Vārda brīvību naida runu apkaros ES līmenī

© Neatkarīgā

Nekonsultējoties ar plašāku sabiedrību, koalīcija premjera biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadībā konceptuāli piekritusi Eiropas Komisijas un Francijas virzītajai idejai par naida runas kriminalizāciju Eiropas Savienības līmenī. Tas rada būtisku apdraudējumu vārda brīvībai, jo ikvienu atšķirīgu viedokli un ikvienu domu, kas atšķiras no vispārpieņemtās, varēs pasludināt par noziedzīgu un vajāt jebkurā Eiropas valstī.

Latvijas parlamentā pašlaik jau tiek virzītas iniciatīvas, kas paredz skarbāku vēršanos pret atšķirīga viedokļa paušanu. Lielāki administratīvie naudassodi un ilgāki cietumsodi par nekorektiem izteikumiem - “Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Bordāna/Golubevas grozījumi liegs vārda brīvību. Visiem”. Vienalga, vai runa būtu par ierakstu tviterī vai analītisku rakstu avīzē. Nule atklājies, ka situācija ir vēl draudīgāka. Koalīcija devusi konceptuālu piekrišanu naida runas pasludināšanai par Eiropas Savienības noziegumu.

Ko tas nozīmē

Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. pants atsevišķus īpaši smagu noziegumu veidus definē kā ES noziegumus “EU-crimes”, un tas ļauj vajāt noziedzniekus neatkarīgi no viņu atrašanās vietas Eiropā. Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība.

Pērna gada nogalē Eiropas Komisija nāca klajā ar konceptuālu piedāvājumu iekļaut Eiropas Savienības noziedzīgu nodarījumu sarakstā “EU-crimes” arī tiešsaistes naida runu un naida noziegumus.

Viceprezidente vērtību un pārredzamības jautājumos Vera Jurova pavēstīja, ka naidam nav vietas Eiropā un tam jātop kriminalizētam vienā veidā un jebkur Eiropā. Komisārs tiesiskuma jautājumos Didjē Reinderss paziņoja, ka naida runa apdraud plurālismu, iekļautību un vājina demokrātiju. Bet vispār šī esot personīgi komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ideja. Un tagad stafeti tās virzīšanā pārņēmusi ES Padomē prezidējošā valsts Francija. Jau pieminētais 83. pants noteic, ka, “pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.”

Par biedra Bordāna komandējumiem

Un šajā brīdī pēc Francijas uzaicinājuma iesaistās arī Latvija. Precīzāk, nevis visa Latvija, bet atsevišķas politiskas figūras, tostarp biedrs Bordāns, kas vēlas ierobežot vārda brīvību Latvijā, Eiropas Savienībā un varbūt arī visā pasaulē.

Pirms pāris nedēļām Lillē Francijā notika Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālā sanāksme, kurā tika skatīts jautājums par naida runas un naida noziegumu iekļaušanu ES noziegumu sarakstā. Biedrs Bordāns Latvijas vārdā uz turieni aizveda konceptuālu piekrišanu.

“Latvija atzinīgi vērtē un atbalsta naida runas un naida noziegumu iekļaušanu Eiropas Savienības definēto noziegumu sarakstā atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktam, kas tādējādi nodrošinātu efektīvu un visaptverošu krimināltiesisko pieeju Eiropas Savienības līmenī un veicinātu dalībvalstu sadarbību cīņā ar šāda veida noziegumiem un cietušo personu aizsardzību.” Šis ir citāts no Ministru kabinetā apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Par Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2022. gada 3.-4. februāra neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem”. Protams, šo publiski nereklamēto un internetā grūti izrokamo ziņojumu neviens lāgā nepamanīja. Kuru tad interesē biedra Bordāna komandējumi. Tomēr šim braucienam būs tālejošas sekas.

Naida runa ir jebkas

Pēc Lillē panāktās konceptuālās vienošanās turpinājums naida runas kriminalizēšanas procedūrai gaidāms 4. martā Briselē. Ja neviena no dalībvalstīm nebloķēs lēmumu, un skaidrs, ka Latvija to pilnīgi noteikti nedarīs, tālāk jau tiks sākta direktīvas izstrāde, ar ko tiks nodrošināts pārnacionāls regulējums naida runas vajāšanai un sodīšanai visā Eiropas Savienības teritorijā.

Protams, ne visi par to ir sajūsmā, jo naida runa tiek padarīta par iebiedēšanas un izrēķināšanās rīku, ko var izmantot pret ikvienu politiķi, žurnālistu, mākslinieku. Ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju. Jo tādas vienas starptautiski atzītas naida runas definīcijas nemaz nav. Naida runa var būt jebkādi izteikumi par jebko. Eiropas Padomes sniegtā definīcija, uz kuru savos spriedumos atsaukusies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ir šāda: “Naida runa pārklāj visas izteiksmes formas, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot: neiecietību, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.”

Tātad principā zem izplūdušā naida runas jēdziena apakšā var pabāzt jebko un jebkuru sabiedriski nozīmīgu procesu var padarīt par tabu tematu kritikai. Atsevišķās valstīs tas jau tiek darīts. Piemēram, tajā pašā Francijā janvārī tiesa sodīja labējo valsts prezidenta amata kandidātu Ēriku Zemūru saistībā ar viņa izteikumiem par migrantiem. Zemūrs jau divas reizes ir notiesāts par naida runu, bet kopumā 16 reižu pret viņu veikta izmeklēšana par aizskarošiem izteikumiem par imigrāciju un islāmu.

Vai arī cits piemērs - Somijā pašlaik tiesā parlamenta deputāti un bijušo iekšlietu ministri Peivi Resenenu. Viņas noziegums ir Bībeles citēšana, lai argumentētu savu kritisko attieksmi pret Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas atbalstu praida gājienam. Prokuratūra politiķes izteikumos saskata naidu un kūdīšanu.

Ne ar šo ministru

“Neatkarīgās” uzmanību uz draudiem, ko vārda brīvībai rada pašlaik notiekošā naida runas glorificēšana, vērsa Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko:

“Līdzīgi kā teroristi, bērnu mocītāji un naudas atmazgātāji, naida runas paudēji būs vajājami visās valstīs. Piemēram, par naida runas izpausmi varētu tikt atzīta arī “homofobiska” ģimenes definīcijas publiska deklarēšana: māte - sieviete, bet tēvs - vīrietis. Ja ES līmenī tiks kriminalizēta naida runa, tad par referenduma iniciatīvu - grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā, kas nosaka dabiskas ģimenes definīciju, idejas autoriem pienāktos pamatīgs sods.

Nākotnē Bībeles citēšana vai savas pārliecības paušana katram var izmaksāt ļoti dārgi, bet mēs paši diemžēl rokam sev šo bedri.

Ministrs ir paudis mūsu vārdā konkrētu atbalstu naida runas kriminalizēšanai Eiropas Savienības līmenī ar visām no tā izrietošajām sekām - tostarp arī kristiešu vajāšanu vēl nebijušā apmērā. Mēs varam tikai cerēt, ka kāda cita drosmīga un saprātīgi domājoša dalībvalsts varētu pateikt “Nē!” šādai nu jau neslēptai cīņai pret veselo saprātu modernajā pasaulē. Latvija vēl varēs mainīt savu viedokli un piebiedroties drosmīgajām valstīm, iebilstot pret “pareizības” politkorektuma diktatūru, bet diezin vai tas notiks ar šo tieslietu ministru Latvijas delegācijā.”

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais