Tā, protams, ir laimīga sakritība, ka šī ziema tikai atnāca ar lielu aukstumu, bet tālāk tradicionāli aukstie ziemas mēneši bija salīdzinoši siltāki. Citādi jau tā dramatiskais apkures cenas lēciens būtu vēl lielāks, un tad jau arī iedzīvotāju izmisums nebūtu tālu no Godmaņa krāsniņu skurstenīšu ierīkošanas daudzdzīvokļu māju fasādēs. No 1. marta pieaugs tarifs arī Rīgā.
Līdztekus maigākiem klimatiskajiem apstākļiem iedzīvotājiem nozīmīgs atspaids ir valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts, palīdzot tikt galā ar rēķiniem trūcīgām personām un ierobežojot tarifus tajās apdzīvotajās vietās, kur tie uzlēkuši ekstrēmi augstu, lai arī vidusslānim puslīdz piederīgos iedzīvotājus nepataisītu par trūkumcietējiem. Taču līdzvērtīgu atbalstu nesaņem komersanti, dzīves dārdzība vienalga aug, un galu galā kādam par visu šo sabiedrības pabalstīšanu būs jāsamaksā. Valstij parādi jāatdod.
Kad apkures kantoris nolemj paaugstināt iedzīvotājiem tarifus, tas vēl jāsaskaņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), kas tad pārbauda visus aprēķinus. Regulatora misija ir “nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām, veicinot efektīvu pakalpojumu sniegšanu un konkurenci regulējamās nozarēs”. Savukārt regulatora vīzija - “ikvienam iedzīvotājam un komersantam ir pieejami sabiedriskie pakalpojumi, kas veicina to labklājību, un pakalpojumu sniedzēji attīstās efektīvā, ilgtspējīgā un uzticamā tirgū”. Bet šobrīd situācija izveidojusies tāda, ka sabiedriskie pakalpojumi iedzīvotāju un komersantu labklājību nevis veicina, bet samazina, un tirgus, kurā kurināmais un enerģija tiek tirgoti par biržas cenām, ir pavisam neuzticams. Faktiski tirgus liberalizācija un cenu brīvlaišana nostrādājusi pilnīgi pretēji nekā savulaik tika solīts.
Janvārī lielākā apkures drāma bija skatāma Daugavpilī, kur sākotnēji draudēja pat trīskārtīgs tarifa kāpums - līdz 153,52 eiro par MWh, un tam klāt jārēķina vēl PVN. Tomēr finālā SPRK aprēķinos izdevās iekļaut arī testa kārtībā, bet ar pilnu jaudu iedarbināto jauno šķeldas katlumāju, un tarifs februārī palēcās par 64,4%. Vārdu “tikai” šajā gadījumā pilnīgi noteikti nevar lietot, lai gan patiešām varēja būt vēl daudz sliktāk.
Smaga situācija jau kopš pērnā rudens veidojās arī Pierīgā. Vairākās apdzīvotās vietās tarifs janvārī pārsniedza 70 eiro robežu par megavatstundu - Mārupē, Skultē, Piņķos un Babītē, bet Ādažos un Kadagas ciemā sasniegts rekords - 78,33 eiro. Un klāt taču vēl jāskaita pievienotās vērtības nodoklis 12% apmērā. 20. janvārī izmaiņas stājās spēkā Olainē, siltumenerģijas tarifam pieaugot līdz 107,42 eiro. Bet 1. februārī stājās spēkā izmaiņas, tarifiem pieaugot Jēkabpilī - 69,32 eiro, Jūrmalā - 69,97 eiro un jau pieminētajā Daugavpilī - 93,65 eiro par megavatstundu (plus PVN).
Uz vispārējā sadārdzinājuma fona vienīgi Rēzeknei ir izdevies izcelties, prasmīgi sekojot līdzi tendencēm biržās, pilsēta iepirkusi kurināmo izdevīgos brīžos, un februārī tarifs, kas jau tāpat bija zemāks nekā citviet Latvijā, ir vēl būtiski samazinājies - par 13% līdz 41,16 eiro par megavatstundu. Martā Rēzeknes tarifs kāps par 4%, taču tas joprojām paliks zemākais siltumenerģijas tarifs valstī.
SPRK mājaslapā ir atrodams siltumenerģijas februāra apskats, brīnišķīgs rīks, kurā izpētīt situāciju visā Latvijā un salīdzināt visās pašvaldībās. Tur ir ļoti daudz tumši zilo, zilo un lillā stabiņu, kas liecina par tarifu kāpumu attiecībā pret dažādiem laika periodiem. Vienīgā SPRK tarifu ziņas pavadošā labā vēsts ir tā, ka neatkarīgi no tarifu pieauguma apmēra tieši mājsaimniecību lietotājiem piemērotais tarifs no 1. janvāra līdz 30. aprīlim nepārsniegs valsts noteikto maksimālo līmeni - 68 eiro par megavatstundu.
Tarifu pieauguma iemeslus komentē SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola:
“Arī februārī siltumenerģijas tarifu izmaiņas galvenokārt ietekmējis kurināmā izmaksu pieaugums. Šobrīd novērojama tendence, ka līdz ar jaunu līgumu noslēgšanu izmaksas vērā ņemami pieaug ne tikai apdzīvotās teritorijās, kur siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, bet arī tajās, kur kā kurināmo izmanto biomasu - šķeldu vai granulas. Cenu pieaugumu nozares pārstāvji skaidro gan ar pieaugošām energoresursu izmaksām, kas sadārdzina šķeldas un granulu ražošanas procesus, gan arī ar lielu šķeldas pieprasījumu Latvijā un reģionā.” Pavasaris ir tuvu, taču priekšā vēl marts, jākurina vienalga. No 1. marta Salaspilī tarifs būs par 1,2% lielāks, sasniedzot 61,79 eiro. Kāps arī uzņēmuma “Rīgas siltums” tarifs galvaspilsētā - no februārī piemērotajiem 66,76 eiro uz 69,36 eiro jeb par 3,9%.
Izskatīšanai SPRK tiek iesniegti arvien jauni pieteikumi tarifu kāpumam. Šobrīd izskatīšanā ir 11 pilnie siltumapgādes tarifu projekti dažādās Latvijas pašvaldībās.
Sadārdzinās pilnīgi viss - ne vien apkure, bet arī elektrība, ūdenspiegāde, kanalizācija un atkritumu izvešana. Tās ir tirgus liberalizācijas sekas. Gāzes, šķeldas, elektrības un naftas tirgotāji par savu preci vēlas gūt maksimālo peļņu. Nevari samaksāt, nepērc.
Līdz pavasarim kaut kā jau visi izvilks, bet Latvijas pašvaldību savienība savlaicīgi brīdina, ka vasara ātri vien paies un rudens ieradīsies komplektā ar nākamo apkures sezonu. Līdz tai jāizdomā kas jēdzīgs, lai apturētu vai vismaz bremzētu turpmāku tarifu kāpumu valstī.
