Civilās savienības likumā, bet grozījumi nepieciešami arī Civillikuma normās.”
Un te saistībā ar ministra Jāņa Bordāna uzraudzībā virzītā viendzimuma konkubināta pielīdzināšanu laulībai patiešām vietā ir citēt Civillikumu. Tā 35. pants noteic:
“Aizliegta laulība radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām (213. p.). Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām.”
Un, ja ar Civillikumu vēl nepietiek, tad arī Satversmē ir paskaidrots, kas ir laulība:
“110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”
Iespējams, ka šis skaidrojums patiešām ir nepietiekams, lai bremzētu radikāli liberālas idejas, ko lobē LGBT kopiena un tās politikas atbalstītāji. Tāpēc pašlaik notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai un Satversmes 110. panta grozīšanai, lai valsts pamatlikumā nostiprinātu ģimenes jēdzienu un šķietami vispārzināmu atziņu, ka bērnam ir tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte sieviete un tēvs vīrietis.
Lūk, nobalsošanai piedāvātā redakcija: “110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti - un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.
Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.” Parakstīties par šādu formulējumu iespējams ŠEIT.
